Pazīstamais teātra režisors Sergejs Golomazovs vērsies tiesā pret valsts kapitālsabiedrību VSIA «Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris». Viņš pieprasa atzīt savu atstādināšanu no darba par nepamatotu un spēkā neesošu, konstatēt pret viņu vērstu bosingu jeb psiholoģisku vardarbību no vadības puses, kā arī piedzīt vidējo izpeļņu.

Kā noskaidroja Kompromat.lv, tiesvedība sākās jau 2026. gada pavasarī — pirms režisora konflikts ar teātra direktori Danu Bjorku guva plašu publicitāti.

Lieta Nr. C771144726 atrodas Rīgas pilsētas tiesas lietvedībā. Prasītājs ir Sergejs Golomazovs, bet atbildētāja — valsts kapitālsabiedrība VSIA «Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris».

Konflikts ar teātra vadību

Par Sergeja Golomazova darba attiecību izbeigšanos Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī kļuva zināms 2026. gada aprīļa sākumā. Režisors, kurš 2018. gadā tika uzaicināts ieņemt mākslinieciskā vadītāja amatu, sadarbības gados iestudēja aptuveni desmit izrādes un ieņēma vadošus amatus teātra mākslinieciskajā vadībā.

9. aprīlī portāla Rus.LSM.lv žurnālistei Anastasijai Ružanskai sniegtajās intervijās Golomazovs un teātra direktore Dana Bjorka izklāstīja atšķirīgas notikušā versijas. Materiāls latviešu valodā portālā LSM.lv tika publicēts 10. aprīlī.

«Ir skaidri jānorāda uz vienu apstākli: Sergeju Golomazovu neviens nav atlaidis,» paziņoja Bjorka.

Pēc viņas teiktā, Golomazovam bija mainījies tiesiskais uzturēšanās statuss Latvijā, kā rezultātā darba līgums, kas paredzēja administratīvu un māksliniecisku pienākumu veikšanu, automātiski zaudējis spēku. Lai noslēgtu jaunu līgumu, kā skaidroja direktore, bija nepieciešams dokuments, kas apliecinātu latviešu valodas prasmi C1 līmenī.

Bjorka arī apgalvoja, ka piedāvājusi režisoram turpināt sadarbību uz citiem līguma nosacījumiem, taču viņš neesot atsaucies uz vairākkārtējiem uzaicinājumiem uz sarunām.

Savukārt Golomazovs noliedza, ka būtu iesniedzis atlūgumu pēc paša vēlēšanās, un darba attiecību izbeigšanos saistīja ar konfliktu ar direktori.

«Mans profesionālais un ētiskais konflikts ar teātra direktori – un tikai ar direktori un nevienu citu – ir šī incidenta cēlonis,» paziņoja režisors.

Pēc viņa teiktā, aptuveni divus mēnešus pirms tam viņš atklāti kritizējis Bjorkas vadības metodes, tostarp viņas attieksmi pret teātra darbiniekiem. Golomazovs uzskatīja, ka tieši šis konflikts bijis iemesls viņa turpmākajai atstādināšanai no darba, neizmaksājot darba samaksu.

Režisors arī apgalvoja, ka viņam dotas desmit dienas, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu C1 līmenī, savukārt oficiālus uzaicinājumus apspriest alternatīvas sadarbības formas viņš neesot saņēmis.

Aprīļa intervijā Rus.LSM.lv, atbildot uz jautājumu par iespējamu vēršanos tiesā, Golomazovs norādīja, ka šādu soli neizslēdz.

Tomēr saskaņā ar tiesu kalendāra datiem prasība tajā brīdī jau atradās tiesā: prasības pieteikums tika saņemts 31. martā un pieņemts tiesvedībā 7. aprīlī.

Daļa teātra kolektīva pauda atbalstu Golomazovam

Uz režisora un teātra vadības konflikta fona daļa darbinieku vērsās pie plašsaziņas līdzekļiem ar anonīmu atklāto vēstuli, kuras pilnu tekstu 17. aprīlī publicēja portāls Press.lv.

Vēstules autori norādīja, ka situācija teātrī daļai aktieru un darbinieku rada nopietnas bažas, bet par iemeslu publiskajam paziņojumam kļuvusi mākslinieciskā vadītāja Sergeja Golomazova atlaišana.

«Ir ļoti grūti neļauties emocijām, runājot par vietu, kurai esam veltījuši savas dzīves gadus. Taču turpināt klusēt nozīmē samierināties ar notiekošo,» teikts vēstulē.

Tās autori uzsvēra, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, kādi bijuši lēmuma iemesli, tomēr daļai darbinieku radies iespaids, ka pirms tā ilgstoši pastāvējušas profesionālas domstarpības ar teātra direktori.

Vēstulē arī norādīts, ka 40 teātra darbinieki iepriekš oficiāli pauduši atbalstu Sergejam Golomazovam, parakstot attiecīgu iesniegumu.

Autori pauda bažas par iespējamu interešu konfliktu situācijā, kad Dana Bjorka vienlaikus īsteno teātra administratīvo vadību, ietekmē repertuāra veidošanu un aktieru noslodzes sadali, kā arī pati piedalās izrādēs kā aktrise.

Vēstulē aktualizēts arī jautājums par darbinieku iespējām brīvi paust atšķirīgu profesionālo viedokli un piedalīties diskusijās ar vadību.

Turpmākajās publiskajās diskusijās izskanēja arī apgalvojumi par psiholoģisku spiedienu uz darbiniekiem.

Kas būs jānoskaidro tiesai

Atšķirībā no publiskās diskusijas par Golomazova aiziešanas iemesliem civilprocesa priekšmets ir tieši viņa atstādināšanas no darba tiesiskums, iespējamais bosings un naudas prasījumi pret darba devēju.

Saskaņā ar Latvijas Darba likuma 58. pantu atstādināšana no darba tiek noformēta ar darba devēja rakstveida rīkojumu. Ja atstādināšana no darba darba devēja vainas dēļ bijusi nepamatota, likums paredz darbiniekam izmaksāt vidējo izpeļņu par visu nepamatotās atstādināšanas laiku, kā arī atlīdzināt tās rezultātā radušos zaudējumus.

Atklāta Rīgas pilsētas tiesas sēde paredzēta otrdien, 27. oktobrī, plkst. 10.00. Lietu izskata tiesnese Anda Briede.