Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par BALTIJAS MEDIJU ALIANSE darbības izbeigšanu. Uzņēmumam pieder septiņi Latvijas uzņēmumi, tostarp Pirmais Baltijas Kanāls un REN TV BALTIC. Mediju grupa nodarbojās ar Krievijas televīzijas kanālu izplatīšanu Baltijas valstīs. Tās bijušais līdzīpašnieks, kā arī Igaunijas pārstāvniecības vadītājs tika notiesāti par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Ar grupas meitasuzņēmumiem bija saistīts pašreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

Uzņēmums palicis bez valdes

Kā noskaidroja Kompromat.lv, SIA BALTIJAS MEDIJU ALIANSE darbības izbeigšanas pamats bija tas, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nebija pārstāvības tiesību.

2026. gada 20. maijā Uzņēmumu reģistrs nosūtīja sabiedrībai rakstveida brīdinājumu, pieprasot triju mēnešu laikā pēc tā saņemšanas ievēlēt jaunu valdi un iesniegt nepieciešamos reģistrācijas dokumentus. Uzņēmums šo prasību neizpildīja.

Uzņēmumu reģistra Kontroles nodaļas valsts notāre Aleksandra Sjanita, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1. punktu, pieņēma lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

2026. gada 13. novembrī attiecīgais ieraksts tika izdarīts komercreģistrā.

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem BALTIJAS MEDIJU ALIANSE vienīgais dalībnieks ir Ivans Solodovs. Pašam uzņēmumam pieder 100% kapitāldaļu septiņās meitassabiedrībās: MEDIALINK LV, Pirmais Baltijas Kanāls, BALTIJAS MEDIJU REKLĀMA, IZDEVNIECĪBAS NAMS «PRINT MEDIA», PIRMAIS BALTIJAS MUZIKĀLAIS KANĀLS, TEM LV un REN TV BALTIC.

Spriedums par ES sankciju pārkāpšanu

Mediju grupas vēsture ir saistīta ar krimināllietu par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.

2022. gada 28. janvārī Rīgas rajona tiesa konstatēja, ka laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam BALTIJAS MEDIJU ALIANSE un ar to saistīta Lielbritānijas uzņēmuma darbības rezultātā Krievijas mediju uzņēmumam, kas atradās sankciju sarakstā iekļautas personas būtiskā ietekmē, tika nodrošināti finanšu līdzekļi 14 022 583 eiro apmērā.

Runa bija par mediju struktūru, kas saistīta ar Krievijas National Media Group (NMG) un Juriju Kovaļčuku — Vladimiram Putinam pietuvinātu personu, kura ES sankciju sarakstā tika iekļauta 2014. gadā.

Saskaņā ar spriedumu no 2016. gada decembra līdz 2018. gada jūlijam no Latvijas uzņēmuma kontiem Swedbank uz Lielbritānijas uzņēmuma kontu Igaunijas bankā LHV Pank tika veikti 60 maksājumi par kopējo summu 11 653 350 eiro. Pēc tam no Lielbritānijas uzņēmuma konta Krievijas uzņēmumam ar ROSBANK starpniecību tika pārskaitīts 11 407 251 eiro.

Vēl 2 615 332 eiro 2019. gada septembrī–novembrī tika pārskaitīti tieši no Latvijas uzņēmuma konta Luminor Bank uz Krievijas banku ROSBANK. Kopējā summa, ko Krievijas saņēmējs saņēma pa šiem diviem maksājumu ceļiem, bija tiesas norādītie 14 022 583 eiro.

Tiesa atzina par vainīgiem Oļegu Solodovu, bijušo BALTIJAS MEDIJU ALIANSE līdzīpašnieku, un Margusu Merimu (Margus Merima), kurš vadīja mediju grupas Igaunijas pārstāvniecību. Katram tika piespriests naudas sods 25 000 eiro apmērā.

BALTIJAS MEDIJU ALIANSE tiesa piemēroja piespiedu ietekmēšanas līdzekli — kontā Luminor Bank esošo arestēto naudas līdzekļu konfiskāciju 3 189 698,35 eiro apmērā. Lielbritānijas uzņēmumam tika piemērota naudas piedziņa 25 000 eiro apmērā.

Spriedums stājās likumīgā spēkā 2022. gada 8. februārī.

Deputāts Stepaņenko — bijušais piecu uzņēmumu prokūrists

Ar mediju grupas meitasuzņēmumiem bija saistīts Vjačeslavs Stepaņenko, pašlaik 15. Saeimas deputāts, kurš pārstāv frakciju SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI.

Stepaņenko nav starp aprakstītajā krimināllietā par sankciju pārkāpšanu notiesātajām personām. Vienlaikus viņa pilnvaras mediju grupas struktūrās ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums.

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem 2020. gada 9. septembrī Stepaņenko tika izdota prokūra — komercpilnvara — piecās meitassabiedrībās: Pirmais Baltijas Kanāls, REN TV BALTIC, BALTIJAS MEDIJU REKLĀMA, IZDEVNIECĪBAS NAMS «PRINT MEDIA» un PIRMAIS BALTIJAS MUZIKĀLAIS KANĀLS.

Visos piecos uzņēmumos viņam bija tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi. Šīs pilnvaras saglabājās gandrīz piecus gadus un izbeidzās 2025. gada augustā.

Ušakovs un PBK ziņu dienests

Ar PBK vēsturi ir saistīts arī bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

2004.–2005. gadā viņš vadīja kanāla ziņu dienestu. Pēc iesaistīšanās politikā viņa sadarbība ar redakciju turpinājās.

Kompromat.lv sāka publicēt Ušakova saraksti 2011. gadā. Publikāciju sērija par viņa attiecībām ar PBK iznāca 2011. gada nogalē un 2012. gadā. Vēstules ļāva izsekot politiķa līdzdalībai interviju plānošanā, televīzijas sižetu sagatavošanā un izvietošanas nosacījumu apspriešanā.

Šo kontaktu raksturs vēlāk tika izvērtēts Rīgas apgabaltiesas spriedumā žurnālista Leonīda Jākobsona lietā. Atzīstot aizstāvības viedokli par pamatotu, tiesas kolēģija norādīja:

«Tāpat no saņemtā materiāla bija redzams, ka N.Ušakovs pirms pašvaldību vēlēšanām sūtīja ieteikumus, kādus ziņu sižetus veidot Pirmajā Baltijas kanālā, un saņēma atskaites par paveikto, būdams vēl 9.Saeimas deputāts.»

Šis formulējums ir ietverts 2023. gada 23. janvāra sprieduma motīvu daļā krimināllietā Nr. 11816021011.

«Patiesībā cenas ir nulles»

Atsevišķs sarakstes temats ir projekta 9may.lv materiālu bezmaksas izvietošana.

2009. gada 12. janvārī Ušakovs nosūtīja PBK ziņu dienesta vadītājai Jūlijai Pirogovai sižetu un interviju plānošanas tabulu. Pavadvēstulē viņš rakstīja:

«Tur ir par daudz. Bet es domāju, ka daļa sižetu par 9. maiju aizies par velti — akcijas atbalsta ietvaros. Ar sarkanu atzīmēts tas, ko mēs ņemsim par jebkuru cenu.»

2009. gada 13. februārī bezmaksas ētera apspriešana kļuva konkrētāka. Baltic Media Alliance mārketinga direktore Kristīna Rosmane nosūtīja Ušakovam 9may.lv klipu mediju plānu ar nulles cenu. Ušakovs atbildēja:

«Par cenām — patiesībā cenas ir nulles. Kā to juridiski noformēt, pajautā Vadimam, lūdzu.»

Tajā pašā vēstulē viņš interesējās par nākamo mēnešu mediju plānu sagatavošanas termiņiem.

Aprīļa beigās sarakstē 9may.lv klipu izvietošana tika tieši sasaistīta ar partijas reklāmu. Vadims Baraņņiks (SUVERĒNĀ VARA, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI), pašlaik Rīgas domes deputāts, 29. aprīlī atbildēja uz Ušakova jautājumu par klipu demonstrēšanu 8. un 9. maijā:

«Es teicu, lai liek tieši blakus „Saskaņas centram”. Meitenes solīja to izdarīt. Tur nav mediju plānošanas, tā ir sociālā reklāma.»

Nākamajā dienā Baraņņiks rakstīja Ušakovam:

«Nevajag teikt, ka reklāma PBK nodrošināta bez maksas — var būt čakars ar Padomi, klipi netika ieskaitīti reklāmas apjomā. Mēs teicām, ka PBK ir projekta „līdzdalībnieks”, tāpēc klipi (kā sociālā reklāma) arī tika rādīti bez maksas.»

Pēc tam viņš piedāvāja pats izskaidrot šo jautājumu korespondentiem, «lai nebūtu pārpratumu».

Tiesa attaisnoja žurnālistu

Sarakstes publicēšanas dēļ Leonīds Jākobsons vairāk nekā desmit gadus tika krimināli vajāts. Kriminālprocess tika sākts 2011. gada 23. novembrī pēc Ušakova iesnieguma.

2023. gada 23. janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atcēla pirmās instances notiesājošo spriedumu un attaisnoja žurnālistu. Attaisnojošais spriedums stājās likumīgā spēkā 2023. gada maijā.

Lietas materiālos bija minēts arhīvs ar 9182 e-pasta vēstulēm. Tiesa norādīja, ka žurnālists publicēšanai atlasīja sabiedrībai nozīmīgu informāciju un neizpauda privāta rakstura ziņas:

«[..] apsūdzētais publiskoja tikai to informāciju, kas bija sabiedrības interesēs un norādīja uz cietušā N.Ušakova kā valsts amatpersonas iespējamām nelikumīgām darbībām. Personiska vai privāta satura informācija netika publiskota.»

Tiesa attaisnošanu pamatoja ar normām par attaisnojamu profesionālo risku un apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību. Kolēģija atzina, ka konkrētajā lietā bija ievērots līdzsvars starp privātās dzīves un korespondences neaizskaramību un žurnālista tiesībām uz vārda brīvību.

Tiesa atsevišķi uzsvēra pušu atšķirīgo statusu:

«Konkrētajā lietā tiesas kolēģija ņem vērā to, ka L.Jākobsons ir žurnālists, kuram piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju, bet cietušais ir sabiedrībā zināms politiķis un augsta valsts amatpersona, kurai jābūt augstākai tolerancei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.»