Kompromat.lv ir neatkarīgs Latvijas pētnieciskās žurnālistikas medijs, kas darbojas kopš 2002. gada. To dibinājis pētnieciskais žurnālists Leonīds Jākobsons. Medijs pievēršas korupcijai, organizētajai noziedzībai, nelikumīgām finanšu shēmām, ārvalstu ietekmei, hibrīddraudiem, ar sankcijām saistītiem riskiem un nacionālās drošības jautājumiem.
Vairāk nekā divdesmit gadus Kompromat.lv ir pētījis sabiedriski nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts amatpersonām, politiskajām un biznesa interesēm, finanšu struktūrām, tiesībaizsardzības iestādēm un ārvalstu ietekmi Latvijā.
Uz Kompromat.lv publikācijām ir atsaukušies Latvijas un starptautiskie mediji, tā darbība ir analizēta Eiropas pretkorupcijas pētījumos, savukārt Latvijas un starptautiskās preses brīvības organizācijas ir sekojušas līdzi gan kriminālprocesam pret medija dibinātāju, gan pret viņu vērstajam uzbrukumam.
Misija
Kompromat.lv pēta sabiedriski nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar korupciju, valsts amatpersonu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgām finanšu un korporatīvajām shēmām, organizēto noziedzību, ārvalstu politisko ietekmi, Krievijas ietekmes tīkliem, hibrīddraudiem, ar sankcijām saistītiem riskiem un nacionālās drošības ievainojamībām.
Medija darbs balstās dokumentāros pierādījumos, oficiālajos un uzņēmumu reģistros, tiesu materiālos, valsts un pašvaldību dokumentos, regulatoru informācijā, arhivētos mediju materiālos, atvērto avotu izlūkošanā (OSINT) un avotu sniegtās informācijas savstarpējā pārbaudē.
Pārbaudīti fakti, avotu sniegtā informācija, apgalvojumi un analītiskie secinājumi tiek skaidri nošķirti.
Profesionālā atzinība
2009. gadā Leonīds Jākobsons saņēma Latvijas Žurnālistu savienības konkursa “Gada balva Žurnālistikā 2008” diplomu Preses brīvības balvas kategorijā par ievērojamu ieguldījumu preses brīvības veicināšanā 2008. gadā.
Latvijas Žurnālistu savienības oficiālajā laureātu sarakstā Leonīds Jākobsons ir norādīts saistībā ar Kompromat.lv.
Šī profesionālā atzinība tika saņemta vēl pirms kriminālprocesa, fiziskā uzbrukuma un tam sekojošās starptautisko preses brīvības organizāciju uzmanības viņa profesionālajai darbībai.
Neatkarīgs atspoguļojums medijos
Kompromat.lv darbību ir dokumentējuši no paša medija neatkarīgi Latvijas un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi .
2012. gada aprīlī Latvijas žurnāls Ir rakstīja, ka Jākobsona publiskotā informācija ir palīdzējusi atklāt noziegumus.
2013. gadā Freedom House raksturoja Kompromat.lv kā interneta mediju, kas atspoguļo organizēto noziedzību un korupciju valsts pārvaldē.
2014. gadā The Guardian raksturoja Kompromat.lv kā neatkarīgu ziņu vietni un citēja Jākobsonu publikācijā par Krievijas politisko ietekmi un drošības riskiem Baltijas valstīs. Kopumā šie avoti neatkarīgi apliecina Kompromat.lv ilgstošo lomu Latvijas pētnieciskās un sabiedrības interesēm nozīmīgas žurnālistikas vidē.
Eiropas pretkorupcijas pētījums
Kompromat.lv kā atsevišķs gadījums tika analizēts Eiropas pētniecības projektā ANTICORRP — Anti-Corruption Policies Revisited, kas bija veltīts korupcijai un mediju lomai. Latvijas gadījuma izpētē Kompromat.lv tika iekļauts sistemātiskā satura analīzē, kā arī tika pētīts, kā Latvijas laikraksti izmantojuši portālā publicēto informāciju.
Pētnieki LETA arhīvā identificēja 216 atsauces uz Kompromat.lv. Analizētajā laikrakstu izlasē 33% atsauču uz Kompromat.lv bija saistītas ar paša portāla publicēto saturu, tostarp ekskluzīviem materiāliem un intervijām. Kompromat.lv publikācijās aplūkotos jautājumus par toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu un viņa politisko partiju vēlāk atspoguļoja arī Diena un Latvijas Avīze, savukārt vairāki laikraksti atsaucās uz Kompromat.lv, rakstot par mazāk zināmām personām, kas bija saistītas ar kriminālajām aprindām un izmeklēšanas iestādēm.
Pētījumā arī konstatēts, ka pētnieciskie žurnālisti savā darbā izmantoja dokumentus, kas noplūdes ceļā bija nonākuši Kompromat.lv rīcībā vai kurus portāls bija pats ieguvis un apkopojis.
Krievijas ietekme, propaganda un hibrīddraudi
Krievijas politiskā ietekme un ar to saistītie drošības riski jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no pastāvīgajiem Kompromat.lv darbības virzieniem.
2013. gadā The Christian Science Monitor analizēja Jākobsona kriminālvajāšanu pēc tam, kad viņš bija publicējis saraksti, kas bija saistīta ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, tostarp saziņu ar Krievijas vēstniecības diplomātu, par kuru vēlāk publiski izskanēja apsūdzības saistībā ar spiegošanu. Laikraksts Jākobsonu raksturoja kā atmaskojošās žurnālistikas pārstāvi (muckraking journalist) un aplūkoja lietu sabiedrības interesēs veiktas informācijas publiskošanas un preses brīvības kontekstā.
Nākamajā gadā The Guardian citēja Jākobsonu plašākā publikācijā par Krievijas ietekmi un hibrīddrošības riskiem Baltijas reģionā.
No 2016. līdz 2024. gadam Voice of America Krievu valodas dienests vairākkārt vērsās pie Jākobsona pēc analīzes un komentāriem par Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, propagandu, hibrīddraudiem Baltijas valstīm, Krievijas izlūkdienestu darbību, ar Kremli saistītiem medijiem, sankcijām un Latvijas informatīvās telpas drošību. Dažādās publikācijās VOA viņu raksturoja kā Kompromat.lv žurnālistu vai redaktoru, kā arī Latvijas žurnālistu profesionālo organizāciju biedru.
2018. gada decembrī Jākobsons kā Kompromat.lv galvenais redaktors piedalījās VI Brīvās Krievijas foruma diskusijā Viļņā “Kremļa hibrīdagresijas tehnoloģijas Eiropā”. Diskusijā tika apspriesta Krievijas iejaukšanās Eiropas vēlēšanās, attiecības ar NATO, destabilizācijas mēģinājumi un citi hibrīdās ietekmes instrumenti.
Šis ilgstošais darbības virziens mūsdienās aptver arī sankcijas, ietekmes tīklus, politisko finansēšanu, aviāciju, kritisko infrastruktūru un citus nacionālās drošības ievainojamības aspektus.
Kriminālprocess un pilnīga attaisnošana
2011. gadā pret Jākobsonu tika sākts kriminālprocess saistībā ar elektroniskās sarakstes publiskošanu, kas bija saistīta ar toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Saskaņā ar vēlāk COBALT publicēto juridisko lietas aprakstu sarakstē bija ietverti fakti, kas norādīja uz iespējamu amatpersonas prettiesisku rīcību.
2012. gada decembrī policija veica kratīšanu Jākobsona dzīvesvietā, atsavināja datorus un citus informācijas nesējus un aizturēja žurnālistu uz 48 stundām.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsās pie Tiesībsarga un prokuratūras, lūdzot izvērtēt, vai žurnālista aizturēšana, izolēšana no sabiedrības un informācijas nesēju atsavināšana konkrētajos apstākļos bija samērīga. Asociācija īpašu uzmanību pievērsa arī žurnālista avotu aizsardzībai, jo tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā bija nonākusi informācija par avotiem, kuri nebija saistīti ar konkrēto kriminālprocesu.
LŽA norādīja, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju Jākobsons saraksti bija ieguvis likumīgi un izmantoja to savu profesionālo pienākumu veikšanai.
Kriminālprocess ilga vairāk nekā desmit gadus.
2023. gadā tiesa Leonīdu Jākobsonu pilnībā attaisnoja.
Pēc attaisnojošā sprieduma viņš vērsās ar prasību izmaksāt kompensāciju par kriminālprocesa laikā nodarītajiem zaudējumiem un nemantisko kaitējumu. 2024. gadā Latvijas Tieslietu ministrija pieņēma lēmumu piešķirt kompensāciju, tostarp saistībā ar viņa personas brīvības un vārda brīvības ierobežojumiem.
2012. gada uzbrukums un nacionālā un starptautiskā reakcija
2012. gada 29. martā Rīgā, savas dzīvojamās mājas kāpņu telpā, ti ka sašauts Kompromat.lv žurnālists Leonīds Jākobsons.
Latvijas Žurnālistu asociācija, kuras biedrs bija Jākobsons, asi nosodīja uzbrukumu Kompromat.lv žurnālistam. Asociācija par ticamāko uzbrukuma iemeslu uzskatīja viņa profesionālo darbību un uzsvēra, ka profesionāla atriebība žurnālistam apdraud vārda brīvību un demokrātiju. LŽA aicināja tiesībaizsardzības iestādes profesionālās darbības versiju izmeklēt prioritāri.
Arī toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis reaģēja uz notikušo, uzsverot: “uzbrukums žurnālistam ir uzbrukums vārda brīvībai”. Viņš aicināja tiesībaizsardzības iestādes noziegumu izmeklēt ar vislielāko rūpību un noskaidrot, vai uzbrukums bijis saistīts ar Jākobsona profesionālo darbību. (NRA)
Valsts policija profesionālo darbību izskatīja kā vienu no galvenajām uzbrukuma versijām.
Uz notikušo publiski reaģēja arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš. Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma viņš norādīja, ka SAB ir pazīstams gan Leonīds Jākobsons, gan portāla Kompromat.lv darbība. Kažociņš uzsvēra, ka gadījumā, ja izrādītos, ka Jākobsons sašauts savas žurnālista profesionālās darbības dēļ, situācija būtu vērtējama kā īpaši nopietna, jo preses brīvība ir viena no svarīgākajām brīvībām. Viņš arī norādīja, ka tiesībaizsardzības iestādēm un visiem, kas var palīdzēt, jādara viss, lai noskaidrotu uzbrukuma iemeslus un vainīgos. (TVNET)
Committee to Protect Journalists ziņoja, ka policija žurnālista profesionālo darbību vērtēja kā iespējamu uzbrukuma motīvu, un aicināja vainīgos saukt pie atbildības.
Reporters Without Borders Jākobsonu raksturoja kā pētniecisko žurnālistu un notikušo — kā mērķtiecīgu uzbrukumu (targeted attack), saistot to ar īpaši sensitīvajām tēmām, kuras viņš pētīja savā profesionālajā darbībā. RSF arī raksturoja Kompromat.lv kā plaši pazīstamu un lasītu vietni, kas intensīvi pievērsusies korupcijas, organizētās noziedzības, narkotiku tirdzniecības un citu noziedzīgu darbību izpētei.
EDSO pārstāve plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča nosodīja uzbrukumu un norādīja, ka Kompromat ir pazīstams ar pētnieciskām publikācijām par sensitīviem jautājumiem. 2012. gada maijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informēja EDSO, ka, ņemot vērā nozieguma iespējamo apdraudējumu vārda brīvībai, izmeklēšanu stingri uzraudzīs Ģenerālprokuratūra.
EDSO turpināja sekot lietai arī vēlāk. 2015. gada 8. jūnijā organizācijas pārstāve vērsās pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, lūdzot aktuālu informāciju par izmeklēšanu trīs gadus pēc uzbrukuma.
Kompromat.lv neapgalvo, ka uzbrukuma izpildītāji, pasūtītāji vai konkrētais motīvs būtu konstatēti ar tiesas nolēmumu.
Profesionālais, juridiskais un starptautiskais atbalsts
Latvijas Žurnālistu asociācija gan pēc Jākobsona aizturēšanas 2011. gadā, gan pēc uzbrukuma 2012. gadā publiski iesaistījās jautājumos, kas skāra viņa profesionālās tiesības, žurnālistu avotu aizsardzību un preses brīvību.
Media Defence sniedza juridisko atbalstu kriminālprocesa laikā un raksturoja Jākobsonu kā Latvijas pētniecisko žurnālistu.
Freedom House, CPJ, RSF un EDSO dokumentēja dažādus ar Jākobsonu un Kompromat.lv saistītos gadījumus, iekļaujot tos plašākā diskusijā par pētniecisko žurnālistiku, sabiedrības interesēm atbilstošu informācijas publiskošanu, žurnālistu avotu aizsardzību, vārda brīvību un žurnālistu drošību.
Metodoloģija un redakcionālie standarti
Kompromat.lv izmeklēšanas galvenokārt balstās uz:
• oficiāliem uzņēmumu, īpašnieku un patieso labuma guvēju reģistru datiem;
• tiesu lietu materiāliem un tiesu nolēmumiem;
• valsts, pašvaldību un regulatoru dokumentiem;
• tiesībaizsardzības un uzraudzības iestāžu materiāliem;
• sankciju datubāzēm un starptautiskajiem uzņēmumu reģistriem;
• arhivētiem mediju materiāliem un vēsturiskiem avotiem;
• atvērto avotu izlūkošanas metodēm (OSINT);
• informāciju no avotiem, tostarp konfidenciāliem avotiem, kas tiek savstarpēji pārbaudīta.
Ja informācija nāk no avota, Kompromat.lv nošķir avota sniegto informāciju no neatkarīgi pārbaudītiem faktiem. Ja apgalvojums nav neatkarīgi apstiprināts kā fakts, tas tiek atspoguļots kā apgalvojums.
Dokumentāri pierādījumi un informācijas nozīme sabiedrības interesēs ir redakcionālā darba pamatprincipi.
Pašreizējie darbības virzieni
Pašlaik Kompromat.lv īpašu uzmanību pievērš korupcijai un politiskajai ietekmei, nelikumīgām finanšu shēmām un sarežģītām korporatīvajām struktūrām, Krievijas un citu ārvalstu ietekmes tīkliem, sankciju apiešanai, aviācijai un kritiskajai infrastruktūrai, hibrīddraudiem, nacionālās drošības ievainojamībām un institucionālajai pārskatatbildībai.
Šie temati tiek attīstīti arī informatīvi analītiskajā projektā Frontier Review, kas pēta hibrīddraudus un drošības riskus, kuri skar Latviju un NATO austrumu flangu.
Izvēlētie avoti
• Latvijas Žurnālistu savienība — “Gada balva Žurnālistikā 2008”
• Ir — “Atriebība?”
• The Christian Science Monitor — “An echo of Soviet-era censorship and meddling in Latvia?”
• The Guardian — “Baltic states wary as Russia takes more strident tone with neighbours”
• ANTICORRP — Latvia case study on corruption and the media
• Freedom House — Freedom of the Press 2013: Latvia
• Latvijas Žurnālistu asociācija — “LŽA par žurnālista L. Jākobsona arestēšanu”
• Latvijas Žurnālistu asociācija — “Uzbrukts LŽA biedram Leonīdam Jākobsonam”
• Neatkarīgā Rīta Avīze — “Premjers: uzbrukums žurnālistam ir uzbrukums vārda brīvībai”
• TVNET — “SAB: žurnālista sašaušana profesijas dēļ – tas ir nopietni”
• Committee to Protect Journalists — “Latvian journalist assaulted in Riga”
• Reporters Without Borders — “Investigative journalist badly injured in targeted attack”
• Reporters Without Borders — “Website editor arrested after publishing emails linking mayor to spying and corruption”
• OSCE Representative on Freedom of the Media — statement on the attack against Leonīds Jākobsons
• OSCE Representative on Freedom of the Media — 2015 report documenting continued monitoring of the investigation
• Media Defence — “Without MLDI, I would have applied for political asylum”
• Voice of America — “Crimea and the Baltic states”
• Free Russia Forum — VI Forum programme: “Technologies of the Kremlin's Hybrid Aggression in Europe”
• TV3 Latvija — “Tieslietu ministrija piešķir kompensāciju Leonīdam Jākobsonam”
• Bonum Publicum Media — “Frontier Review”