Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tai sekojošās Krievijas diplomātiskās klātbūtnes samazināšanas Eiropā Maskavai nācās būtiski mainīt izlūkošanas darba metodes. Ja agrāk galvenā loma bija diplomātiskajā piesegā strādājošiem profesionāliem izlūkiem, tad pēdējos gados arvien lielāka nozīme ir attālinātai civilpersonu vervēšanai, izmantojot sociālos tīklus un ziņapmaiņas platformas.
Latvijas un visas Baltijas kontekstā vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem šādā sistēmā izveidoja organizācija "Baltijas antifašisti". Izmeklēšanas materiāli un vairākas krimināllietas, kas pašlaik tiek skatītas Latvijas tiesās, liecina, ka šīs grupas Telegram kanāli izmantoti ne tikai propagandas izplatīšanai, bet arī potenciālo informatoru atlasei, pārbaudei un nodošanai Krievijas specdienestu rīcībā.
Starp aktīvākajiem projekta dalībniekiem ir bijušie rīdzinieki Aleksejs Stefanovs un Vadims Aleksejevs (pazīstams ar segvārdu Avva). Tas, kas sākotnēji šķita margināla interneta kopiena, praksē izrādījās efektīvs mehānisms cilvēku pakāpeniskai iesaistīšanai izlūkošanas darbībā.
Vervēšanas mehānisms
Krimināllietu materiāli liecina, ka vervēšana parasti notiek pakāpeniski. Sākotnēji cilvēkiem tiek uzdoti šķietami nekaitīgi uzdevumi — nofotografēt konkrētu vietu, noskaidrot publiski pieejamu informāciju vai novērot atsevišķus objektus. Tikai vēlāk uzdevumi kļūst sarežģītāki un iegūtā informācija nonāk Krievijas specdienestu rīcībā.
"Sociālie tīkli un jo īpaši ziņapmaiņas platformas būtiski mainījuši specdienestu darba metodes. Telegram ļauj attālināti sazināties ar cilvēkiem dažādās valstīs un pat kontinentos, iesaistot viņus darbībās, kuras sākotnēji viņi paši pat neuztver kā spiegošanu. Cilvēkam var piedāvāt „piepelnīties”, piemēram, noteiktā laikā nofotografējot konkrētu pilsētas vietu, kur patiesībā atrodas specdienestus interesējoši objekti. Protams, daudzi tiek vervēti arī ideoloģisku motīvu dēļ — analizējot komentārus un publikācijas, atlasot jau iepriekš prokremliski noskaņotus cilvēkus. Šīs metodes šobrīd aktīvi izmanto gan FSB, gan Baltkrievijas VDK," skaidro Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas (AREM) vadītājs, vēsturnieks Dmitrijs Savvins.
Pirmie aicinājumi koordinēt tā dēvēto „Rīgas pagrīdi” no Maskavas Telegram kanālā „Baltijas antifašisti” parādījās jau 2022. gada 5. novembrī. Kanāla veidotāji neslēpa arī savu darbības modeli — piesaistīt Latvijas iedzīvotājus informācijas vākšanai.
Telegram kanāls piesaista cilvēkus ar prokremliskiem uzskatiem, finansiālām grūtībām vai profesionālu vilšanos. Viņiem tiek iestāstīts, ka viņi piedalās „svētā cīņā pret nacismu” vai palīdz koordinēt „Rīgas pagrīdi”.
Vervēšanas modelis nav balstīts uz lielām atlīdzībām. Tā pamatā ir psiholoģiska manipulācija un pakāpeniska iesaistīšana. Sākumā potenciālajam aģentam tiek radīta pārliecība, ka viņš pilda „svarīgu misiju cīņā pret fašismu”, tā kompensējot personiskās vai sociālās neveiksmes.
Vervēšana nekad nesākas ar vārdu „spiegošana”. Cilvēkam lūdz nofotografēt ielu, atrast informāciju Google vai nodot baumas. Pārkāpjot šo psiholoģisko robežu, viņš pamazām tiek iesaistīts militāro objektu izlūkošanā, NATO loģistikas novērošanā un informācijas vākšanā par konkrētiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tie, kuri tic Telegram nodrošinātajai „absolūtajai anonimitātei”, paši kļūst par vienreiz izmantojamu materiālu. Viņu atmaskošana bieži ir prognozējama, taču zemās vervēšanas izmaksas ļauj šādai sistēmai turpināt darboties arī pēc regulārām aizturēšanām.
No vervēšanas Telegram līdz diversijām: Polijas piemērs
Telegram tīkli datu vākšanai un sabotāžas organizēšanai sen vairs netiek izmantoti tikai Baltijā. Tie kļuvuši par sistemātisku Krievijas specdienestu instrumentu visā Centrālajā un Austrumeiropā.
Uzskatāmākais šīs sistēmas darba un izgāšanās piemērs reģionā bija Polijas Iekšējās drošības aģentūras (ABW) operācija, kuras laikā tika atklāts un likvidēts 16 cilvēku tīkls (tostarp rezidenti no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas). Izpildītāji tika vervēti krievvalodīgos Telegram kanālos, bet samaksu saņēma kriptovalūtā.
Polijā tika izmantots tas pats pakāpeniskās iesaistes modelis — sākot ar propagandas materiālu izplatīšanu un beidzot ar slēpto videokameru un GPS izsekotāju uzstādīšanu gar dzelzceļa maršrutiem, pa kuriem uz Ukrainu tika transportēta militārā un humānā palīdzība (tostarp stratēģiskajā loģistikas mezglā Žešovā). Noslēdzošajā posmā grupa gatavoja dedzināšanas un sabotāžas akcijas transporta infrastruktūrā.
2023.–2024. gadā Ļubļinas apgabaltiesa 14 lietas dalībniekiem piesprieda līdz sešiem gadiem ilgu brīvības atņemšanu, apliecinot, ka no Varšavas līdz Rīgai tiek izmantots viens un tas pats vervēšanas un izlūkinformācijas iegūšanas modelis.
Aģentu profils — no diplomāta līdz lielveikala apsargam
Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklēšanas materiāli, kas nonākuši tiesā, skaidri parāda, no kā sastāv šis „izlūkošanas ārpakalpojums”.
Līdz šim augstākā līmeņa amatpersona starp apsūdzētajiem ir Iļja Podkolzins — bijušais Daugavpils domes deputāts, bijušais Latvijas vēstniecības Krievijā ekonomikas atašejs, bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs un līdz 2026. gada 30. jūlijam partijas „Kopā Latvijai” valdes loceklis.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka, izmantojot pseidonīmu „Vadims Sedovs”, Podkolzins 2023. un 2024. gadā vairākkārt devās uz Maskavu, kur personīgi tikās ar tīkla organizatoriem. Pēc kuratoru norādījumiem viņš nodeva informāciju par Rīgas lidostas kritisko infrastruktūru, drošības režīmu, kravas angāru izmantošanu, militārās infrastruktūras izbūvi pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām, kā arī ziņas par konkrētiem Latvijas pilsoņiem.
Apzinoties pierādījumu apjomu, Podkolzins noslēdza vienošanos ar prokuratūru un tika sodīts ar piecu gadu brīvības atņemšanu un viena gada probācijas uzraudzību.
Pilnīgi citu sociālo grupu pārstāv 55 gadus vecais Rīgas Lidl un Maxima apsargs Igors Andrejevs, kurš iepriekš sodīts par zādzībām, narkotiku noziegumiem un miesas bojājumu nodarīšanu.
Izmantojot dienesta stāvokli un piekļuvi videonovērošanas sistēmām, Andrejevs darba vietā novēroja pircējus ar Ukrainas simboliku, fiksēja viņu automašīnu reģistrācijas numurus, ieguva papildu informāciju no pieejamām datubāzēm un nodeva to saviem kuratoriem. Lielveikalu palīgtelpās viņš pat filmēja aizturēto iereibušo pircēju iztaujāšanu par karu Ukrainā.
2026. gada 7. janvārī Andrejevu aizturēja Valsts policija pēc uzbrukuma žurnālistiem un videokameras nolaupīšanas. Vēlāk lietu pārņēma VDD, izvirzot apsūdzības par laupīšanu, huligānismu un spiegošanu. Lietu izskata tiesnese Laura Smukule.
Svarīgu precedentu radījusi arī krimināllieta pret 73 gadus veco finansistu Jevgeņiju Oksu, kuru arī izskata tiesnese Laura Smukule.
Sergeja Vasiļjeva tuvs paziņa Okss vāca informāciju par diviem Latvijas iedzīvotājiem — IT speciālistu un uzņēmēju, kuri regulāri apmeklēja Krieviju. Aizstāvība apgalvo, ka viņš tikai analizējis publiski pieejamu informāciju (OSINT). Tomēr Krimināllikuma 85. panta pirmajā daļā noteikts, ka noziedzīga nodarījuma vērtēšanā būtiska ir ne tikai iegūtās informācijas daba, bet arī tās nodošanas mērķis, adresāts un nodoms.
Izmeklēšanā konstatēts, ka Okss savākto informāciju nodeva Sergejam Vasiļjevam, kurš to tālāk pārsūtīja FSB. Tāpat noskaidrots, ka Okss Maskavā personīgi tikās ar FSB pārstāvi, ar kuru viņu iepazīstināja Vasiļjevs. Šādā situācijā publiskas informācijas apkopošana vairs nav nevainīga analītika, bet gan sagatavošanās šantāžai, vervēšanai vai citām naidīgām darbībām.
Vēl viena apsūdzētā ir Iveta Balode, Sergeja Vasiļjeva sieva. Dzīvojot Krievijā, viņa regulāri ieradās Latvijā, vācot informāciju par Nacionālo bruņoto spēku dislokācijas vietām pierobežā, militārās tehnikas pārvietošanos un palīdzības apjomiem Ukrainai. 2026. gada janvārī VDD viņu aizturēja, un lietu izskata tiesnesis Viesturs Gaidukevičs.
Tīkla vadība — krimināla pagātne un tieši kontakti ar FSB
„Baltijas antifašistu” dibinātāji izvēlējušies vadīt procesus no drošas distances.
Grupas dibinātājs Sergejs Vasiļjevs ir bijušais PSRS VDK valdības sakaru tehniķis, kurš deviņdesmitajos gados pievērsās uzņēmējdarbībai. Viņš kļuva pazīstams kā apsūdzētais plašā finanšu noziegumu lietā: Somijas tiesa viņam piesprieda trīs gadu cietumsodu par 1,14 miljonu eiro legalizēšanu, izmantojot finanšu piramīdu Recyclix, kuras kopējie investoru zaudējumi sasniedza 39 miljonus eiro.
2022. gada rudenī, īsi pirms Somijas apelācijas tiesas sprieduma pasludināšanas, Vasiļjevs aizbēga uz Krieviju, kur uzsāka tiešu sadarbību ar FSB kuratoru Sergeju Koļesņikovu. Tieši viņam Vasiļjevs nodod vērtīgākos vervētos dalībniekus. Tā notika arī ar Jūrmalas nekustamo īpašumu attīstītāju Larisu Sviridovu, kura 2022. gada septembrī aizbēga uz Krieviju.
Kompromat.lv lasītājiem Sviridova ir zināma kā apsūdzētā krimināllietās par liela apmēra krāpšanu, dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Abas lietas joprojām tiek izskatītas tiesā.
Pārējie aktīvie grupas dalībnieki arī atrodas ārpus Latvijas: Viktorija Matule 2022. gada vasarā aizbēga uz Krieviju un uzstājās Sanktpēterburgā pasākumos kopā ar algotņu grupējumu „Vagner” un Z propagandistiem; Romans Samuļs pārcēlās uz Baltkrieviju; savukārt Staņislavs Bukains 2024. gada vasarā ar piecus gadus veco meitu aizbēga no Latvijas ar piepūšamo SUP dēli.
No grupas dibinātājiem Latvijā tiesas priekšā stājušies tikai Tatjana Andriece un apsargs Aleksandrs Žguns, kura kriminālprocess pašlaik apturēts viņa bēgšanas un izsludinātās meklēšanas dēļ.
Uzbrukumi žurnālistiem un terors pret citādi domājošajiem
Atsevišķs šī vervēšanas tīkla darbības virziens ir mēģinājumi vērsties pret neatkarīgiem žurnālistiem un aktīvistiem, kuri atmasko Krievijas ietekmes tīklus.
Raksturīgs piemērs ir koordinētā kampaņa pret portāla Kompromat.lv dibinātāju Leonīdu Jākobsonu. 2023. gada 30. janvārī „Baltijas antifašisti” ar Aleksandra Bastrikina personīgās pieņemšanas starpniecību iesniedza oficiālu iesniegumu Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājam.
Dokumentā bija ietverti precīzi pārbaudīti žurnālista personas dati. Iesniedzēji pieprasīja ierosināt pret Jākobsonu kriminālprocesu un izsludināt viņu starptautiskā meklēšanā par publikācijām, kurās kritizēti prokremliskie propagandisti un Krievijas agresijas atbalstītāji, tostarp „Sputnik Lietuva” galvenais redaktors Marats Kasems.
Telegram kanāla administratori paši publiskoja iesnieguma kopijas un ziņoja par tā iesniegšanu, demonstrējot, ka platforma tiek izmantota ne tikai militāras informācijas vākšanai, bet arī kā instruments represijām pret pētnieciskajiem žurnālistiem.
Valsts sistemātiskā atbilde
Pēdējo gadu spriedumi — piemēram, septiņu gadu cietumsods taksometra vadītājam Sergejam Sidorovam, kurš nodeva informāciju par militārajām kravām un centās atstāt iespaidu uz Viktoriju Matuli, vai piecu gadu cietumsods Iļjam Podkolzinam — liecina, ka Latvijas tiesu prakse šādos noziegumos ir kļuvusi stingra.
Informācijas vākšana tādu Krievijas starpniekstruktūru interesēs kā „Baltijas antifašisti” tiek vērtēta kā tiešs apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai. Ilūzija par „nevainīgu informācijas meklēšanu internetā” vai „tautiešu tiesību aizstāvēšanu”, ko uztur koordinatori Maskavā, praksē beidzas ar kriminālatbildību un reāliem brīvības atņemšanas sodiem tiem, kuri iesaistās šajā izlūkošanas sistēmā.
Iļjas Podkolzina spiegošanas lieta. Krievijas aviācijas tīkla infiltrācija Rīgas lidostā