2026. gada martā SIA “MONELIQ EUROPE” saņēma licenci elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Licencēšana ir būtisks sabiedrības interešu jautājums, jo tā dod finanšu organizācijai piekļuvi Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu tirgum.

Kā noskaidroja pētnieciskās žurnālistikas izdevums Bonum Publicum Media, Latvijas Banka izsniedza licenci, lai gan tās rīcībā bija informācija par administratīvo sodu, kas iepriekš Polijā bija piemērots uzņēmumam BTCBIT Sp. z o.o. Tā īpašnieks un vadītājs bija Jevgēnijs Podbrezskis, kurš vēlāk kļuva par Latvijas uzņēmuma MONELIQ EUROPE galveno īpašnieku.

Polijas uzņēmumam sods tika piemērots par tiesību aktu prasību pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) jomā.

Licence un īpašumtiesību struktūra

2026. gada 3. martā Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja pieņēma lēmumu izsniegt SIA “MONELIQ EUROPE” elektroniskās naudas iestādes licenci Nr. 27-55/2026/1.

Licence ļauj uzņēmumam emitēt elektronisko naudu, veikt maksājumus, sniegt maksājumu pieņemšanas, kā arī maksājuma ierosināšanas un konta informācijas pakalpojumus. Latvijas licences saņemšana uzņēmumam pavēra iespēju tiesību aktos noteiktajā kārtībā sniegt atļautos pakalpojumus pārrobežu režīmā citās EEZ valstīs. Tas piešķir īpašu nozīmi finanšu iestādi kontrolējošo personu darījumu reputācijas pārbaudes kvalitātei.

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem:

- 90 % “MONELIQ EUROPE” kapitāla pieder Jevgēnijam Podbrezskim. Ziņās par patieso labuma guvēju kā viņa dzīvesvietas valsts norādīti Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).

- 10 % kapitāla pieder Denisam Popkovam.

Polijas precedents: par ko tika sodīts BTCBIT

2023. gada 26. janvārī Polijas Finanšu ministrija publicēja informāciju par BTCBIT Sp. z o.o. (KRS Nr. 0000725294) piemēroto administratīvo sodu. Uzņēmumam tika piemērots naudas sods 45 000 Polijas zlotu apmērā par Polijas 2018. gada 1. marta likuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu pārkāpumiem.

Polijas Finanšu ministrijas paziņojumā norādīti divi pārkāpumi:

1. panta pārkāpums: nav izpildīts pienākums paziņot Polijas Finanšu informācijas ģenerālinspektoram (GIIF) par apstākļiem, kas var radīt aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

2. panta pārkāpums: darbiniekiem, kuri pilda pienākumus AML/CFT jomā, nav nodrošināta dalība attiecīgajās apmācību programmās.

Saskaņā ar Polijas Finanšu ministrijas paziņojumu administratīvais lēmums netika pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Latvijas Bankas nostāja: informācija par sodu bija zināma, pārbaudes rezultāti netiek atklāti

Bonum Publicum Media nosūtīja Latvijas Bankai informācijas pieprasījumu, lai noskaidrotu, kā ziņas par Polijā piemēroto administratīvo sodu tika ņemtas vērā, vērtējot ar MONELIQ EUROPE saistīto personu darījumu reputāciju, un vai regulators pieprasīja papildu materiālus no Polijas valsts iestādēm.

Savā atbildē Latvijas Banka apstiprināja:

“Latvijas Banka norāda, ka tās rīcībā bija informācija par Jūsu pieprasījumā minēto sodu, un tā ir ņemta vērā licencēšanas procesā, izvērtējot attiecīgās personas reputāciju un iepriekšējo komercdarbību.”

Vienlaikus Latvijas Banka atteicās sniegt detalizētu informāciju par veikto izvērtējumu un tā rezultātiem, kā arī atklāt informāciju par iespējamo saziņu ar ārvalstu valsts iestādēm.

Regulators atsaucās uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 52. pantu, kas ierobežo konfidenciālas uzraudzības informācijas izpaušanu.

Tādējādi no atbildes nav iespējams noskaidrot, kādas tieši pārbaudes darbības tika veiktas, vai no Polijas iestādēm (tostarp GIIF) tika pieprasīti papildu materiāli un kāda nozīme Polijā konstatētajiem pārkāpumiem tika piešķirta, pieņemot lēmumu par licences izsniegšanu.

Tiesiskais pamats: vai uzņēmumam piemērots sods var ietekmēt tā īpašnieka reputāciju?

Savā atbildē Latvijas Banka detalizēti izskaidroja normatīvajos aktos noteiktos darījumu reputācijas pārbaudes principus attiecībā uz personām, kuras iegūst būtisku līdzdalību finanšu iestādēs.

Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem Nr. 241 “Noteikumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā” attiecīgajai personai jāsniedz ziņas par uzņēmumiem, kurus tā pēdējo desmit gadu laikā vadījusi vai kontrolējusi. Šī informācija ietver ziņas par piemērotajām administratīvajām sankcijām un administratīvajām lietām, tostarp attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem.

Regulators uzsvēra, ka juridiskajai personai piemērots administratīvais sods nav automātiski uzskatāms par tās īpašniekam, patiesajam labuma guvējam vai vadītājam personiski piemērotu sodu.

Izvērtējot reputāciju, tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs un smagums, konkrētās personas faktiskie pienākumi un ietekme uzņēmumā, piemērotā soda apmērs, lietas izskatīšanas vai pārsūdzības stadija, laiks kopš pārkāpuma un turpmākā rīcība konstatēto trūkumu novēršanai.

Latvijas Banka atsevišķi norādīja, ka kriminālvajāšanas vai notiesājoša sprieduma neesība pati par sevi nav pietiekama personas reputācijas atzīšanai par nevainojamu. Ja pastāv vērā ņemamas ziņas par iespējamu krimināli sodāmu rīcību, arī tās jāņem vērā reputācijas izvērtējumā.