Krievijas izglītības portālā Latvijas blogere Nikola Kononova tiek pieteikta kā meitene no Ludzas, kura sapņojusi studēt Maskavā un ar BalticNet School palīdzību iestājusies G. V. Plehanova Krievijas Ekonomikas universitātē. Skaists veiksmes stāsts, taču velns, kā zināms, slēpjas detaļās. Kompromat.lv izpēte atklāj, kas, ar kādu juridisko pamatojumu un kādā mērogā gatavo Latvijas jauniešus ilgstošām studijām Krievijā.

Latvijas blogerei Nikolai Kononovai, kura sociālajā tīklā Instagram pazīstama kā Nikkoletyya, ir aptuveni 28,5 tūkstoši sekotāju. Krievijas portālā „Репетитор года.РФ” viņas pieredze pasniegta kā ārvalstu reflektantes veiksmes stāsts. Intervijas virsraksts ir nepārprotams: „Studijas Krievijā — labākā izvēle!”

Kononova stāsta, ka par Maskavu sapņojusi jau pusaudzes gados, iesniegusi dokumentus sistēmā Education in Russia, piedalījusies starptautiskajā olimpiādē Open Doors un galu galā izvēlējusies studēt reklāmu un sabiedriskās attiecības G. V. Plehanova Krievijas Ekonomikas universitātē.

Savu motivāciju viņa formulē skaidri: „Tas bija mans lielais sapnis,” Kononova saka par pārcelšanos uz Maskavu.

Īpaša vieta šajā stāstā atvēlēta BalticNet School. Intervijas ievadā norādīts, ka Nikola skolā apguvusi ārvalstu reflektantu sagatavošanas programmu un papildus mācījusies krievu valodu pie BalticNet School dibinātājas Marinas Šeinkmanes.

Taču ir būtiska detaļa: Kononovu intervē pati Šeinkmane. Viņa vienlaikus pieteikta gan kā BalticNet School dibinātāja, gan kā ar projektu saistītā izdevuma galvenā redaktore.

Tātad tas nav neatkarīga medija stāsts par kādas izglītības iestādes veiksmīgu absolventi. Meitenes no Ludzas pieredze vienlaikus kalpo pašas skolas darba efektivitātes demonstrēšanai.

Valsts kvota un privāts starpnieks

No Nikolas stāstītā izriet, ka viņa izmantojusi divus Krievijas valsts atbalstītus izglītības mehānismus — Education in Russia un Open Doors.

Open Doors noteikumi paredz, ka uzvarētāji iegūst tiesības studēt Krievijas augstskolās par federālā budžeta līdzekļiem ārvalstu pilsoņiem piešķirtās kvotas ietvaros.

Savukārt sistēmā Education in Russia ārvalstu pilsoņi var pieteikties studijām Krievijas valdības kvotas ietvaros. Krievijas augstskolu materiālos atlase aprakstīta kā valsts organizēta procedūra, kurā iesaistīta aģentūra „Rossotrudņičestvo” un Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības.

Pēc Nikolas teiktā, BalticNet School atbalsts cita starpā ietvēris krievu valodas nodarbības.

Saskaņā ar Crediweb.lv datiem SIA „BalticNet School” bija reģistrēta Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 136 k-1.

Uzņēmums vienādās daļās piederēja diviem Krievijas pilsoņiem — Marinai Šeinkmanei (Marina Sheinkman) un Denisam Pogosjanam (Denis Pogosian).

2022. gada 24. augustā Uzņēmumu reģistra valsts notāre pieņēma lēmumu Nr. 6-12/74719 par sabiedrības darbības izbeigšanu. Uzņēmums nebija sasniedzams tā reģistrētajā juridiskajā adresē. Notāre nolēma atbrīvot no amata valdes locekļus Marinu Šeinkmani un Denisu Pogosjanu. Savukārt 2022. gada 7. decembrī SIA „BalticNet School” tika izslēgta no reģistra.

Taču BalticNet School stāsts ar to nebeidzas. Latvijas uzņēmums beidza pastāvēt, bet zīmols palika.

Lai gan Latvijas uzņēmums ir likvidēts, vietne balticnetschool.com turpina darboties un piedāvā maksas izglītības programmas. Piemēram, sagatavošanās papildu iestājpārbaudījumam žurnālistikā Maskavas Valsts universitātē tiek piedāvāta par 36 000 rubļu mēnesī standarta paketē un 50 000 rubļu mēnesī paketē „Premium”.

Projekts pats ziņo par tūkstošiem audzēkņu un apgalvo, ka augstskolās iestājas visi tā sagatavotie jaunieši. Tomēr tagad BalticNet School vietnes apakšdaļā norādīts jau cits pakalpojumu sniedzējs — Krievijas individuālā uzņēmēja Anastasija Džarageti (Krievijas nodokļu maksātāja numurs jeb ИНН — 772084828010). Kā individuālā uzņēmēja viņa Krievijā reģistrēta 2022. gada 19. aprīlī.

Vienlaikus vietne saglabā starptautisko domēnu un uzrunā arī auditoriju ārpus Krievijas. Tajā joprojām norādīts tālruņa numurs ar Latvijas valsts kodu +371.

BalticNet School sākumlapā līdzās Džarageti rekvizītiem norādīta licence, kas vietnē pasniegta kā Krievijas Izglītības ministrijas izsniegta. Taču 2019. gada 14. martā piešķirtā licence Nr. Л035-01268-47/00219635 nav izsniegta ne Džarageti, ne BalticNet School. Tās saņēmēja ir Krievijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Учебный центр ПРОФИ” jeb „Mācību centrs PROFI”, bet izdevēja — Ļeņingradas apgabala Vispārējās un profesionālās izglītības komiteja.

„Gada privātskolotājs”: izglītība un komerciāla popularizēšana

Krievijas projekts „Репетитор года” jeb „Gada privātskolotājs”, kurā publicēts Nikolas Kononovas stāsts, ir saistīts ar tiem pašiem cilvēkiem. Projekta organizatoriskajos materiālos Marina Šeinkmane norādīta kā BalticNet School dibinātāja, bet Deniss Pogosjans — kā projekta galvenais menedžeris. Rekvizītos atkal parādās individuālā uzņēmēja Anastasija Džarageti.

Projekts atklāti piedāvā maksas popularizēšanas paketes. Piemēram, pakete „Nominants Premium — zīmols visiem laikiem” maksā 200 000 rubļu. Tā ietver dalību vairākās nominācijās, palīdzību raksta sagatavošanā publicēšanai, kā arī palīdzību, gatavojot uzstāšanos un prezentāciju.

Intervijas noslēgumā Nikola Kononova vēršas pie potenciālajiem reflektantiem: „Jauniešiem, kuri sapņo studēt Krievijā, gribu teikt — esiet drosmīgi!”

Valsts drošības dienests (VDD) vairākkārt aicinājis Latvijas iedzīvotājus nebraukt uz Krieviju. Arī 2026. gada aprīlī dienests brīdināja par augstiem ar izlūkošanas darbībām, vervēšanu un provokācijām saistītiem riskiem Krievijas un Baltkrievijas teritorijā.

VDD īpaši uzsver, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienestu uzmanības lokā var nonākt ikviens — neatkarīgi no profesijas un piekļuves aizsargājamai informācijai.

Šajā kontekstā privāta izglītības projekta darbība, gatavojot Latvijas iedzīvotājus ilgstošām studijām Krievijā, skar arī drošības jautājumus. Studijas paredz jaunieša ilgstošu uzturēšanos Krievijas administratīvajā un izglītības vidē — apstākļos, kuros Latvijas pretizlūkošanas dienests saskata paaugstinātus riskus saistībā ar iespējamu Krievijas specdienestu ietekmi.

Kas ir „vienkāršā meitene no provinces”

Nikkoletyya publiskais tēls neaprobežojas ar stāstu par izglītību. Nikola Kononova regulāri nonāk Telegram kanāla Monroe Live uzmanības lokā.

Kanāls viņu dēvē par Raita Kononova, kurš pazīstams ar iesauku „Koņ” jeb „Zirgs”, meitu. Ziņas par paša Raita Kononova kriminālo pagātni atrodamas arī ārpus Telegram. Jau 2014. gada februārī Latvijas Televīzija ziņoja par vairākkārt sodītā Kononova aizturēšanu, norādot, ka kriminālajās aprindās viņš pazīstams ar iesauku „Koņ”. Toreiz viņu turēja aizdomās par izspiešanu.

Monroe Live publicējis Kononovas fotogrāfijas kopā ar Robertu un Ričardu Kononoviem.

Šeit ģimenes stāsts savijas ar uzņēmējdarbības saiknēm.

No Kononovu ģimenes līdz Ultramar

Kā vēsta Monroe Live, Roberta un Ričarda māte ir Jeļena, kura pēc šķiršanās no Raita Kononova apprecējusies ar Krievijas uzņēmēju Andreju Bonču-Brujeviču (Andrey Bonch-Bruevich).

Bonču-Brujeviču saistība ar Krievijas ostu biznesu un Ustjlugu ir dokumentēta arī citos avotos. Jeļena un Andrejs daudzus gadus bijuši saistīti ar minerālmēslu pārvadājumu biznesu Latvijā un Krievijā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Andrejs Bončs-Brujevičs savas īpašumtiesības Latvijas uzņēmumā „Ultramar” nodeva sievai Jeļenai — Latvijas pilsonei. Savukārt Jeļenai Bončai-Brujevičai pieder Latvijas uzņēmums „Ultra Grupa”, kuram saglabājušies meitasuzņēmumi Krievijā. To vadībā darbojies Andrejs Bončs-Brujevičs, un šie uzņēmumi publiski pasniegti kā Krievijas „Ultramar” grupas daļa.

Krievijas „Ultramar” uzbūvēja lielu minerālmēslu pārkraušanas termināli stratēģiski nozīmīgajā Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā.

Jau 2018. un 2019. gadā Andrejs Bončs-Brujevičs „Ultramar” vārdā slēdza vienošanās par ostas infrastruktūras izveidi un minerālmēslu pārkraušanu. Projekts paredzēja jaudu līdz 12 miljoniem tonnu gadā.

Pēc pilna mēroga kara sākuma Bonču-Brujeviču ģimenes stāsts Latvijā ieguva arī krimināltiesisku turpinājumu. Jeļena atzina vainu sankciju apiešanas shēmā, kas bija saistīta ar uzņēmumam piederošās automašīnas „Bentley Mulsanne Speed” nosūtīšanu vīram uz Krieviju.

Viņa samaksāja 62 000 eiro naudas sodu, bet Latvijas „Ultramar” zaudēja vēl aptuveni 220 000 eiro.

Kāzas Francijā un Gļinku ģimene

Vēl viens šā stāsta notikums ir Nikolas māsas Ritas Kononovas kāzas Francijas dienvidos. Viesu vidū bija arī Roberts un Ričards Kononovi. Rita apprecējās ar Igaunijas profesionālo tenisistu Daniilu Gļinku.

Monroe Live norāda, ka viņa tēvs ir uzņēmējs Sergejs Gļinka, kura uzņēmējdarbības vēsture ir ievērības cienīga arī ārpus sabiedrības hronikas.

Forbes rakstījis par uzņēmumu „Transgroup”, kuru Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarevs izveidoja kopā ar Igaunijas uzņēmējiem Sergeju Gļinku un Maksimu Liksutovu. Uzņēmums nodarbojās ar dzelzceļa pārvadājumiem un Krievijas ogļu pārkraušanu caur Tallinu.

Tādējādi kāzas Francijas Rivjērā izgaismo vēl vienu uzņēmējdarbības saikņu loku — ar Krievijas transporta nozares lielkapitālu.

No dzīvesstila satura līdz priekšvēlēšanu video

Nikkoletyya auditorijai tiek piedāvāti ne tikai ieraksti par ceļojumiem, ģimeni vai dzīvi Maskavā.

Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī, Kononova publicēja politiska satura video.

Tajā viņa pozitīvi izsakās par Alekseju Rosļikovu un vienlaikus kritizē viņa tiešo konkurentu Aināru Šleseru.

Monroe Live šo publikāciju raksturoja kā politiskās reklāmas izvietojumu un, atsaucoties uz nenosauktiem avotiem, apgalvoja, ka blogerei par to esot samaksāti 1500 eiro.

Maksājuma dokumentus vai citus neatkarīgus pierādījumus, kas apstiprinātu šo summu, Monroe Live nav publicējis.

Kompromat.lv turpina pētīt Nikolas Kononovas iestāšanās apstākļus G. V. Plehanova Krievijas Ekonomikas universitātē.