23. augustā manam draugam — čivavam Illārijam — apritēja desmit gadi. Bet 31. augustā mēs iekļuvām ceļu satiksmes negadījumā. Vakarā Rīgas centrā starp mani un mazo sunīti mēģināja izbraukt skrejriteņa vadītājs. Mums paveicās: lūzumu nebija, un pirmo palīdzību izdevās saņemt maksimāli ātri. Pēc tam sekoja sasituma ārstēšana, kā arī iepriekš plānotā zobu ārstēšana.

Šajā laikā nācās apmeklēt vairākas veterinārās klīnikas un aprunāties ar veterinārārstiem. Šīs sarunas pamazām noveda mani pie domas: pirms vērtēt atsevišķas klīnikas, ir vērts noskaidrot, kā vispār ir veidots Latvijas veterinārmedicīnas tirgus — kas ir tā dalībnieki, kas nosaka profesionālos noteikumus, kas kontrolē piekļuvi praksei un kā savstarpēji ir saistītas klīnikas, veterinārārsti, profesionālās organizācijas, valsts iestādes, universitāte un piegādātāji.

Vienā publikācijā šādu karti ietilpināt nav iespējams. Tāpēc sāksim ar institucionālo dosjē Nr. 0 — Latvijas Veterinārārstu biedrību (LVB).

Pirmais, kas jāņem vērā: LVB nav arodbiedrība un nav interešu klubs. Tā ir biedrība, kurai valsts ir tieši deleģējusi daļu valsts pārvaldes uzdevumu.

Veterinārmedicīnas likums LVB veicamos uzdevumus tieši nosaka kā valsts pārvaldes uzdevumus.

Konkrēti LVB:

— izsniedz veterinārmedicīniskās prakses sertifikātus; — aptur, atjauno un anulē to darbību;

— pagarina sertifikātu derīguma termiņu;

— izstrādā un apstiprina pretendentu kvalifikācijas pārbaudes programmu;

— organizē šādas pārbaudes;

— reģistrē sertifikātu saņēmējus un uztur sertificēto personu reģistru.

Likums atsevišķi paredz arī LVB sertifikācijas komisijas izveidi. Tā pieņem lēmumus par sertifikātu izsniegšanu, darbības apturēšanu, atjaunošanu un anulēšanu, kā arī par to derīguma termiņa pagarināšanu.

Citiem vārdiem sakot, runa nav tikai par profesionālo interešu pārstāvību. LVB piedalās lēmumu pieņemšanā par to, kam tiek izsniegts sertifikāts, kas apliecina tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijā, un kādos apstākļos šāda sertifikāta darbību var apturēt vai izbeigt.

Pilnvaras šajā jomā ir ļoti konkrētas. Pildot valsts deleģētos uzdevumus, LVB ir tiesīga izdot administratīvos aktus. Šajā darbības daļā biedrība atrodas Zemkopības ministrijas funkcionālajā padotībā. LVB lēmumus, kas pieņemti, pildot valsts pārvaldes uzdevumus, var apstrīdēt ministrijā, bet ministrijas lēmumus — pārsūdzēt tiesā.

Savukārt Ministru kabinets nosaka prasības sertifikāta saņemšanai un tā termiņa pagarināšanai, kvalifikācijas pārbaudes kārtību, kā arī sertifikātu izsniegšanas, darbības apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas procedūras. Spēkā esošie noteikumi cita starpā paredz, ka veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu parasti izsniedz uz pieciem gadiem.

Ja vēlamies saprast Latvijas veterinārmedicīnas tirgus uzbūvi, LVB ir viena no tā galvenajām institūcijām.

Kas pārvalda LVB

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem LVB valdē ir pieci valdes locekļi. 2026. gada septembrī tie ir LVB prezidents un valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, kā arī valdes locekļi Kristīna Šteina, Māra Viduža, Krista Rudēvica un Aleksandrs Ozols.

Shēma izveidota, izmantojot OpenAI rīku.

Vienlaikus valdes locekļu formālās pārstāvības tiesības atšķiras. Kopš 2026. gada 12. maija Ilmāram Dūrītim ir tiesības pārstāvēt LVB atsevišķi. Pārējie četri valdes locekļi biedrību var pārstāvēt tikai kopīgi — vismaz trijatā.

Tas nenozīmē, ka LVB prezidents vienpersoniski pieņem lēmumus par visiem organizācijas darbības jautājumiem. Piemēram, jautājumi par sertifikātu izsniegšanu, darbības apturēšanu, atjaunošanu un anulēšanu ir sertifikācijas komisijas kompetencē. Tomēr no biedrības pārstāvības viedokļa tieši Dūrītim ir visplašākās individuālās pilnvaras.

Jau pats valdes sastāvs parāda, kāpēc, analizējot LVB, nepietiek aprobežoties ar formālu Uzņēmumu reģistra izrakstu. Šeit krustojas vairāki veterinārmedicīnas sistēmas segmenti: akadēmiskā vide, valsts pārvalde un uzraudzība, privātā prakse un komerciālās veterinārās klīnikas.

Piemēram, LVB prezidents Ilmārs Dūrītis ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta profesors, praktizējošs veterinārārsts, kā arī SIA “Dzīvnieku sirds centrs” īpašnieks un valdes loceklis.

Uzņēmums reģistrēts 2023. gada augustā un nodarbojas ar veterināro darbību. Dūrītis ir tā vienīgais īpašnieks — viņam pieder 100% kapitāldaļu, viņš norādīts arī kā patiesais labuma guvējs un ir tiesīgs uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.

Iepriekš Dūrītis bija 13. Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tādējādi vienā personā krustojas profesionālās organizācijas vadība, kurai valsts deleģējusi daļu funkciju saistībā ar veterinārārstu piekļuvi profesionālajai praksei, akadēmiskā vide un tiešas īpašumtiesības privātā veterinārajā biznesā.

Kristīna Šteina iepriekš strādāja valsts veterinārajā dienestā un Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārajā departamentā, kur cita starpā nodarbojās ar normatīvo aktu projektu izstrādi un virzīšanu veterinārajā jomā. Pašlaik, saskaņā ar pašas LVB sniegto informāciju, viņa praktizē SIA “Ogres Veterinārā Ambulance”.

Māra Viduža iepriekš vadīja pašu LVB — no 2005. līdz 2020. gadam bija tās izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja. Kopš 2021. gada rudens viņa strādā Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja laboratoriju akreditācijas nodaļā un vienlaikus turpina privāto veterinārmedicīnisko praksi.

Krista Rudēvica apvieno privāto veterinārmedicīnisko praksi ar darbu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Saskaņā ar LVB mājaslapā publicēto biogrāfiju viņa ir veterinārā eksperte un valsts pilnvarota veterinārārste un strādā par veterinārārsti kautuvē. Vienlaikus kopš 2023. gada janvāra viņa vada savu praksi IK “Kristas Veterinārija”.

Aleksandrs Ozols ir praktizējošs veterinārārsts savā klīnikā. Viņš ir SIA “Sensovet” vienīgais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.

Klīnikā Ozols cita starpā nodarbojas ar mazo dzīvnieku neiroloģiju, neiroķirurģiju un diagnostisko attēldiagnostiku. LVB valdē viņš ievēlēts 2026. gadā.

LVB vadībā ir pārstāvēti cilvēki, kuri līdztekus darbam profesionālajā organizācijā ir tieši saistīti ar komerciālo veterinārmedicīnas tirgu. Pats par sevi šāds profesionālo lomu apvienojums neliecina ne par pārkāpumu, ne par interešu konfliktu. Tomēr organizācijā, kurai valsts deleģējusi pilnvaras saistībā ar veterinārārstu piekļuvi profesionālajai praksei, šo saišu struktūrai ir principiāla nozīme visas sistēmas uzbūves izpratnē.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka dažādu institūciju pārklāšanās turpinās arī nākamajā līmenī. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem sertifikācijas komisijas sastāvā ir septiņi veterinārārsti: trīs LVB pārstāvji, divi LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes pārstāvji, viens Zemkopības ministrijas pārstāvis un viens Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis.

Tātad pati normatīvā konstrukcija vienā institūcijā apvieno profesionālo organizāciju, universitāti, ministriju un valsts uzraudzības dienestu.

Turpinājums sekos.