DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (2. daļa)

3. Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā

T.Ždanoka

Krievijas agresija Ukrainā izraisīja plašu starptautisko rezonansi un pārskata periodā bija arī viena no aktuālākajām tēmām Latvijas sabiedrībā. Vairums Latvijas iedzīvotāju nosodīja Krievijas agresiju, tomēr nelielā sabiedrības daļā Krimas aneksija un vardarbīgā Ukrainas teritoriju sagrābšana netika uztverta kritiski vai pat tika atbalstīta. Starp Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītājiem Latvijā bija arī tautiešu politikas aktīvisti un t.s. “krievu pasaules” ideju radikālākie aizstāvji. Viņu atbalsts galvenokārt izpaudās publiskās komunikācijas līmenī, taču atsevišķi Latvijas iedzīvotāji arī sāka vākt humanitāro palīdzību nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolē esošajiem Ukrainas reģioniem vai pat tieši iesaistījās bruņotajā konfliktā.

3.1. Publiskais atbalsts

Saskaroties ar Rietumu valstu nosodījumu par Krimas aneksiju un bruņotā konflikta atbalstīšanu Ukrainā, Krievijas politiskajai elitei bija nepieciešams mobilizēt atbalstu savām darbībām. Šim mērķim lieliski noderēja Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji ārvalstīs, t.sk. Latvijā, kuri bija gatavi iesaistīties dažādās informācijas aktivitātēs atbilstoši Krievijas interesēm. Šī iemesla dēļ Krievijas tautiešu politikas aktīvistu viens no galvenajiem darbības virzieniem pārskata periodā bija tieši Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā attaisnošana publiskajā telpā.

J. Zaicevs.

Krievijas tautiešu politikas atbalstītāji Latvijā tika izmantoti gan kā instruments Krievijas organizētajās informatīvajās aktivitātēs, gan paši rīkoja Krievijas pozīciju atbalstošus publiskus pasākumus un izplatīja Krievijai vēlamos vēstījumus par Ukrainas konfliktu. Viens no Krimas aneksijas un agresijas Ukrainā noderīgākajiem atbalsta resursiem bija T.Ždanoka. Kā EP deputāte T.Ždanoka bija efektīvs resurss gan Krievijas TV pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā. Tieši T.Ždanoka un viņas palīgs Miroslavs Mitrofanovs tika uzaicināti arī piedalīties kā “novērotāji” t.s. referendumā par Krimas pievienošanos Krievijai (vēlāk uz Krimu devās arī cits partijas Latvijas Krievu savienības (LKS) biedrs un Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs). Savukārt 2014.gada augustā LKS noslēdza līgumu ar Ukrainā aizliegto Krimā bāzēto sabiedriski politisko kustību “Krievu vienotība”.

Jāatzīmē, ka Krievijai vēlamā Ukrainas konflikta atspoguļojumā epizodiski tika iesaistīts arī EP deputāts Aleksandrs Mirskis.

Par ruporu Krievijas informatīvo aktivitāšu vajadzībām Ukrainas konflikta kontekstā ir kļuvis arī Einārs Graudiņš, kurš 2014.gada rudenī devās uz nelikumīgo kaujinieku grupējumu sagrābtajām teritorijām. Pēc šīs vizītes Krievijas plašsaziņas līdzekļos viņš tika pozicionēts kā “EDSO eksperts”, lai gan šī organizācija noliedza jebkādu saikni ar E.Graudiņu. Noziņojis Krievijas plašsaziņas līdzekļos par “Ukrainas spēku zvērībām” un “ASV destruktīvo lomu Ukrainas konfliktā”, viņš kļuva par pastāvīgu viesi Krievijas TV raidījumos un turpināja izplatīt Krievijas propagandas tiražētos mītus par situāciju Ukrainā. Jāatzīmē, ka E.Graudiņš ir noderīgs resurss Krievijas propagandai, jo atšķirībā no citiem tautiešu politikas aktīvistiem Latvijā, kuri kaislīgi atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, viņš ir latviešu tautības.

E.Graudiņš (no labās puses).

Paralēli pārskata laikā notika arī vairāki tautiešu politikas aktīvistu organizēti publiskie pasākumi Latvijā, kuros tika pausts atbalsts Krimas aneksijai, kā arī nosodīta “Ukrainas agresīvā rīcība”. Šos pasākumus rīkoja dažādas Krievijas tautiešu politiku atbalstošās organizācijas Latvijā un to aktīvisti arī bija galvenie pasākumu apmeklētāji. Tāpat tautiešu politikas aktīvisti arī regulāri popularizēja Krievijas vēstījumus par Ukrainas konfliktu dažādos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.

3.2. Ziedojumu vākšana

2014.gadā vairāki Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā atbalstītāji uzsāka Latvijā arī ziedojumu vākšanu nelikumīgo kaujinieku grupējumu sagrābto reģionu atbalstam. Šim mērķim tika izveidota organizācija GVD Baltija, kuras darbībā svarīga loma bija Staņislavam Bukainam, Dmitrijam Prokopenko un Artēmijam Jakovļevam. Šīs organizācijas aktīvisti rīkoja dažādas publiskas ziedojumu vākšanas akcijas, taču sabiedrības mazā atbalsta un GVD Baltija līderu iekšējo konfliktu dēļ viņiem neizdevās izvērst plašākas aktivitātes. Turklāt GVD Baltija ilgstoši nespēja noorganizēt iegūto ziedojumu nosūtīšanu.

Tos izdevās nogādāt Krievijā tikai pēc tam, kad tika uzsākta sadarbība ar Igaunijas organizāciju Dobrosvet. Jāatzīmē, ka humanitārās palīdzības nodošana nezināmām personām, nevis starptautiski atzītām labdarības organizācijām, rada risku, ka civiliedzīvotājiem ziedotie līdzekļi var nonākt nelikumīgo kaujinieku grupējumu, nevis konfliktā cietušo rīcībā. Tādējādi tiek sniegts atbalsts nevis no karadarbības cietušajiem, bet gan tās izraisītājiem un uzturētājiem.

S.Bukains.

Humanitārās palīdzības vākšana bruņotā konfliktā cietušajiem ir likumīga un atbalstāma darbība, taču GVD Baltija gadījumā pastāv bažas, ka deklarēto mērķu aizsegā tika veiktas arī prettiesiskas darbības. Tā rezultātā pret vairākiem GVD Baltija pārstāvjiem 2014.gadā DP uzsāka kriminālprocesu par personas vervēšanu teroristiskām darbībām. Svarīgi arī atzīmēt, ka GVD Baltija atšķirībā no tradicionālajām labdarības organizācijām neslēpa savu atbalstu vienai no konfliktā iesaistītājām pusēm (t.i. nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem) un attiecīgi arī ziedojumus vāca tikai to reģionu atbalstam, kas atrodas nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolē.

3.3. Pievienošanās nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem Ukrainā

Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis, Beness Aijo, Anatolijs Matjukovskis.

Ja Krievijas agresijas attaisnošana, kā arī ziedojumu vākšana nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolēto reģionu atbalstam izraisa bažas par personu patiesajiem mērķiem, tad Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs rada tiešus riskus Latvijas nacionālās drošības interesēm.

DP vērtējumā pievienošanās nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm, rada tādus pašus riskus kā ceļošana uz Sīriju/Irāku nolūkā pievienoties tur esošajiem teroristu grupējumiem. Eiropas valstu pieredze liecina, ka, uzturoties konflikta reģionā, personas vēl vairāk radikalizējas, apgūst uzbrukumu organizēšanai nepieciešamās iemaņas, kā arī izveido kontaktus ar citām radikāli noskaņotām personām. Līdz ar to pēc atgriešanās mītnes zemē šīs personas ir vēl vairāk radikalizējušās un ieguvušas specifiskas prasmes ideoloģiski motivētu vardarbības aktu rīkošanai. Lai gan uz Irāku/Sīriju un Ukrainu personas dodas dažādu ideoloģiju un motīvu vadītas, viņu radītie riski pēc atgriešanās ir līdzīgi.

Iespējams, Ukrainas konflikta kontekstā šie riski ir pat lielāki, jo nelikumīgo kaujinieku grupējumu sagrābtajās teritorijās uzturas bijušie Krievijas specdienestu un armijas pārstāvji, kuri spēj nodrošināt augstāka līmeņa apmācību un turpmākās darbības koordināciju nekā teroristu grupējumu pārstāvji Sīrijā/Irākā. Līdz ar to pēc pārnākšanās no Ukrainas konflikta šīs personas var radīt nozīmīgus pretizlūkošanas un sabotāžas riskus Latvijā.

Nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem uz Ukrainu ir devušies vairāki Latvijas iedzīvotāji.

Līdz šim publiski ir izskanējusi informācija par piecām personām, taču DP rīcībā esošā informācija liecina, ka nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem ir pievienojies lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd DP ir uzsākusi kriminālprocesu pret pieciem Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar viņu iespējamo prettiesisko dalību Ukrainas konfliktā nelikumīgo kaujinieku grupējumu rindās. Visas piecas personas ir arī izsludinātas meklēšanā. Ja Jūsu rīcībā ir informācija par attēlos redzamo personu atrašanās vietu, aicinām par to nekavējoties informēt DP pa tālruni 67208964 jebkurā diennakts laikā. DP garantē informācijas avota konfidencialitāti.

DP veiktā analīze liecina, ka uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas vēršas pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību, Latvijas iedzīvotāji ir devušies dažādu iemeslu dēļ. Vieni (piemēram, nacionālboļševistisko ideju piekritēji) ir iesaistījušies konfliktā drīzāk ideoloģisku motīvu dēļ, tikmēr citus motivēja ilūzija par vieglu peļņu. Tāpat starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pievienojušies nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, ir arī personas, kuras devās uz Ukrainu, lai izvairītos no saukšanas pie kriminālatbildības par Latvijā pastrādātajiem noziegumiem.

Jāatzīmē, ka krimināla pagātne bija arī 2015.gada sākumā Ukrainā nogalinātajam Latvijas iedzīvotājam Radionam Kušniram, kura nāvi savās interesēs turpina izmantot daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.

V.Lindermans.

Atšķirības ir vērojamas ne tikai Latvijas iedzīvotāju motivācijā iesaistīties Ukrainas konfliktā, bet arī veidā, kā viņi nokļūst nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolētajās teritorijās. Vieni turp devās pēc savas iniciatīvas, savukārt citi, iespējams, tika apzināti radikalizēti un vervēti. DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem. DP arī pārbauda informāciju, ka ar viņa iespējamo starpniecību vairāki Latvijas iedzīvotāji devās uz Maskavu, kur viņiem tālāku atbalstu sniedza nacionālboļševistisko ideoloģiju atbalstošās organizācijas Drugaja Rossija pārstāvji. Saistībā ar šīm V.Lindermana aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros.

DP atgādina, ka kopš 2015.gada 19.februāra spēkā ir tiesību normas, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Par šādām darbībām ir paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesībām.

Secinājumi un prognozes

Krievijas agresijas Ukrainā attaisnošana pārskata periodā bija viens no galvenajiem tautiešu politikas aktīvistu Latvijā darbības virzieniem. Nekritiskais atbalsts Ukrainas jautājumā uzskatāmi apliecina šo aktīvistu ciešo saikni ar Krieviju un rada pamatotas bažas par viņu attieksmi pret vardarbības izmantošanu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai citās valstīs. Šīs bažas pastiprina vairāku Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju aktīvie protesti pret Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu.

Atsevišķi Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji paralēli uzsāka arī ziedojumu vākšanu nelikumīgo kaujinieku grupējumu sagrābto reģionu iedzīvotājiem, kā arī sniedza atbalstu šiem grupējumiem, palīdzot viņu rindām pievienoties jauniem brīvprātīgajiem no Latvijas. Pēc izmaiņām Krimināllikumā šādas aktivitātes gan ir mazinājušās.

DP vērtējumā potenciāli nozīmīgākos riskus Latvijas nacionālās drošības interesēm rada tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir pievienojušies nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas vēršas pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Piedaloties šajā konfliktā, minēto personu radikalizācijas process, visticamāk, turpinās, turklāt viņi apgūst šaujamieroču izmantošanas un kauju prasmes pilsētas apstākļos, kā arī var izveidot kontaktus ar Krievijas specdienestu bijušajiem vai esošajiem darbiniekiem. Līdz ar to pēc atgriešanās Latvijā šīs personas var radīt nozīmīgus draudus mūsu valsts drošībai.

Lai gan Krievijas agresija Ukrainā daļā Latvijas sabiedrības tiek uztverta neviennozīmīgi, atsevišķi centieni provokatīvi izmantot Ukrainas konflikta tematiku, lai piesaistītu jaunus atbalstītājus Latvijas mazākumtautību vidē, ir bijuši neveiksmīgi. Tas uzskatāmi apliecina Latvijas sabiedrības nepakļaušanos politiski motivētām provokācijām un skaidru atbalstu savai valstij.

4. Informatīvās telpas drošība

Ukrainas konflikta iespaidā pārskata periodā būtiski palielinājās arī Krievijas propagandas intensitāte un centieni ar informācijas aktivitātēm ietekmēt gan pašmāju, gan ārvalstu, t.sk. Latvijas, auditorijas attieksmi par Krievijai svarīgiem jautājumiem un procesiem. Lai pārliecinātu par savas pozīcijas pareizību, Krievija aktīvi izmantoja jau esošos informācijas kanālus, kā arī turpināja darbu pie jaunu informācijas platformu radīšanas.

2014.gadā Krievijas propaganda bija pakārtota nepieciešamībai mobilizēt iekšēju un ārēju atbalstu Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā. Negūstot atbalstu Rietumu valstu vidū, Krievijas propagandā paralēli vēstījumiem par “fašisma atdzimšanas draudiem Ukrainā”, “Krimas referenduma tiesiskumu” un “Austrumukrainas vietējo iedzīvotāju cīņu pret Kijevas huntu” sāka dominēt arī izteikti pret Rietumiem, īpaši ASV, vērsta retorika. Krievijas politiskās elites tieši vai pastarpināti kontrolētie informācijas resursi nenogurstoši propagandēja, ka ASV “ir atbildīga par Ukrainas konflikta eskalāciju un Eiropas - Krievijas attiecību pasliktināšanos” un Krievijas sabiedrībai ir jāmobilizējas ap savu politisko eliti, lai “apturētu fašisma izplatīšanos” un aizstāvētu “krievu pasauli”.

Šo vēstījumu izplatīšanā un popularizēšanā tika aktīvi iesaistīti arī tautiešu politikas aktīvisti dažādās valstīs, t.sk. Latvijā. Tādējādi Krievijas propaganda centās gan pašmāju, gan ārvalstu auditorijai parādīt, ka Krievijas pozīcija tiek atbalstīta arī Rietumos un ka ES valstīs nav vienotas attieksmes Ukrainas jautājumā.

Vienlaikus Krievijas informācijas resursi turpināja kultivēt jau iepriekšējos gados radītos propagandas mītus par Latviju. Tika izplatīti vēstījumi par Latvijā it kā notiekošiem “cilvēktiesību pārkāpumiem”, “fašisma atdzimšanu un glorificēšanu”, “nepareizu vēstures interpretēšanu” u.tml. Paralēli Krievijas plašsaziņas līdzekļos tika propagandēts uzskats, ka kopš Latvija neatrodas politiskā un ekonomiskā savienībā ar Krieviju Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ir “ievērojami pasliktinājies”. Kā eksperti šādiem sižetiem tradicionāli tiek piesaistīti Krievijas politiskajai elitei pietuvinātie pētnieki un tautiešu politikas aktīvisti Latvijā, kuri bieži vien tiek pozicionēti kā “eksperti”, “politologi”, “ekonomisti”, “tiesībsargi” u.tml.

Šo informatīvo pasākumu kopuma mērķis ir diskreditēt Latviju kā “naidīgu valsti” Krievijas iedzīvotāju vidū, savukārt Latvijas iedzīvotāju vidū radīt priekšstatu par Latviju kā “neizdevušos valsti”. Ar šīm darbībām propagandas autori cenšas veidot mūsu valstī pieprasījumu pēc ciešākas politiskās un ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, radot ilūziju, ka tas uzlabos Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pārskata laikā pret Latviju vērsti sižeti ar zināmu regularitāti parādījās gan Krievijas lielākajos plašsaziņas

līdzekļos, gan mazāk zināmos resursos. Uz populārāko Krievijas TV kanālu raidījumiem galvenokārt tiek aicināti pieredzējušie tautiešu politikas aktīvisti Latvijā (T.Ždanoka, A.Gapoņenko, A.Mirskis, E.Graudiņš). Savukārt mazāk populāros resursos publicējas tautiešu politikas aktīvisti, kuri izceļas ar radikālāku retoriku vai jaunās paaudzes tautiešu politikas atbalstītāji.

Piemēram, ar Modestu Koļerovu saistītājās platformās regulāri publicējās I.Girss un J.Osipovs, bet interneta vietnē Rubaltic.ru – Andrejs Solopenko un Andrejs Starikovs.

A.Mirskis (vidū).

Krievijas politiskās elites kontrolēto plašsaziņas līdzekļu vienpusējam un tendenciozam Ukrainas konflikta atspoguļojumam, kā arī mūsu valsti diskreditējošai propagandai tiek pakļauti arī Latvijas iedzīvotāji, kuri regulāri iegūst informāciju no šiem resursiem (galvenokārt TV un radio). Tomēr iespēja iegūt informāciju no dažādiem resursiem, t.sk. tiem, kas darbojas atbilstoši demokrātiskas žurnālistikas principiem, ļauj Latvijas iedzīvotājiem iepazīties ar alternatīviem viedokļiem un kritiski izvērtēt iegūto informāciju.

Līdz ar intensīvo propagandas plūsmu Krievijā bāzētājos informācijas resursos 2014.gadā bija vērojami arī Krievijas centieni veidot informatīvās platformas ārvalstīs, t.sk. Latvijā.

Nozīmīgākais no plānotajiem projektiem Latvijā ir Krievijas informācijas aģentūras Rossija Segodnja projekts Sputnik, kura ietvaros ar radio un interneta ziņu portāla starpniecību tiktu izplatītas Krievijai labvēlīgas ziņas Latvijas informatīvajā telpā. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka ar Sputnik radio projekta virzīšanu Latvijā nodarbojas A.Mirskis, kuram piederošajā Avto radio jau šobrīd tiek retranslēti “Golos Rossiji” (šobrīd iekļauts Sputnik programmā) vakara un nakts programma. Neraugoties uz to, ka atsevišķi Krievijā veidoti raidījumi jau šobrīd tiek retranslēti Latvijā, pastāvīgas klātbūtnes izveide ievērojami paplašinātu iespējas Latvijas informatīvajā telpā izplatīt Krievijai vēlamus vēstījumus.

Paralēli pārskata laikā savu darbību uzsāka interneta resurss baltnews.lv, kura darbību koordinē Andrejs Jakovļevs. Lai gan plašākai sabiedrībai A.Jakovļeva vārds ir mazāk zināms, viņš ir darbojies gan žurnālistikā (iepriekš strādāja par Krievijas TV kanāla RTR korespondentu Latvijā), gan tautiešu politikas aktīvistu vidē (bijis T.Ždanokas palīgs, vada organizācijas “D.V.I.N.A” un “Amber Bridge Baltic fonds”). Baltnews.lv pozicionējas kā informatīvi izklaidējošs portāls, taču tajā tiek izplatīti Krievijas oficiālajam viedoklim atbilstoši vēstījumi.

Atšķirībā no Krievijā bāzētajiem resursiem Baltnews.lv Krieviju atbalstošo informāciju pasniedz salīdzinoši neuzkrītošā un neuzbāzīgā formā, lai nerādītu aizdomas par portālu kā daļu no Krievijas informācijas aktivitātēm Latvijā. Jāatzīmē, ka portāli ar identisku nosaukumu darbojas arī Igaunijā un Lietuvā.

Vienlaikus pārskata periodā darbību turpināja arī jau esošās informācijas platformas. Viena no tām bija mediju klubs Format A3, kas, Ukrainas konfliktam attīstoties un pasliktinoties Krievijas-Rietumu attiecībām, uz saviem pasākumiem turpināja aicināt viesus no Krievijas, kuri sniedza Kremlim vēlamu Ukrainas situācijas redzējumu, popularizēja Krievijas vēstures interpretāciju, kritizēja esošo situāciju Latvijā un ES, ASV politiku. Interesanti, ka Format A3 pozicionējas kā platforma dialogam un diskusijām starp Latvijas un Krievijas žurnālistiem un dažādu nozaru ekspertiem, taču praksē uz tā pasākumiem tika aicināti galvenokārt tikai tie viesi, kuri pauda Krievijas politiskajai elitei vēlamu viedokli. Tādējādi “diskusijā” par Ukrainas konfliktu, situāciju Latvijā un aktuāliem starptautiskās politikas jautājumiem izskanēja tikai vienas puses viedoklis, kas parasti ir raksturīgi propagandas, nevis diskusiju formātiem.

Jāatzīmē, ka 2014.gada otrajā pusgadā pēc tam, kad vairākiem uzaicinātajiem pasākuma dalībniekiem radās problēmas ar ieceļošanu mūsu valstī, Format A3 mainīja taktiku un uz pasākumiem turpmāk galvenokārt aicināja kultūras darbiniekus. Turklāt Format A3 koordinatores Latvijā Margarita Troškina, Kseniju Zagorovska un Olga Borisova pārskata laikā izveidoja jaunu platformu ar humanitāras ievirzes nosaukumu “Kultūras līnija”. Nevar izslēgt iespēju, ka turpmāk tieši šis nodibinājums varētu pārņemt Format A3 funkcijas, lai neradītu aizdomas par saikni ar Krievijas informācijas aktivitātēm.

2014.gadā Krievijai labvēlīgu vēstījumu izplatīšanu turpināja arī portāls imhoclub.lv, kas ir kļuvis par pastāvīgu platformu Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem. Tāpat pārskata periodā Krieviju atbalstošus vēstījumus turpināja izplatīt biedrības “Latvijas Antifašistiskā fronte” vadītājs Sergejs Malahovskis, kurš paralēli mēģināja arī piesaistīt atbalstītājus sava portāla baltijalv.lv darbībai. Tiesa, līdz šim S.Malahovskim nav izdevies piesaistīt resursus, kas ir nepieciešami portāla darbības paplašināšanai un popularizēšanai.

Secinājumi un prognozes

Pārskata periodā pieauga Krievijas propagandas intensitāte, ko lielā mērā ietekmēja Ukrainas konflikts un attiecību ar Rietumiem pasliktināšanās. Nepieciešamība mobilizēt atbalstu Krievijas politiskās elites īstenotajai politikai Ukrainā noteica to, ka tai lojālie informācijas resursi pastiprināja pret Rietumu valstīm vērstu propagandu.

Paredzams, ka, turpinoties Ukrainas konfliktam, Krievijas propagandas intensitāte nemazināsies. Vienlaikus ar Rietumu nostājas Ukrainas konfliktā kritiku Krievijas informācijas resursi turpināja jau iepriekšējos gados kultivēto mītu par Latviju izplatīšanu. Būtisku atbalstu Krievijas propagandas centienos pozicionēt Latviju kā Krievijai “naidīgu” un “neizdevušos” valsti sniedza arī tautiešu politikas aktīvisti, kuri Krievijas informācijas resursos joprojām tiek izmantoti kā galvenie viedokļu veidotāji par situāciju Latvijā.

Krievijas informācijas resursu pieejamība un salīdzinoši plašais lietotāju skaits Latvijā palielina risku, ka arī mūsu valsts iedzīvotāji var nonākt pastāvīgā Krievijas propagandas ietekmē. Tajā pat laikā Latvijas iedzīvotāju pieeja alternatīviem viedokļiem gan informatīvajā telpā, gan sociālajā vidē ierobežo iespējas manipulēt ar Latvijas sabiedrības viedokli.

Pārskata laikā Krievija turpināja attīstīt jaunas dažāda veida informācijas platformas. Šo platformu galvenais uzdevums ir vairot atbalstu Krievijai un sekmēt Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanu ārvalstīs. Šī iemesla dēļ ir rūpīgi jāizvērtē atsevišķu Krievijas plānoto informācijas projektu Latvijā ietekme uz mūsu valsts informatīvo telpu un tās drošību. Pastāv risks, ka plānotie projekti var tikt izmantoti, lai, aizbildinoties ar demokrātiju un vārda brīvību, slēpti un neuzkrītoši izplatītu Krievijas interesēm atbilstošu informāciju, tādējādi cenšoties ilgtermiņā Latvijas sabiedrībā radīt atbalstu Krievijas mērķiem.

Pastāvīga un diskrēta Krievijas vēstījumu izplatīšana Latvijas informatīvajā telpā ilgtermiņā var radīt lielākus riskus nekā tiešas propagandas aktivitātes, ko izvērš Krievijā bāzētie informācijas resursi.

(Pārskatā iekļauto fotogrāfiju autors: © Drošības policija un valsts aģentūra “Tēvijas sargs”)

DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (1. daļa)