Vēl pirms mēneša Andris Kulbergs publiski izslēdza iespēju veidot koalīciju ar Aināra Šlesera partiju. Tagad abas puses ved sarunas, atrod kopīgas intereses, bet LPV pārstāve iegūst vadošu amatu Saeimā.

15. Saeimas pirmā sēde aizritēja svinīgā gaisotnē. Deputāti deva svinīgo solījumu, ievēlēja parlamenta vadību un teica ierastās runas par demokrātiju, atbildību un nacionālajām interesēm. Tomēr dienas galvenais politiskais notikums nebija vis jaunā Saeimas sasaukuma atklāšanas ceremonija.

Par Saeimas sekretāri tika ievēlēta Ramona Petraviča — Aināra Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) pārstāve.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 68 deputāti.

Savukārt «Apvienotais saraksts» (AS) ieguva uzreiz divus vadošus amatus: par Saeimas priekšsēdētāju kļuva Edvards Smiltēns, bet par priekšsēdētāja otro biedru — Raimonds Vējonis.

Parlamenta amatu sadalījums vēl nenozīmē valdības koalīcijas izveidi. Taču AS frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atzina, ka lēmums atbalstīt LPV pārstāvi bijis iepriekš panāktas vienošanās rezultāts.

Tieši šis apstāklis šķietami ierastu balsojumu par amatu sadalījumu pārvērš dienas galvenajā intrigā. Vai Saeimā nav notikusi pirmā ceremonija, lai noslēgtu savienību, ko tās dalībnieki pagaidām nevēlas oficiāli reģistrēt?

Pirms vēlēšanām — nekādu attiecību. Pēc vēlēšanām — intīmas attiecības

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Andris Kulbergs vairākkārt norobežojās no Aināra Šlesera partijas.

2026. gada 1. oktobrī intervijā žurnālam Ir viņš nepārprotami paziņoja, ka neredz iespēju sadarboties ar LPV.

Arī pēc vēlēšanām, 4. oktobrī, Kulbergs atkārtoti izslēdza iespēju veidot koalīciju ar Šlesera partiju. Savu nostāju politiķis pamatoja ar atšķirīgām politiskajām pieejām un atsevišķu LPV priekšvēlēšanu solījumu neizpildāmību.

Vēlētājiem tika likts saprast, ka abus politiskos spēkus šķir principiālas domstarpības. Taču pagāja tikai dažas nedēļas. 2. novembrī, dienu pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes, notika gandrīz divas stundas ilga Kulberga un viņa biroja vadītāja Mareka Gruškeviča tikšanās ar Aināru Šleseru un Lindu Liepiņu. Puses apsprieda valsts izdevumu samazināšanu, ekonomiskās reformas un investīciju piesaisti.

Šlesers publiski apliecināja gatavību atbalstīt pat nepopulārus nākamās valdības lēmumus. Uz tiešu jautājumu, vai LPV atbalstītu Ministru kabinetu bez savas partijas ministriem, viņš nesniedza nepārprotamu atbildi. Savukārt jau nākamajā dienā viņa partijas pārstāve ieguva vietu Saeimas Prezidijā.

Protams, politiķiem ir tiesības mainīt nostāju un pēc vēlēšanām panākt vienošanās. Parlamentārā demokrātija paredz kompromisus.

Taču rodas jautājums: kāpēc Kulbergs, kurš publiski noraidīja sadarbību ar Šleseru, tagad nepaskaidro vēlētājiem, kādi tieši apstākļi likuši viņam mainīt nostāju?

Kas noticis šo dažu nedēļu laikā?

Vai principiālās domstarpības ir izzudušas? Vai mainījušies politiskie apstākļi? Vai arī priekšvēlēšanu paziņojumi jau sākotnēji neizslēdza sadarbību, kas tagad pamazām kļūst par realitāti?

Mīlestība bez saistībām: kāpēc Šleseram vajadzīga neformāla koalīcija?

Jaunajā Saeimā «Apvienotajam sarakstam» ir 41 mandāts, bet Šlesera partijai — 17.

Kopā tās ir 58 deputātu balsis.

Ar šādu balsu skaitu pietiek stabilam parlamentārajam vairākumam, ja balsojumi tiek savstarpēji saskaņoti. Turklāt LPV nemaz nav obligāti jāsaņem ministru portfeļi. Šlesers var atbalstīt valdību no malas, balsot par valsts budžetu, nepieciešamajiem likumu grozījumiem un svarīgiem amatpersonu iecelšanas lēmumiem, formāli paliekot ārpus valdošās koalīcijas.

No politiskās taktikas viedokļa tas ir ērts modelis. Kulbergs iegūst papildu balsis, oficiāli nepaziņojot par koalīciju ar partiju, sadarbību ar kuru viņš iepriekš noraidīja. Savukārt Šlesers iegūst iespēju ietekmēt valdības lēmumus, neuzņemoties visu atbildību par Ministru kabineta darbību.

Protams, mazākuma valdība ar ārēju parlamentāro atbalstu pati par sevi nav ne likuma pārkāpums, ne korupcija. Problēma rodas tad, ja parlamentāro atbalstu pavada sabiedrībai neatklātas saistības, bet vēlētāji nezina, kādi politiskie un ekonomiskie lēmumi kļuvuši par vienošanās priekšmetu.

Politiskās kāzas bez reģistrācijas ļauj izmantot savienības priekšrocības, neatklājot sabiedrībai tās nosacījumus. Tāpēc galvenais jautājums nav par to, cik amatu saņēmusi Šlesera partija, bet gan par to, kādas saistības varētu būt uzņemtas apmaiņā pret tās atbalstu.

Vakar — Rosļikovs, šodien — Kulbergs

2023. gada 18. maijā Šlesers sociālajā tīklā Facebook publicēja kopīgu fotogrāfiju ar partijas «Stabilitātei!» līderi Alekseju Rosļikovu.

Publikācijas teksts bija nepārprotams: «Apvienojam spēkus ar Alekseju Rosļikovu.»

Šlesers aicināja abu partiju atbalstītājus 27. maijā piedalīties kopīgā protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Pasākums patiešām notika.

Savukārt 2023. gada 8. jūnijā Latvijas Televīzija ziņoja par LPV un «Stabilitātei!» kopīga opozīcijas bloka izveidi. Runa nebija tikai par piedalīšanos vienā mītiņā. Partijas koordinēja darbību Saeimā, atsevišķos balsojumos atbalstīja cita citu un pieļāva iespēju nākamajās vēlēšanās startēt kopā.

Tas ir vēsturisks fakts.

Rodas pamatots jautājums. Kā Andris Kulbergs vērtē sava pašreizējā sarunu partnera politisko pagātni?

Galu galā tieši Kulbergs pirms vēlēšanām atsaucās uz nopietnām domstarpībām ar LPV, tostarp jautājumos par attieksmi pret Krieviju un nacionālo drošību.

Ja oktobrī šiem apstākļiem patiešām bija principiāla nozīme, kāpēc novembrī tie vairs netraucē panākt politiskas vienošanās?

Vai arī nozīme ir tikai tam, cik nepieciešamas kļuvušas Šlesera balsis?

Krievijas tranzīts: pirmais pārbaudījums politiskajai laulībai

Viens no jutīgākajiem ekonomiskajiem jautājumiem joprojām ir Krievijas graudu tranzīts caur Latviju.

2026. gada 17. septembrī Saeima atbalstīja infrastruktūras maksas paaugstināšanu par Krievijas graudu pārvadājumiem.

LPV deputāti iebilda pret attiecīgajiem grozījumiem, atsaucoties uz ekonomiskajām sekām transporta uzņēmumiem. Šlesera partijas pārstāvji norādīja uz spēkā esošajiem līgumiem, ostu uzņēmumu darbību un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.

Savukārt Kulbergs 30. oktobrī aktualizēja jautājumu par Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanas ekonomisko seku kompensēšanu, minot summu no 300 līdz 500 miljoniem eiro.

Acīmredzami, ka Kulbergam un Šleseram šajā jautājumā paveras iespēja rast ekonomisku kompromisu. Abi politiķi aicina ņemt vērā to nozaru intereses, kuru darbība ir atkarīga no tranzīta pārvadājumiem.

Tomēr ekonomisko lietderību šajā gadījumā nevar nodalīt no nacionālās drošības jautājumiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ekonomisko attiecību turpināšana ar Krievijas uzņēmumiem prasa īpaši rūpīgu izvērtējumu.

Kuri uzņēmumi gūst ienākumus no šiem pārvadājumiem?

Kas ir to patiesie labuma guvēji?

Kā šīs intereses tiek pārstāvētas politiskajās sarunās?

Un pats galvenais: vai Kulbergs un Šlesers apsprieduši Krievijas tranzīta saglabāšanu kā vienu no turpmākās parlamentārās sadarbības nosacījumiem?

«Zelta vīzas»: investīcijas vai uzturēšanās tiesību tirgošana?

Otrs uzmanības vērtais jautājums ir investīciju imigrācija.

Šādu mehānismu atbalstītāji runā par kapitāla piesaisti, nekustamā īpašuma nozares attīstību, jaunu darbavietu radīšanu un nodokļu ieņēmumiem. Savukārt kritiķi norāda uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, nepietiekamu caurskatāmību attiecībā uz investīciju izcelsmi un nacionālās drošības apdraudējumu.

Ir skaidrs: investīcijas nedrīkst kļūt par veidu, kā apiet pilnvērtīgu personas, līdzekļu izcelsmes un investora patieso ekonomisko mērķu pārbaudi.

Īpašu uzmanību pelna ar Aināra Šlesera ģimenes biznesa interesēm saistītais nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīga Waterfront.

Kompromat.lv jau iepriekš pētīja SIA «RIGA WATERFRONT INVESTMENT HOLDINGS» struktūru.

Līdz 2026. gada septembrim uzņēmuma kapitālā bija iesaistījušies 32 ārvalstu investori, kuri kopumā ieguldījuši 3,2 miljonus eiro.

Šīs uzņēmuma struktūras īpatnība ir kapitāldaļu sadalījums A un B kategorijā.

B kategorijas investoriem nav piešķirtas balsstiesības un tiesības saņemt dividendes. Tajā pašā laikā tieši viņi nodrošina lielāko daļu uzņēmuma pamatkapitāla.

Kāpēc investori ir gatavi ieguldīt ievērojamas summas, nesaņemot ierastās kapitāldaļu īpašnieku tiesības?

Kāda ir viņu ieguldījumu paredzamā atdeve?

Vai atsevišķu investoru līdzdalība nav saistīta ar iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā?

Projekta pārstāvji ir norādījuši, ka investīciju pārbaudē tiek ievērotas banku noteiktās procedūras. Taču jau zināms, ka starp Rīga Waterfront investoriem ir Sīrijas pilsonis, kurš iepriekš Dānijā notiesāts lietā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Rodas principiāls politisks jautājums.

Ja Šlesera partija piedalīsies parlamentārā vairākuma veidošanā, bet Kulberga valdība piedāvās paplašināt iespējas saņemt uzturēšanās atļaujas uz investīciju pamata, kā tiks novērsti iespējamie interešu konflikti?

Kuras nozares un kādi konkrēti investīciju modeļi iegūs no izmaiņām likumdošanā?

Un vai tiks atklāta informācija par uzņēmēju pārstāvju tikšanos ar likumu grozījumu autoriem?

Ministru prezidenta Kulberga ārštata padomnieks migrācijas jautājumos Didzis Dejus vienlaikus nodarbojies ar ārvalstu investoru piesaisti savam biznesam. Astoņi investori ar viņu saistītā uzņēmējdarbības struktūrā ieguldījuši aptuveni 400 tūkstošus eiro.

Četri no viņiem saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Vienlaikus Dejus piedalījies investīciju imigrācijas jautājumu apspriešanā.

Viņš pats noraidījis pieņēmumus par sava amata prettiesisku izmantošanu. Arī Kulbergs aizstāvējis savu padomnieku.

Tas, ka padomnieks nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nepierāda korupciju. Un tomēr: cilvēks, kurš ir saistīts ar noteiktu uzņēmējdarbības modeli, piedalās šīs pašas jomas regulējošo likumu apspriešanā.

Cik maksā Šlesera atbalsts?

Jautājums par parlamentārā atbalsta cenu nenozīmē, ka runa būtu tikai par kukuļiem. Kulberga un Šlesera iespējamās savienības gadījumā svarīgi noskaidrot, vai tika apspriestas konkrētas saistības attiecībā uz:

- Krievijas tranzītu un ostu infrastruktūru;

- uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstu investoriem;

- valsts uzņēmumu pārvaldību;

- investīciju projektiem un valsts finansējuma sadali;

- amatpersonu iecelšanu izpildvaras iestādēs.

Ir apstiprināts, ka notikušas sarunas, iepriekš saskaņots atbalsts LPV pārstāves ievēlēšanai vadošā amatā Saeimā, kā arī izskanējuši Šlesera publiski paziņojumi par gatavību atbalstīt valdības reformas.

Ar to pietiek, lai prasītu skaidrību.

Ja runa ir tikai par ekonomisko programmu sakritību — publicējiet saskaņotos punktus.

Ja runa ir par pastāvīgu ārējo atbalstu valdībai — nosauciet tā nosacījumus.

Ja nekādu saistību nav — paskaidrojiet, kas tieši tika saskaņots pirms parlamenta vadošo amatu sadales.

Priekšvēlēšanu uzticība un pēcvēlēšanu aprēķins

Kulbergs ieguvis 41 mandātu un iespēju veidot jaunu valdību.

Šlesera rīcībā ir 17 balsis, kas šai valdībai var nodrošināt papildu stabilitāti.

Vienam nepieciešams parlamentārais atbalsts.

Otrs iegūst iespēju piedalīties valsts politikas noteikšanā, pat ja oficiāli paliks opozīcijā.

Politikā, tāpat kā laulībā, svarīgi ir ne tikai svinīgie solījumi, bet arī reālās saistības. Tāpēc būtu naivi cerēt, ka laulības līgums drīzumā kļūs publisks.