Valsts drošības dienesta (VDD) veiktā partijas „Kopā Latvijai” valdes biedra Iļjas Podkolzina aizturēšana ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu skaļākajiem procesiem Latvijas pretizlūkošanas jomā. Šī lieta, pēc tiesībsargājošo iestāžu ieskata, var izgaismot nevis primitīvu sociālo tīklu aktīvistu, kurš izplata Kremļa naratīvus, bet gan, iespējams, augsta līmeņa, dziļi integrētu aģentu ar detalizētām zināšanām par Latvijas gaisa telpas struktūru, lidlauku izvietojumu un galvenajiem loģistikas mezgliem.

Pēc drošības struktūru avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanā tiek pārbaudīta versija, ka Podkolzins, izmantojot aģenta segvārdu „Vadims Sedovs”, varētu būt vācis un nodevis kuratoriem sensitīvu informāciju par slēgtajiem objektiem Rīgas starptautiskajā lidostā. Īpašu interesi spiegošanas tīklam, kā tiek pieļauts, radījušas ziņas par aviācijas angāriem un tajos esošajām kravām. Šo darbību koordinēšanā tiek turēts aizdomās uz Krieviju aizbēgušais Telegram kanāla „Antifašisti Baltijā” vadītājs Sergejs Vasiļjevs, ar kuru Podkolzins 2023. un 2024. gadā, iespējams, regulāri ticies Maskavā.

No Daugavpils domes līdz Maskavas gaiteņiem: Karjeras evolūcija

Šīs lietas administratīvās saknes meklējamas 2000. gadu sākumā, kad Podkolzins sāka veidot savu publisko kapitālu. 2001. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils domes deputātu no Tautas saskaņas partijas. 2005. gada nogalē viņš darbu pašvaldībā pabeidza un pārgāja uz stratēģisku virzienu, kļūstot par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijas Federācijā vadītāja vietnieku.

Podkolzina pārcelšanās uz Maskavu sakrita ar ciešu kontaktu izveidošanu ar Voroņežas lieluzņēmēju Nikolaju Ulanovu. Ulanova biznesa biogrāfija pelna īpašu uzmanību. Savu kapitālu viņš veidoja Voroņežā, kur kontrolēja spirta rūpnīcu tīklu, attīstīja Dienvidrietumu tirgu un nodarbojās ar būvniecības biznesu, ko pavadīja skaļi skandāli - viens no viņa būvētajiem objektiem pat tika uzspridzināts 2007. gadā.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes Ulanovs pievērsās aviācijas nozarei, izveidojot lielu reģionālo pārvadātāju RusLine un kompāniju Sirius Aero, kas kļuva par vienu no lielākajiem biznesa lidmašīnu operatoriem Krievijā.

2020. gada augustā Nikolajs Ulanovs intervijā izdevumam „Russkaja Misļ” atklāti raksturoja sava holdinga struktūru: regulāro aviopārvadātāju RusLine, biznesa aviācijas operatoru Sirius Aero, oriģinālo komponentu piegādātāju EFTEC, kā arī divus tehniskās apkopes centrus - RusLine Technics Maskavā un Airline Support Baltic Rīgā. Šajā modelī Latvijas uzņēmums tika pozicionēts kā elements slēgtā Boeing un Embraer gaisa kuģu tehniskās apkalpošanas ciklā.

Finanšu simulakri

Kā viens no galvenajiem Podkolzina darbības virzieniem pēdējo divpadsmit gadu laikā, ko patlaban vērtē izmeklēšana, tiek minēta sistemātiska iekļūšana Eiropas Savienības civilās aviācijas apkalpošanas struktūrās Ulanovu ģimenes biznesa interesēs.

Mārupes novadā (Skultes iela 50/15) reģistrētā SIA ECO Airlines pētnieku vērtējumā uzskatāma par klasisku finanšu simulakra piemēru. Būdams šī uzņēmuma līdzīpašnieks ar 51% kapitāldaļu, Iļja Podkolzins saglabāja kontrolpaketi un galīgā labuma guvēja statusu līdz pat uzņēmuma darbības beigām. Viņa partneri bija Krievijas pilsoņi Nikolajs un Jeļena Ulanovi, savukārt operatīvo vadību prokūrista statusā īstenoja viņu meita Darja.

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem, ECO Airlines, kuras oficiālā darbības nozare bija pasažieru gaisa pārvadājumi, visā savas pastāvēšanas laikā neuzrādīja nekādu apgrozījumu, taču uzkrāja 469 576 eiro tīros zaudējumus. Uzņēmuma pastāvēšanu nodrošināja mātesstruktūru izsniegtie „citi īstermiņa aizdevumi”, kuru apjoms līdz 2022. gada beigām sasniedza 476 997 eiro.

Pateicoties šim ārējam finansējumam, formāli neaktīvais uzņēmums uzturēja piecu darbinieku štatu un tiem izmaksāja ievērojamas algas. 2022. gadā firma Latvijas budžetā samaksāja 60 340 eiro nodokļos (tostarp 50 620 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka tādējādi ar ārēja finansējuma palīdzību tika uzturēta Podkolzina leģenda par aktīvu aviācijas nozares funkcionāru, kas viņam varēja nodrošināt piekļuvi lidostas tehniskajām zonām.

Līdz ar sankciju pastiprināšanos shēma apsīka: 2023. gadā kopējais nodokļu maksājumu apjoms saruka līdz simboliskiem 3170 eiro. Kā liecina Crediweb.lv dati, 2024. gada 15. martā uzņēmumam tika anulēts PVN maksātāja statuss, bet 2025. gada vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu pilnībā izslēdza no Uzņēmumu reģistra.

„Grenādas gambīts” un biznesa aviācijas pārvietošana

Podkolzins atradās arī pie Ulanovu ģimenes ienākšanas Latvijā pirmsākumiem citā struktūrā - 2015. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo SIA Airline Support Baltic (ASB) valdes biedru ar vienpersoniskām pārstāvības tiesībām, nodrošinot uzņēmuma sākotnējo operatīvo kontroli, kamēr 100% daļu piederēja Nikolajam Ulanovam. Vēlāk Podkolzins valdi atstāja, un uzņēmuma kontrolpakete - kopumā 80% - palika Nikolaja un Jeļenas Ulanovu īpašumā. Šis uzņēmums ir reāli funkcionējošs ražošanas aktīvs: 2025. gadā tajā strādāja 186 darbinieki, un tā rīcībā atradās angāri un tehniskās apkopes bāze Rīgas lidostā.

Kritisku nozīmi šī Latvijas infrastruktūra ieguva 2022. gada pavasarī, tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un stingro Eiropas sankciju ieviešanas. Ulanova Krievijas bizness - aviokompānija Sirius Aero (apgrozījums 2021. gadā - aptuveni 5 miljardi rubļu) - pārtrauca lidojumus. Kā, atsaucoties tieši uz šķīrējtiesas materiāliem, ziņoja izdevums „Abireg”, holdinga galvenais aktīvs nonāca maksātnespējas procesā, un Nikolajam (49%), Jeļenai (38%) un viņu dēlam Vjačeslavam (10%) piederošās daļas steidzami tika pārrakstītas uz jaunu ģenerāldirektoru Valēriju Ivanovu, kurš drīz pieņēma lēmumu par juridiskās personas likvidāciju.

Tomēr vislielāko interesi piesaista tieši flotes liktenis. Saskaņā ar Flightradar24 datiem, Sirius Aero pārtrauca lidojumus jau 2022. gada 26. februārī. No desmit uzņēmuma pārvaldībā esošajām augstas klases biznesa lidmašīnām Embraer Legacy un Hawker, deviņas pameta Krieviju un tika nogādātas Rīgā - Airline Support Baltic tehniskajā bāzē (viena lidmašīna palika Stambulā). Kā liecina Crediweb.lv dati, jau 2022. gada 18. martā Signet Bank tika pilnībā dzēsta komercķīla, kas bija reģistrēta uz sešiem deficītajiem dzinējiem Rolls-Royce AE 3007A1 (sērijas numuri: MSN 311525, 311614, 311615, 311667, 311845 un 311870), kas ir Embraer Legacy 600 VIP klases lidmašīnu galvenais tehniskais elements.

Dažas dienas vēlāk - 23. martā - Ulanovu ģimene Latvijas Uzņēmumu reģistrā oficiāli mainīja savu juridisko statusu. No šī brīža ailēs „Valsts” un „Pilsonība” pie Nikolaja Ulanova un Jeļenas Ulanovas oficiāli tika norādīta Grenāda - Karību jūras salu valsts, kas pazīstama ar programmu „pilsonība apmaiņā pret investīcijām”. Vienlaikus par viņu dzīvesvietas valsti joprojām bija norādīta Latvija.

VIP modifikācijas un saikne ar Krievijas eliti

Pēc sankciju ieviešanas 2022. gada pavasarī Brazīlijas ražotājs Embraer pilnībā pārtrauca tehnisko atbalstu Krievijas klientiem. Līdz ar to jebkurš remonts vai komponentu piegāde kļuva par sarežģītu starptautiskās loģistikas uzdevumu.

Rīgas Airline Support Baltic angārs, kas sertificēts atbilstoši EASA Part-145 standartam, drošības iestāžu uzmanību piesaistīja kā vieta, kurā, iespējams, tika nodrošināta specifiska loģistikas un gaisa kuģu identitātes maiņas ķēde. Šajā bāzē tika veikts pilns salona refit — procesu kopums, kas ne tikai paaugstināja lidaparātu tirgus vērtību, bet arī mainīja to vizuālo identitātes struktūru, apgrūtinot konkrētu gaisa kuģu izsekošanu publiskos avotos.

Ekskluzīvie projekti, kurus uzņēmums joprojām demonstrē savā portfolio kā tehnoloģiskos sasniegumus, ietvēra:

• Paneļu pilnīgu pārvilkšanu ar luksusa materiālu Ultraleather;

• Pilotu sēdekļu apdari dabīgā aitādā un mēbeļu individuālu izgatavošanu;

• Koka elementu lakas atjaunošanu (varnish refurbishment);

• Corian mākslīgā akmens darba virsmu uzstādīšanu virtuves zonā (galley);

• Ādas apdari ar raksturīgo dimanta stepējumu (diamond stitching), kā arī daudzslāņu melnu, augsta spīduma (high black gloss) virsmu izveidi.

Ar šāda tipa gaisa kuģiem pārvietojas liela daļa Krievijas politiskās un biznesa elites (kā spilgtu šī modeļa piemēru var minēt privātās militārās kompānijas „Vagner” dibinātāja Jevgeņija Prigožina savulaik izmantoto lidmašīnu Embraer Legacy 600 ar reģistrācijas numuru RA-02795). Airline Support Baltic tehniskajā bāzē Rīgā tika apkalpoti tieši šīs klases gaisa kuģu modeļi, nodrošinot tiem augsta līmeņa servisu un salonu modifikācijas.

Finanšu bloķēšana un Daugavpils mezgls

2026. gada 3. jūlijā Valsts ieņēmumu dienests piemēroja SIA Airline Support Baltic stingrus nodrošinājuma līdzekļus: aizliedza juridiskās personas reorganizāciju un likvidāciju, jebkādas amatpersonu un kapitāldaļu īpašnieku maiņas, pamatkapitāla samazināšanu, kā arī jaunu komercķīlu reģistrāciju. Tas faktiski bloķēja iespēju īpašniekiem - Nikolajam un Jeļenai Ulanoviem - veikt operatīvus manevrus ar uzņēmuma kapitālu (10% kapitāldaļu šajā aktīvā joprojām pieder Krievijas pilsonim Antonam Kuzņecovam).

Paralēli Podkolzina tuvākā vide, iespējams, mēģināja glābt lokālos aktīvus. Podkolzins joprojām ir vienīgais Daugavpilī reģistrētā uzņēmuma SIA Sarma-D īpašnieks (Vienības iela 15), kas apvieno ,pasažieru gaisa pārvadājumus (NACE 51.10) un ēdināšanas pakalpojumus (NACE 56.29). Taču tajā pašā adresē darbojās reālais ģimenes finanšu balsts - restorāns SIA Pasaules brīnumi, kura apgrozījums 2025. gadā pārsniedza 684 tūkstošus eiro.

Iļjas Podkolzina sieva Ingrīda Podkolzina veica savlaicīgu īpašnieku maiņu: 2026. gada 20. janvārī 100% uzņēmuma kapitāldaļu steidzami tika nodotas viņu meitai Annai Turkovai, kura jau nākamajā dienā kļuva par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Partijas „Kopā Latvijai” politiskais fons

Pēc ilgstošas darbības nepubliskajā vidē Podkolzins, tuvojoties 2026. gada Saeimas vēlēšanām, atgriezās publiskajā politikā. 2025. gada 10. oktobrī - neilgi pēc tam, kad VID sāka viņa aviācijas uzņēmuma piespiedu likvidāciju — viņš tika iecelts par Latgales politiskās partijas „Kopā Latvijai” valdes locekli.

Partijas līderis Aleksandrs Bartaševičs publiski apgalvo, ka viņam nav informācijas par Podkolzina aizturēšanas apstākļiem, norādot vien to, ka pazīst viņu kopš skolas gadiem kā aviācijas pilotu.

Jāatzīmē, ka pats Bartaševičs patlaban ir apsūdzētais krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu un nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijās. Papildus tam, 2026. gada 8. jūnijā kļuva zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūru sākt Aleksandra Bartaševiča kriminālvajāšanu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu skandalozajā projektā „Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai”. Šāds politiskais fons rada labvēlīgu vidi necaurredzamu reģionālo struktūru darbībai.

„Antifašisti Baltijā” un ietekmes tīkls

Šādu struktūru darbība nav atdalāma no plašāka hibrīdās ietekmes tīkla Baltijā, ko izmeklēšanas iestādes saista ar personu datu vākšanu un mērķtiecīgām kampaņām. Spilgts piemērs tam bija koordinētais uzbrukums Kompromat.lv dibinātājam, žurnālistam Leonīdam Jākobsonam.

2023. gada 30. janvārī Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas Galvenajā izmeklēšanas pārvaldē Maskavā uz tās priekšsēdētāja Aleksandra Bastrikina vārda tika reģistrēts iesniegums, kurā bija ietverti precīzi žurnālista personas dati un prasība izsludināt viņu starptautiskā meklēšanā par publikācijām sociālajā tīklā Twitter (X), kurās kritizēta Kremļa agresija un analizēta Sputnik Lietuva redaktora Marata Kasema darbība.

Ekrānuzņēmums no Tatjanas Andrijecas Facebook lapas. Kreisajā pusē – Alīna Gerliņa, labajā pusē – Viktorija Matule, centrā – Tatjana Andrijeca bārā „Patriot”.

Par iesnieguma iesniegšanu un dokumentu fragmentu publicēšanu Telegram kanālā lielījās administratore ar pseidonīmu „Luna 2.0” - Latvijas pilsone Viktorija Matule. Pēc aizbēgšanas uz Krieviju viņa publiski uzstājās Sanktpēterburgā, ar PMC „Vagner” saistītā bārā „Patriot” (tā dēvētajā „Kiberfrontes Z” centrā) līdzās vēlāk nogalinātajam propagandistam Vladlenam Tatarskim un VDD aizturētajai Tatjanai Andrijecai. Šādi fakti iezīmē prokremlisko koordinatoru, Krievijas tiesībsargājošo iestāžu un aviācijas loģistikas lietā iesaistīto struktūru interešu krustošanos.