[EN] [LV]

DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (1. daļa)

Drošības policija

  

(picture 2)
Drošības policija.

Publiskais pārskats par Drošības policijas darbību 2014.gadā.

Godātais lasītāj!

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi un nodod Jūsu uzmanībai publisko pārskatu par dienesta darbību 2014.gadā. Šajā pārskatā ir sniegts vērtējums par, mūsuprāt, nozīmīgākajiem notikumiem, kas ietekmēja Latvijas nacionālo drošību pagājušajā gadā, kā arī dots ieskats DP ieguldījumā mūsu kopīgās drošības garantēšanā.

DP kā valsts drošības iestāde savā publiskajā pārskata nevar atklāt darbības metodes vai taktiku un izpaust informācijas avotus. Tieši tāpēc arī šajā pārskatā Jūs neatradīsiet slepenu operāciju detalizētus izklāstus vai sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu rezultātā iegūtas informācijas izklāstu.

Šajā pārskatā izteiktie vērtējumi balstās uz mūsu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas ir iegūta no dažādiem avotiem. Esam centušies šajā dokumentā arī iekļaut vairāk faktu nekā iepriekšējos, tomēr valsts drošības iestādes specifika paredz skaidru atklātības robežu, kuru pārkāpjot, tiek nevis veicinātas sabiedrības intereses, bet, tieši otrādi, kaitēts tām.

Par to, cik svarīga nozīme ir sabiedrības izpratnei un kā tā veicina Latvijas iedzīvotāju līdzdalību nacionālās drošības risku identificēšanā, DP pārliecinājās pagājušajā gadā, kad no Latvijas iedzīvotājiem saņēmām vēl nepieredzētu daudzumu dažāda veida informācijas. Sabiedrības sniegtais atbalsts ir ļoti būtisks jebkuras valsts specdienestam, tāpēc mēs to ļoti augstu vērtējam un esam pateicīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir vērsies DP, lai informētu par aizdomīgām aktivitātēm vai sabiedriski politiskiem procesiem, kas rada bažas par to ietekmi uz mūsu valsts drošību.

Sabiedrības informētībai un izpratnei par nacionālās drošības situāciju ir īpaši svarīga nozīme patreizējos ģeopolitiskos apstākļos, ko ietekmē Krievijas Federācijas (turpmāk Krievijas) agresija Ukrainā. Bažas, ko izraisīja Krimas aneksija un Ukrainas teritoriju prettiesiska sagrābšana, pagājušajā gadā ciniski centās izmantot atsevišķi Krievijas tautiešu politikas aktīvisti Latvijā. Tomēr šie centieni bija neveiksmīgi, jo sabiedrības vairums nepakļāvās provokatīvajām darbībām un retorikai. Tieši otrādi, neatkarīgi no atšķirīgiem viedokļiem dažādos jautājumos pārliecinošs vairums Latvijas iedzīvotāju pēc Ukrainas konflikta eskalācijas ir skaidri distancējušies no mēģinājumiem šķelt Latvijas sabiedrību un apdraudēt mūsu valsts stabilitāti.

Taču Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gataviem tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību.

Krievijas nepieņemamā rīcība Ukrainā ir likusi pārvērtēt attieksmi pret nacionālās drošības jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citās ES un NATO dalībvalstīs. Ja pirms Ukrainas konflikta Eiropā valdīja uzskats, ka militāri konflikti mūsu kontinentā nav iespējami, tad šobrīd šī pārliecība ir ievērojami mazinājusies. Bez tam Krimas aneksijas un Ukrainas teritoriju sagrābšana ir mainījusi arī izpratni par mūsdienu apdraudējumu veidiem.

Krievijas neprognozējamā rīcība nenoliedzami šobrīd ir galvenais mūsu valsts drošību ietekmējošais faktors. Ukrainā šobrīd karo vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā Sīrijā, un šāda situācija ir ja ne vienīgā, tad viena no retajām ES. Tajā pat laikā būtu nepamatoti apgalvot, ka tikai Ukrainas konflikts ietekmē Latvijas nacionālās drošības intereses. Diemžēl bažas, ka terorisma draudu tendences Eiropā agri vai vēlu var ietekmēt arī mūsu valsts drošību, pagājušajā gadā kļuva pamatotākas.

Pildot DP unikālos uzdevumus, pārskata periodā mūsu dienests ir veicis aktīvus pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kuru rezultātā iegūtā informācija ir ļāvusi identificēt un novērst potenciālos riskus nacionālās drošības interesēm. Par konstatētajiem riskiem mēs esam informējuši valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas, tādējādi sniedzot atbalstu lēmumu izvērtēšanas un pieņemšanas procesā. DP sniegtā informācija ir kalpojusi par pamatu ieceļošanas lieguma piemērošanai pret vairāk nekā 30 ārzemniekiem, kuru darbība ir vērsta pret mūsu valsts nacionālās drošības interesēm. Gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi, par ko ir paredzēta kriminālatbildība, DP ir uzsākusi kriminālprocesus, tomēr vairumā gadījumu pret konstatētajiem riskiem mūsu dienests vērsās ar citiem tiesiskajiem instrumentiem, kas ir valsts drošības iestāžu rīcībā.

DP pārskata laikā aktīvi sadarbojās gan ar abām pārējām valsts drošības iestādēm Satversmes aizsardzību biroju (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) gan citām par nacionālo drošību tieši vai pastarpināti atbildīgajām institūcijām. Tieši tikpat nozīmīga ir ciešā sadarbība ar mūsu reģionālajiem un stratēģiskajiem ārvalstu partneru dienestiem.

2014.gadā DP atzīmēja dibināšanas divdesmito gadadienu, tāpēc vēlos izmantot iespēju un pateikties visām bijušajām un esošajām DP amatpersonām par viņu ieguldījumu dienesta izveidē un attīstībā. Iesoļojot nākamajā desmitgadē, mūsu dienestu sagaida jauni drošības izaicinājumi, kuru pārvarēšanai būs nepieciešama vēl lielāka profesionalitāte, pašaizliedzība un izlēmība. Esmu pārliecināts, ka ar sabiedrības atbalstu un sadarbībā ar nacionālajiem un ārvalstu partneriem mēs arī turpmāk dosim nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts drošības garantēšanā.

Patiesā cieņā, Drošības policijas priekšnieks

Normunds Mežviets

1. Pretizlūkošana

Pretizlūkošana ir valsts drošības iestāžu īstenots pasākumu kopums, kura mērķis ir savlaicīgi identificēt un novērst ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes un aizsargājamas informācijas nesankcionētu izpaušanu, kas rada draudus Latvijas Republikas nacionālajai drošībai un valsts politiskajai un ekonomiskajai attīstībai. Pretizlūkošana ir viens no galvenajiem DP darbības virzieniem, kura ietvaros tiek veikti dažādi Operatīvās darbības likumā paredzētie pasākumi, klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšana, amatpersonu informēšana par pretizlūkošanas riskiem u.c. darbības. Lai novērstu nedraudzīgu ārvalstu izlūkdienestu radītos pretizlūkošanas riskus, DP cieši sadarbojas ar abām pārējām Latvijas valsts drošības iestādēm (SAB un MIDD), kā arī ārvalstu partneru dienestiem.

1.1 Ārvalstu specdienestu aktivitātes

Pārskata periodā ārvalstu specdienesti turpināja organizēt pret Latviju vērstas aktivitātes, lai iegūtu informāciju par mūsu valsts politisko un ekonomisko situāciju, kā arī Latvijas nacionālās drošības sistēmu. 2014.gadā ārvalstu specdienestu interešu lokā bija Latvijas gatavošanās prezidentūrai ES Padomē, Eiropas Parlamenta (EP) un Saeimas vēlēšanas, kā arī citi nozīmīgi iekšpolitiskie, ārpolitiskie un ekonomiskie jautājumi un procesi.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka no ārvalstu izlūkdienestiem 2014.gadā visplašākās aktivitātes pret Latvijas Republiku izvērsa Krievijas specdienesti Federālais drošības dienests (FSB), Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) un Ārējās izlūkošanas dienests (SVR). Lai gan šī tendence saglabājas jau daudzus gadus, pagājušajā gadā pret Latviju vērstās Krievijas specdienestu darbības kļuva intensīvākas un plašākas. DP vērtējumā Krievijas specdienestu aktivitāšu intensificēšanās bija saistīta ar Latvijas prezidentūru ES Padomē un Ukrainas konflikta eskalāciju.

Pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja koncentrēties uz informācijas iegūšanu, ietekmes pozīciju veidošanu un informatīvo operāciju organizēšanu pret Latviju. Līdzīgi kā iepriekšējos pārskata posmos Krievijas specdienesti bija iesaistīti arī t.s. tautiešu politikas darbības koordinēšanā.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka 2014.gada sākumā saistībā ar Ukrainas konflikta eskalāciju Krievijas specdienestu struktūras izvērsa savas aktivitātes Latvijas Krievijas pierobežas reģionos. Krievijas specdienesti veica arī atklātas informācijas iegūšanas aktivitātes, aptaujājot Krievijā ieceļojušos Latvijas iedzīvotājus. Vienlaikus Krievijas specdienesti turpināja izrādīt interesi par informācijas iegūšanu un ietekmes aģentu vervēšanu starp mērķtiecīgi izvēlētām Latvijas iedzīvotāju grupām. Krievijas specdienestu pastiprinātu interesi izraisa informācijas avotu un ietekmes pozīciju iegūšana:

valsts un pašvaldību amatpersonu vidū (īpašu interesi izraisa valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas, kā arī vidējā un augstākā ranga ierēdņi);

Latvijas uzņēmēju vidē (īpaši tie, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju un NVS valstīm); Latvijas Krievijas pārrobežu projektos iesaistītās personas (DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas specdienesti par šiem projektiem izrāda pastiprinātu interesi);

starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri regulāri dodas uz Krieviju, lai iegādātos akcīzes preces vai organizētu to kontrabandu (interesi par šīm personām Krievijas specdienestu darbinieki izrāda ne tikai saistībā ar vēlmi iegūt interesējošo informāciju, bet arī nolūkā gūt personīgu labumu, tas ir, peļņu no kontrabandas aktivitātēm).

Jāatzīmē, ka paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem ir pakļauti arī Latvijas jaunieši, kuri dodas studēt uz Krievijas izglītības iestādēm. Lai gan studiju laikā šiem jauniešiem nav piekļuves Krievijas specdienestus interesējošai informācijai, pēc studiju beigām viņi var uzsākt veiksmīgu profesionālo karjeru, kas var pavērt iespēju iegūt Krievijas specdienestus interesējošu informāciju vai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus atbilstoši Krievijas interesēm.

2014.gadā pieauga arī Krievijas specdienestu izvērstās informācijas operācijas pret Latvijas valsts drošības iestādēm, t.sk. DP. Pagājušā gada nogalē Krievijas TV kanāla NTV raidījumā Čerezvečainoje proizšestvije tika demonstrēts sižets, kurā it kā tika atmaskots DP iesūtītais aģents, izteikti nepatiesi apgalvojumi par Latvijas valsts drošības iestāžu darbību un izplatīti tradicionālie mīti par Latviju. Rūpīgā vēstījumu, dezinformācijas un ekspertu izvēle šajā sižetā apliecina, ka tā bija plānota Krievijas specdienestu informatīvā operācija nolūkā diskreditēt DP un abas pārējās Latvijas valsts drošības iestādes.

Savukārt divas nedēļas vēlāk Latvijas valsts drošības iestāžu nomelnošanai tika atvēlēts ētera laiks arī Krievijas radio Sputņik raidījumā Vojenno poļitičiskij anaļiz. Jāatzīmē, ka Krievijas specdienestu iesaisti informācijas operācijās pret Latviju var vērot ne tikai lielāko Krievijas plašsaziņas līdzekļu raidījumos, bet arī mazāk populāros informācijas resursos.

Paredzams, ka pret mūsu valsti vērsto Krievijas specdienestu darbību intensitāte būs paaugstināta arī 2015.gadā. To iespaidos gan Ukrainas konflikts un tā ietekme uz Krievijas un Rietumu valstu attiecību pasliktināšanos, gan Krievijas specdienestu lomas pieaugums Maskavas ģeopolitisko mērķu sasniegšanā.

Ja, uzturoties ārvalstīs, Jūs uzrunā ārvalstu specdienesta darbinieki vai kāda persona izrāda pastiprinātu un netipisku interesi par Jūsu profesionālo darbību, darba vietu un paziņu loku (īpaši valsts amatpersonām), atgriežoties Latvijā, par to ir nekavējoties jāinformē Drošības policija (diennakts tālrunis 67208964).

Neziņošana par šādiem gadījumiem rada draudus mūsu valsts drošībai un pakļauj ārvalstu specdienestu manipulācijas riskam citus Latvijas iedzīvotājus.

Drošības policija garantē sniegtās informācijas un tās avota konfidencialitāti.

1.2 Valsts noslēpuma aizsardzība

Paaugstinoties ārvalstu specdienestu aktivitātei, vēl vairāk pieaug efektīvu un visaptverošu informācijas aizsardzības pasākumu nozīme. Valsts noslēpuma aizsardzība ir valsts drošības iestāžu īstenots pasākumu kopums nolūkā novērst nesankcionētu aizsargājamas informācijas izpaušanu un prettiesisku piekļuvi šādai informācijai. Nodrošinot valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, DP cieši sadarbojas ar abām pārējām valsts drošības iestādēm (SAB un MIDD).

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu DP izsniedz otrās (līdz SLEPENI) un trešās (līdz KONFIDENCIĀLI) kategorijas speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem (turpmāk speciālā atļauja). Nepieciešamības gadījumā DP veic pārbaudes pirmās (līdz līmenim SEVIŠĶI SLEPENI) kategorijas speciālās atļaujas saņemšanai (to izsniedz SAB). Pārskata periodā DP veica pārbaudes pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanas procesā kopumā 44 gadījumos.

2014.gadā DP izsniedza 1815 specialās atļaujas (1096 otrās kategorijas un 719 trešās kategorijas). Pamatojoties uz likumā noteiktajiem kritērijiem, DP atteica speciālo atļauju 23 personām. Vairumā gadījumu pieeja valsts noslēpumam tika liegta, jo:

pārbaudes laikā tika konstatēts fakts, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības, bija notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai valsts noslēpuma izpaušanas aiz neuzmanības;

tika konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Savukārt saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē DP pagājušajā gadā papildus veica arī 1156 personu, kuras ir iesaistītas prezidentūras pasākumu norisē, pārbaudes.

Paralēli personu pārbaudei DP pārbauda un izvērtē arī komersantu atbilstību industriālā drošības sertifikāta (IDS) saņemšanai (lēmumu par IDS izsniegšanu pieņem SAB). 2014.gadā DP veica 18 komersantu atbilstības IDS saņemšanai pārbaudi, kuru rezultātā vienā gadījumā tika pieņemts lēmums rosināt liegt IDS izsniegšanu. Vēl 26 gadījumos DP sniedza konsultācijas par IDS izsniegšanu, pagarināšanu vai izmantošanu.

Nodrošinot valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu kontroli, DP 2014.gadā organizēja 60 klasificētās informācijas aprites prasību ievērošanas pārbaudes pārraudzītajās valsts institūcijās. Turklāt DP sniedza 28 konsultācijas par valsts noslēpuma aizsardzības un aprites kārtības nodrošināšanu.

Pieaugot pret Latviju vērsto ārvalstu specdienestu aktivitāšu intensitātei un saasinoties drošības situācijai saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, DP ir pastiprinājusi kontroli pār valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu ievērošanu. Tāpat tiek veiktas stingrākas personu atbilstības speciālās atļaujas saņemšanai pārbaudes.

Šo pasākumu rezultātā ir konstatēti valsts noslēpuma aizsardzības un aprites pārkāpumi, kā arī aizsargājamas informācijas nesankcionētas izpaušanas gadījumi. Par informācijas aizsardzības prasību neievērošanu un nesankcionētu tās izpaušanu atbildīgajām amatpersonām ir anulētas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpuma objektiem atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām un nacionālās drošības interesēm.

Secinājumi un prognozes

Pret Latviju darbību izvērš vairāku ārvalstu specdienesti, taču lielākos riskus turpina radīt Krievijas specdienesti, kas veic ne tikai klasiskās izlūkošanas aktivitātes, bet arī informācijas operācijas nolūkā diskreditēt Latvijas Republiku un valsts drošības iestādes.

Turpinoties Rietumu un Krievijas attiecību saspīlējumam saistībā ar Ukrainas konfliktu, pret Latviju vērsto Krievijas specdienestu darbību intensitātes līmenis saglabāsies augsts. Paredzams, ka arī 2015.gadā Latvijas amatpersonas, uzņēmēji, kā arī iedzīvotāji, kuri regulāri dodas uz Krieviju, būs pakļauti paaugstinātiem vervēšanas riskiem no šīs valsts specdienestu puses.

Pieaugot Krievijas specdienestu aktivitātēm, īpaši svarīga ir valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas efektīva darbība. Klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu pastiprināšana ir loģiska un samērīga reakcija uz pieaugošajiem pretizlūkošanas riskiem. Stingrāka personu atbilstības darbam ar valsts noslēpuma objektiem izvērtēšana ir viens no pasākumiem klasificētās informācijas aizsardzības sistēmas pastiprināšanā.

Informācijas aizsardzības sistēmas mērķis ir iespējami mazināt nesankcionētas informācijas izpaušanu vai prettiesisku izmantošanu, tāpēc šīs sistēmas vājināšana (īpaši ģeopolitiska saspīlējuma apstākļos) ir nepieļaujama un apdraud transatlantiskās drošības intereses.

2. Konstitucionālās iekārtas aizsardzība

Latvijas Republikas valstiskās neatkarības, suverenitātes, demokrātiskās pārvaldes iekārtas un teritoriālās nedalāmības aizsardzība ir viens no DP pamatuzdevumiem. Tā īstenošanai DP veic operatīvās darbības pasākumus savlaicīgas informācijas iegūšanai par aktivitātēm, kas rada riskus valsts konstitucionālajai iekārtai. Savukārt šo risku novēršanai DP īsteno pretdarbības pasākumus, regulāri informē valsts augstākās amatpersonas par identificētajiem riskiem, kā arī sagatavo priekšlikumus politikas plānošanas un normatīvo aktu izstrādes jomā. Būtiska loma DP īstenotajos pasākumos konstitucionālās iekārtas aizsardzības nodrošināšanā ir arī sabiedrības informēšanai par procesiem un darbībām, kas rada riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai. Sabiedrības informētība ir veicinājusi Latvijas iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos un līdzdalību šo risku identificēšanā un neitralizēšanā.

2.1. Krievijas īstenotā tautiešu politika

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2014.gadā nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai radīja Krievijas īstenotā tautiešu politika. Šīs politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Taču praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, t.sk. Latvijā. Tas nozīmē panākt Latvijas un arī citu kaimiņvalstu nonākšanu Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē, lai nodrošinātu, ka tās darbojas saskaņā ar Krievijas interesēm.

Pārskata periodā tautiešu politikas loma Krievijas ārpolitikā turpināja pieaugt. To noteica Ukrainas konflikta eskalācija, kas radīja nepieciešamību pēc atbalsta Krievijas īstenotajai politikai Ukrainā. Laikā, kad Rietumu valstu valdības nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā un ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, Krievijas politiskajai elitei bija svarīgi gan pašmāju, gan ārvalstu auditorijai parādīt, ka arī Rietumos ir Krievijas pozīcijas atbalstītāji. Šim mērķim kalpoja tautiešu politikas aktīvisti, kuri centās iebilst pret sankciju ieviešanu un popularizēt Krievijas vēstījumus par Ukrainas konflikta norisi.

Ukrainas notikumu iespaidā Krievijas retorikā liela uzmanība tika pievērsta tautiešu tiesību aizstāvības tēmai.

Krievijas politiķi un ārlietu resors turpināja izplatīt nepamatotus pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem un mazākumtautību diskrimināciju, kā arī uzturēt mītu par it kā notiekošo fašisma glorificēšanu Baltijas valstīs. Ar šo rīcību Krievija vēstīja, ka ārvalstīs, t.sk. Latvijā, dzīvojošie tautieši tiek aizsargāti, apmaiņā no viņiem pieprasot lojalitāti Krievijai un tās ģeopolitiskajiem mērķiem, lai arī kuras valsts pilsoņi viņi būtu.

Krievijas tautiešu politikas īstenošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas. 2014.gadā savu lomu šajā jomā turpināja nostiprināt Krievijas federālā aģentūra Rossotrudņičestvo, kas ir kļuvusi par Krievijas īstenotās humanitārās ietekmes politikas vadošo institūciju. Kopš pagājušā gada šai aģentūrai ir svarīga nozīme arī ārvalstu studentu pretendentu atlasē studijām Krievijas augstskolās, kas tiek finansētas no Krievijas budžeta līdzekļiem. Rossotrudņičestvo nākamo gadu laikā plāno atklāt jaunas pārstāvniecības (galvenokārt NVS valstīs), kā arī nostiprināt savu klātbūtni atsevišķās Ziemeļeiropas valstīs. Tas norāda uz Krievijas gatavību vēl aktīvāk un efektīvāk izmantot tautiešu politiku kā instrumentu savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanā.

Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākas Krievijas institūcijas, t.sk. Rossotrudņičestvo, ir lūgušas palielināt finansējumu, kas paredzēts ārvalstu studentu piesaistīšanai Krievijas augstskolās.

Šo aktivitāšu mērķis ir citās valstīs veidot Krieviju atbalstošas elites, kas nākotnē varētu palīdzēt realizēt Krievijas intereses ārvalstīs.

Savukārt tautiešu politikas īstenošanai paredzētā finansējuma plūsmas nodrošināšanā par galveno institūciju ir kļuvis Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds. Tiešu un netiešu finansiālu atbalstu tautiešu politikas ietvaros pārskat periodā turpināja sniegt arī fonds Russkij Mir, A.M.Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds, Krievijas Sabiedriskā palāta, reģionu valdības, Krievijas vēstniecības u.c. organizācijas.

2.2. Krievijas īstenotās tautiešu politikas raksturojums Latvijā

Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju1 aktivitāšu līmenis pārskata periodā kopumā saglabājās augsts. Paaugstinātas intensitātes darbības bija vērojamas 2014.gada sākumā, kad Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvisti Latvijā centās iegūt plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas konflikta tēmu.

Neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājās nenozīmīgs. To apliecināja viņu pieticīgie rezultāti pagājušā gada Eiropas Parlamenta (EP) un Saeimas vēlēšanās, kā arī tautiešu politikas aktīvistu organizēto pasākumu nelielais apmeklētāju skaits. Centieni iegūt atpazīstamību un vēlētāju atbalstu ar dažādu provokatīvu publisku pasākumu organizēšanu nedeva rezultātu un nevienam no aktīvākajiem tautiešu politikas atbalstītājiem neizdevās iekļūt ne EP, ne arī Saeimā. Vienīgais izņēmums bija Tatjanas Ždanokas atkārtotā ievēlēšana EP, kamēr Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Jeļena Bačinska, Einārs Graudiņš u.c. tautiešu politikas atbalstītāji neguva Latvijas vēlētāju atbalstu.

E.Krivcova.

Pārskata periodā Krievijas tautiešu politikas atbalstītāju Latvijā galvenie darbības virzieni un retorika turpināja atbalsot Krievijas politisko, tiesisko un ideoloģisko redzējumu par situāciju Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē. Tautiešu politikas aktīvisti pauda nekritisku atbalstu Krimas aneksijai un Krievijas agresijai Ukrainā, paralēli popularizējot Krievijas tiražētos mītus par Ukrainas varas iestāžu brutālo vēršanos pret savu tautu.

Radikālāk noskaņotie tautiešu politikas aktīvisti pauda atbalstu vai pat sekmēja arī Latvijas iedzīvotāju došanos uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm. Tiesa, tie, kuri aktīvi to atbalstīja vai sniedza padomus, izvēlējās cīnīties par izdomāto Jaunkrievijas ideju, pašiem atrodoties drošībā Latvijā.

Vairāki tautiešu politikas atbalstītāji publiskajā telpā aktīvi iebilda pret pasākumiem, kas bija vērsti uz valsts aizsardzības stiprināšanu, t.sk. NATO sadarbības ietvaros. Šī pozīcija tika pamatota ar bažām par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un saskanēja ar Maskavas apgalvojumiem, ka tas neuzlabos Latvijas drošības situāciju.

Tāpat 2014.gadā Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji turpināja aktīvi iesaistīties Latvijas diskreditācijas kampaņās, izplatot starptautiskajās institūcijās un ārvalstu plašsaziņas līdzekļos tendenciozu un sagrozītu informāciju par situāciju mūsu valstī. Tendenciozie un patiesībai neatbilstošie apgalvojumi par mazākumtautību diskrimināciju vai Latvijas nevēršanos pret it kā notiekošo fašisma atdzimšanu pilnībā saskanēja ar Krievijas oficiālo retoriku par situāciju mūsu valstī.

Pārskata periodā tautiešu politikas aktīvisti turpināja popularizēt Krievijas sludināto vēstures interpretāciju, cenšoties ar piemeklētiem un sagrozītiem vēstures faktiem uzsvērt Krievijas pozitīvo lomu Latvijas vēsturē un glorificēt PSRS periodu, vienlaikus ignorējot okupācijas faktu un PSRS pastrādātos noziegumus pret Latvijas tautu, t.sk. mazākumtautību pārstāvjiem. Tautiešu politikas atbalstītāji arī turpināja izplatīt šāda veida literatūru Latvijas skolās, tādējādi vēršoties pret saliedētas sabiedrības, vienotas vēsturiskās izpratnes un visu tautību iedzīvotāju piederības Latvijai nostiprināšanos.

Neraugoties uz tautiešu politikas atbalstītāju darbības un retorikas sakritību ar Krievijas politiskajām interesēm un mērķiem, vairums no viņiem saikni ar Krieviju labprātāk nevēlas akcentēt vai pat cenšas to slēpt. Viens no galvenajiem tautiešu politikas atbalstītāju pārmetumiem mūsu valstij ir it kā esošais demokrātijas deficīts, tajā pat laikā ir vērojama aktīvistu izteikta nevēlēšanās atklāti runāt par Krievijas sniegtā finansējuma plūsmu un tā izlietojumu.

Tāpat ir konstatēta tendence arvien biežāk slēpt kontaktus ar Krievijas institūcijām un organizācijām, dažos gadījumos ir konstatēta pat izteikti konspiratīva rīcība, organizējot braucienus uz Krieviju. Ja mēģinājumi slēpt no Krievijas saņemto finansējumu var būt saistīti ne tikai ar vēlmi publiski neasociēties ar kaimiņvalsti, bet arī izmantot iegūtos finanšu līdzekļus savtīgiem mērķiem, tad kontaktu un ceļojumu galamērķa slēpšana rada pamatotas aizdomas par šo aktīvistu patiesajiem mērķiem.

Tautiešu politikas aktīvistus Latvijā vieno līdzīgi ideoloģiskie uzskati un atbalsts Krievijas īstenotajai politikai praktiski visās jomās. Tajā pat laikā arī šajā pārskata periodā vienojošo ideoloģisko elementu aizēnoja savstarpējās domstarpības, cīņa par Krievijas piešķirto finansējumu, kas ekonomisko sankciju rezultātā sāk samazināties, un viedokļu atšķirība par darbības taktiku. Tautiešu politikas aktīvistiem uz īsu brīdi izdevās konsolidēties pagājušā gada sākumā, kad viņi kopīgi centās organizēt protesta pasākumus pret izglītības politiku. Tomēr personīgo ambīciju un savstarpējās konkurences dēļ šī apvienošanās bija īslaicīga. Jāatzīmē arī atšķirības tautiešu politikas aktīvistu izvēlētajā taktikā mērķu sasniegšanai vieni publiski cenšas izmantot iespējami mērenāku retoriku, kamēr citi dod priekšroku pēc iespējas radikālākai, provokatīvākai un agresīvākai retorikai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2014.gadā tautiešu politikas aktīvisti saņēma dažāda veida, t.sk. materiālu, atbalstu no Krievijas vēstniecības un konsulātiem. Nepieciešamības gadījumā vēstniecība koordinēja arī tautiešu politikas aktīvistu sadarbību un sniedza praktiskus padomus.

2.3. Tautiešu politikas subjekti Latvijā

Pārskata periodā Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvistu un organizāciju vidē notika nelielas izmaiņas, taču tās būtiski neietekmēja aktīvistu vai atbalstošo organizāciju kopējo skaitu. Valsts institūciju pretdarbības, kā arī privātu apsvērumu dēļ 2014.gadā iesaisti tautiešu politikas aktivitātēs samazināja vai pat pilnībā pārtrauca vairākas personas, kurām iepriekš bija nozīmīga loma dažādu Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju pasākumu organizēšanā. Tajā pat laikā pagājušajā gadā tautiešu politikas atbalstītāju rindas papildināja daži jauni aktīvisti.

Pārskata periodā arī tika izveidotas dažas jaunas organizācijas, kuru darbība bija vērsta uz Krievijas tautiešu politikas deklarēto un/vai faktisko mērķu sasniegšanu. Šo organizāciju veidošanos ietekmēja Ukrainas konflikts un savstarpējās domstarpības dažādu tautiešu politikas atbalstītāju vidū. Tikmēr atsevišķas organizācijas, kas iepriekšējos gados bija izvērsušas aktīvu darbību, to pārtrauca.

Krievijas īstenoto tautiešu politiku atbalstošo organizāciju Latvijā dalībnieku skaits un aktivitāšu līmenis ir ļoti atšķirīgs, tāpēc šajā pārskatā netiks uzskaitītas visas tautiešu politiku atbalstošās organizācijas un aktīvisti. Tajā pat laikā DP uzskata par savu pienākumu sniegt vērtējumu par dažu organizāciju un aktīvistu darbību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Krievijas īstenotās tautiešu politikas izpausmēm Latvijā.

Latvijas sabiedrisko organizāciju padome (LSOP)

LSOP ir nereģistrēta organizācija, kuras mērķis ir koordinēt dažādo tautiešu politikas veidojumu darbību, taču praksē LSOP kalpo par diskusiju forumu, nevis koordinējošu struktūru. Formāli LSOP ir iesaistījušies vairāki desmiti organizāciju, taču aktīvu darbību tajā veic tikai neliela daļa. LSOP darbību arī raksturo fakts, ka šajā nereģistrētajā organizācijā aktīvi iesaistās pamatā vecākās paaudzes tautiešu politikas atbalstītāji, kamēr jaunās paaudzes aktīvistu klātbūtne ir ļoti neliela. LSOP sēdes, kurām ir galvenokārt informatīvs raksturs, notiek Maskavas namā Rīgā, taču ik pa laikam tiek organizētas arī atsevišķas izbraukuma sēdes reģionos.

LSOP galvenokārt ir simboliska nozīme, jo tā kalpo par apliecinājumu Krievijai par tās īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju koordinācijas struktūras esamību (lai arī koordinācija ir šķietama). LSOP simbolisko nozīmi apstiprina arī fakts, ka vizīšu laikā Latvijā to apmeklē Krievijas amatpersonas, bet LSOP līderis Viktors Guščins tiek pozicionēts kā tautiešu politikas atbalstītāju kustības līderis. Praksē V.Guščins ir pārstāvis Vispasaules Krievijas tautiešu kongresā un viņu var uzskatīt par Krievijas vēstniecībai un Krievijas tautiešu politiku koordinējošajām institūcijām vispietuvinātāko personu no tautiešu politikas aktīvistu vides, tomēr viņu nevar uzskatīt par šīs vides faktisko līderi. V.Guščina ciešā saikne ar vēstniecību garantē viņam noteiktu ietekmi, taču pārējo tautiešu politikas aktīvistu vidū viņam nav lielas autoritātes un V.Guščins tiek kritizēts par neefektīvo darbību (starp viņa kritiķiem netrūkst arī to, kuri vēlas iegūt V.Guščina pietuvinātā statusu).

V.Guščins (no kreisās puses) un E.Graudiņš.

Nepilsoņu kongress (NK)

Nereģistrētais veidojums NK izvērsa aktīvu darbību 2014.gada pirmajā pusē, taču, negūstot atbalstu sabiedrībā, pagājušā gada otrajā pusē vairāki NK vadošie pārstāvji arvien retāk iesaistījās tā darbībā. Tā rezultātā NK aktivitāšu intensitāte būtiski saruka.

NK tika izveidots ar mērķi cīnīties par nepilsoņu tiesībām, tomēr praksē NK centās aktualizēt arī citus jautājumus, kas saskan ar Krievijas izteiktajiem pārmetumiem Latvijai.

2014.gada pirmajos mēnešos NK iesaistījās protesta pasākumos pret izglītības politiku. Šo protestu laikā tika manipulēts arī ar Ukrainas konflikta tematiku, taču provokatīvie centieni neradīja atbalstu sabiedrībā un NK aktīvistu iesaiste protesta pasākumos pakāpeniski saruka.

Neveiksmi piedzīvoja arī NK mēģinājums aktualizēt it kā esošās cilvēktiesību problēmas Latvijā ar t.s. sabiedriskā tiesībsarga izveidi, kam bija jākļūst par paralēlu tiesībsarga institūtu Latvijā. Šis pienākums 2014.gada janvārī tika uzticēts Jeļenai Bačinskai, tomēr mēģinājumi uzspiest Krievijai vēlamu interpretāciju par cilvēktiesību problēmām Latvijā bija epizodiski un nerezultatīvi.

J.Bačinska.

Vienlaikus par uzskatāmu piemēru NK centieniem vairot spriedzi sabiedrībā var uzskatīt mēģinājumu 2014.gada aprīlī organizēt koncertu Mēs gribam pārmaiņas. Viens no radikālajiem tautiešu politikas aktīvistiem Aleksandrs Gapoņenko šo pasākumu pieteica kā vietējo Maidanu un, lai gan pārējie NK aktīvisti centās publiski norobežoties no šiem izteikumiem, pēc DP rekomendācijas šī pasākuma norise netika saskaņota. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem atkārtoti sarīkot šo koncertu un saistībā ar tās līderu gatavošanos Saeimas vēlēšanām 2014.gada otrajā pusē NK darbības ievērojami apsīka. Savukārt pēc neveiksmīgā starta Saeimas vēlēšanās nereģistrētās struktūras darbībā arvien retāk iesaistījās tās vadošie pārstāvji, t.sk. viena no tās vadošajām aktīvistēm Elizabete Krivcova. Turklāt NK radās finansiālas un organizatoriskas grūtības, kas vēl vairāk pastiprinājās līdz ar šī veidojuma neoficiālā koordinatora Aleksandra Vasiļjeva darbības apturēšanu.

Lai gan NK aktīvisti publiski norobežojās no A.Gapoņenko provokatīvajiem izteikumiem par vietējo Maidanu un šis komentārs vēl vairāk samazināja atbalstu NK darbībai sabiedrībā, tieši A.Gapoņenko šobrīd ir kļuvis par šī nereģistrētā veidojuma līderi. Tiesa, sākotnējās A.Gapoņenko darbības NK līdera amatā drīzāk liecina par interesi izmantot to personīgā statusa celšanai un pretendēšanai uz Krievijas tautiešu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem, nevis šī nereģistrētā veidojuma darbības atjaunošanai.

A.Gapoņenko.

Jāatzīmē, ka pārskata laikā A.Gapoņenko retorika kļuva provokatīvāka un radikālāka, ko apliecina arī viņa komentārs par plāniem izmantot armiju mazākumtautību protestu apspiešanai. Tomēr nespēja argumentēti pamatot savu viedokli netraucēja A.Gapoņenko izplatīt arī cita veida dezinformāciju vai sniegt provokatīvus komentārus (īpaši Krievijas plašsaziņas līdzekļos). A.Gapoņenko provokatīvais darbības raksturs izpaudās arī viņa pagājušajā gadā veidotajās filmās par situāciju Latvijā, piemēram, Krievu skolām būt, Latvija, kuru zaudējām u.c.

T.s. antifašistu organizācijas

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2014.gadā Krievijas apgalvojumus par it kā notiekošo fašisma glorificēšanu Latvijā aktīvi centās popularizēt t.s. antifašistu organizācijas un aktīvisti. Ņemot vērā šo organizāciju specifiku un nelielo atbalstītāju skaitu, to darbība bija epizodiska un pieskaņota konkrētiem datumiem, tomēr t.s. Latvijas antifašisti pievienojās arī protesta pasākumiem, kas bija veltīti citiem Krievijas definētajiem problēmu jautājumiem Latvijā.

Pārskata periodā t.s. antifašistu galvenā aktivitāte bija protestu pasākumu rīkošana saistībā ar Leģionāru piemiņas gājienu 16.martā. Šo pretpasākumu ietvaros t.s. antifašisti Josifa Korena vadībā organizēja gan apaļā galda diskusiju par fašisma atdzimšanas problemātiku, gan rīkoja protesta akcijas gājiena laikā. Tāpat kā iepriekšējos gados uz šiem pasākumiem tika aicināti ārvalstu viesi, kuri pauž līdzīgus ideoloģiskos uzskatus un ir gatavi atbalstīt protestu organizatoru un Krievijas uzturēto mītu par fašisma ideju glorificēšanu Latvijā. Neraugoties uz organizatoru pūliņiem, 2014.gadā protesta pasākumos piedalījās neliels skaits dalībnieku, kas uzskatāmi apliecināja to, ka Latvijas iedzīvotāji nepakļaujas manipulācijai ar mākslīgi radītiem un uzturētiem stereotipiem.

No pārējām t.s. antifašistu aktivitātēm pārskata periodā jāatzīmē t.s. Latvijas antifašistu piedalīšanās organizācijas Pasaule bez nacisma (PBN) rīkotajā apaļā galda diskusijā Kijevā 2014.gada februārī. Šī pasākuma dalībnieki pauda atbalstu Viktora Janukoviča režīmam un nosodīja protestētājus, kuru darbībās tika saskatītas fašisma atdzimšanas pazīmes.

Jāatzīmē, ka šī nostāja sasaucās ar Krievijas oficiālo retoriku, kurā V.Janukoviča darbības tika atzītas par leģitīmām, savukārt protestētājiem tika piedēvēts fašistu statuss. Konferences organizēšana, lai paustu Krievijai vēlamu viedokli, tikai apliecina tās rīkotāju ciešo saikni ar Krievijas īstenoto ārpolitiku.

2014.gadā t.s. antifašisti Liepājā un Rīgā rīkoja arī protesta pasākumus pret mūziklu Cukurs. Herberts Cukurs, tomēr arī šīm protesta akcijām bija epizodisks raksturs un t.s. antifašistu bažas par šīs izrādes kaitīgo ietekmi neguva atbalstu ārpus t.s. antifašistu rindām. Līdzīgi kā iepriekšējos arī šajā pārskata periodā J.Korens kopā ar domubiedriem no t.s. antifašistu vides rīkoja t.s. Ķīšezera forsēšanas pasākumu, kura nodrošināšanā atbalstu sniedza arī Krievijas vēstniecība Latvijā.

J.Korens (no kreisās puses) un Eduards Gončarovs protesta akcijā pret izrādi Cukurs. Herberts Cukurs.

Jāatzīmē, ka pārskata periodā tika izveidota vēl viena t.s. antifašistu organizācija biedrība Latvijas Antinacistiskā komiteja. Tiesa, šīs biedrības izveide nav saistīta ar jaunu aktīvistu pievienošanos t.s. antifašistu rindām, bet gan ar ilggadējo t.s. antifašistu J.Korena un Jāņa Kuzina konfliktu par t.s. antifašistiem piešķirto līdzekļu izlietojumu. Jaunas organizācijas radīšana arī atbilst centieniem mākslīgi radīt priekšstatu par t.s. antifašistu pieaugošo atbalstītāju skaitu.

Russkaya Zarya (RZ)

2014.gada janvārī Ilarions Girss un Jevgēņijs Osipovs, kuri uz pārējo tautiešu politikas aktīvistu fona izceļas ar provokatīvāko un radikālāko retoriku, dibināja organizāciju RZ, par kuras bāzes vietu kļuva Liepāja. RZ izveide nav vairojusi I.Girsa un J.Osipova popularitāti ne Liepājā, ne Latvijā, kur tā joprojām ir ļoti zema, tomēr pārskata laikā pieauga RZ līderu atpazīstamība Krievijā. Ja iepriekš RZ pārstāvji publicējās mazāk populāros Krievijas interneta resursos, tad pagājušajā gadā viņu darbībai uzmanību sāka pievērst arī Krievijas pazīstamākie plašsaziņas līdzekļi. RZ aktīvisti arī piedalījās Krievijas jauniešu nometnēs Ladoga un Seliger 2014.

I.Girss.

Krievijas institūciju un sabiedriski politisko organizāciju pārstāvju labvēlību RZ aktīvisti centās attaisnot, paužot aktīvu atbalstu Krievijas īstenotajai politikai Ukrainā un Krimas aneksijai, vēršoties pret TV kanāla Rossija RTR retranslācijas ierobežošanu, protestējot pret sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, kā arī ar citām Krievijas interesēm atbilstošām aktivitātēm.

No Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvistiem RZ arī visaktīvāk centās popularizēt idejas, kas ir aktualizējušās līdz ar Ukrainas konflikta eskalāciju un uzsver krievu tautas īpašo lomu un unikālās tiesības.

Noslēdzot pārskatu par Krievijas īstenotās tautiešu politikas izpausmēm Latvijā, jāatzīmē, ka Kurzemes reģionā darbojas arī citas to atbalstošās organizācijas, piemēram, Liepājas Krievu kopiena un Ventspils Krievu biedrība, taču to aktivitātēm galvenokārt ir reģionāls raksturs. Savukārt Zemgales reģionā aktīvākās tautiešu politikas organizācijas ir Jelgavas Krievu kultūras biedrība Veče un Jēkabpils Krievu kopiena.

Neraugoties uz izskanējušām bažām par riskiem Latgalē, tieši šajā reģionā ir vismazāk tautiešu politiku atbalstošo organizāciju, kas izvērš aktīvu darbību.

J.Osipovs.

2.4. Galēji labējā spārnā un galēji kreisā spārna ideoloģijas atbalstītāji

Pārskata laikā Latvijā turpināja darboties arī galēji labējā un galēji kreisā spārna ideoloģijas atbalstītāji. Šo ideoloģiju atbalstītāji darbojas skaitliski nelielās organizācijās vai atsevišķu personu grupās un pārskata periodā atturējās no iesaistīšanās ideoloģiski motivētās vardarbīgās aktivitātēs. Līdzīgi kā iepriekš arī šajā pārskata periodā galēji labējā un galēji kreisā spārna ideoloģijas atbalstītāju radītais apdraudējums valsts konstitucionālās iekārtas drošībai bija salīdzinoši zems.

Salīdzinoši zemais apdraudējums, ko rada šo radikālo ideoloģiju pārstāvji, ir skaidrojams ar to atbalstītāju nelielo skaitu, kā arī spēcīgu un harizmātisku līderu trūkumu, kas spētu apvienot nelielās organizācijās un interešu grupās sašķeltos šo ideoloģiju piekritējus. Tā rezultātā galēji labējā un galēji kreisā spārna ideoloģijas atbalstītāju aktivitātes galvenokārt aprobežojas ar darbībām sociālajos tīklos un dalību publiskajos pasākumos.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir neliels galēji labējā un galēji kreisā spārna ideoloģijas piekritēju skaits un viņu patreizējās aktivitātes nerada nozīmīgus riskus, šo ideoloģiju aktīvistu organizētu vardarbīgu incidentu iespējamība pastāv, īpaši t.s. skinhedu vidē. Potenciāls riska faktors ir atsevišķu skinhedu aizraušanās ar dažādām kaujas mākslām, kas kontekstā ar internetā pieejamo radikalizāciju veicinošo informāciju un plašajām kontaktu iespējām ar līdzīgi domājošiem indivīdiem ārvalstīs, var novest pie atsevišķu personu pievēršanās ideoloģiski motivētai vardarbībai.

Secinājumi un prognozes

Nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai pārskata periodā turpināja radīt Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji, kuru darbība saskanēja ar Krievijas retoriku un atbilda tās ģeopolitiskajām interesēm Latvijā.

Paredzams, ka arī turpmāk tautiešu politikas aktīvisti radīs nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai.

Lai gan tautiešu politikas aktīvistus vieno vēlme stiprināt Krievijas politisko un ideoloģisko ietekmi Latvijā, viņiem ir atšķirīgi viedokļi par efektīvākajiem darbības virzieniem šī mērķa sasniegšanā. Vieni cenšas savas prasības, kas cieši saskan ar Krievijas nostāju, realizēt, manipulējot ar demokrātijas sniegtajām iespējām, taču atturoties no atklāti konfrontējošas pozīcijas. Citi savukārt izmanto plašās vārda brīvības tiesības, lai ar izaicinošiem komentāriem un rīcību provocētu sabiedrību.

Ukrainas konflikta ietekmē ir vērojama atsevišķu tautiešu politikas aktīvistu retorikas radikalizācija. Pastāv risks, ka šī tendence varētu turpināties, jo, samazinoties Krievijas sniegtajam materiālajam atbalstam, konkurence par šiem resursiem vēl vairāk saasināsies. Līdz ar to atsevišķi tautiešu politikas aktīvisti var kļūt agresīvāki savā retorikā un darbībās, lai apliecinātu savu piemērotību sniegtā finansiālā atbalsta saņemšanai.

Pārskata periodā galēji labējās un galēji kreisās ideoloģijas atbalstītāju aktivitāšu līmenis bija zems. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē galēji labējās un galēji kreisās ideoloģijas atbalstītāji varētu radīt nozīmīgus riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai.

2015-06-16 21:00:00