Rīgas pilsētas tiesa atbrīvojusi no apcietinājuma 68 gadus veco Viktoru Guščinu, kurš apsūdzēts Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanā. Viņa domubiedri šo lēmumu jau pasludinājuši par uzvaru pār “politisko vajāšanu”. Tomēr Kompromat.lv rīcībā esošie dokumenti liecina par Guščina ilgstošu darbību Krievijas “tautiešu” politikas starptautiskajā infrastruktūrā, viņa līdzdalību politisko rezolūciju sagatavošanā, sadarbību ar Krievijas valsts struktūrām un konsekventu Kremļa naratīvu atkārtošanu par “okupācijas mītu”, “rusofobiju”, “neonacismu” un NATO naidīgo lomu.

Rīgas pilsētas tiesa 2. septembrī mainīja Viktoram Guščinam piemēroto drošības līdzekli. Tiesnese Diāna Dzērviniece apcietinājumu aizstāja ar policijas uzraudzību un papildus aizliedza apsūdzētajam izbraukt no Latvijas.

Guščins apcietinājumā pavadīja aptuveni deviņus mēnešus. Saskaņā ar publiski sniegto informāciju tiesa ņēma vērā to, ka Guščins iepriekš nav bijis sodīts, viņam ir īpašums un deklarēta dzīvesvieta Latvijā, veselības stāvokli, nepieciešamību palīdzēt 95 gadus vecajai mātei, kā arī triju personu galvojumus.

Prokurors Kaspars Kikuts iebilda pret drošības līdzekļa maiņu. Viņaprāt, saglabājās risks, ka Guščins varētu doties uz Krieviju un izvairīties no procesa: apsūdzētais iepriekš esot izteicis nodomu tur pārcelties.

Advokāte Imma Jansone savukārt norādīja, ka vecums, cukura diabēts un citas veselības problēmas būtiski ierobežo Guščina iespējas izvairīties no procesa. Aizstāvība arī uzsvēra, ka apsūdzētais Krieviju nav apmeklējis kopš 2023. gada un viņam jāpalīdz gados vecajai mātei.

Prokurors šo argumentu apšaubīja, atgādinot, ka Guščinam ir brālis, kurš, iespējams, rūpējās par māti arī laikā, kad apsūdzētais atradās apcietinājumā.

Tiesa galu galā atzina, ka iespējamo izvairīšanās risku var ierobežot ar mazāk stingriem līdzekļiem - policijas uzraudzību un aizliegumu izbraukt no valsts.

Atbrīvošanu pārvērš par “uzvaru”

Prokremliskie aktīvisti nekavējoties mēģināja tiesas lēmumu izmantot politiski. Viņi paziņoja par “uzvaru pār politisko vajāšanu” un centās personiskos galvojumus pasniegt kā savas politiskās struktūras nopelnu.

“Visi mūsu partijas - Latvijas Krievu savienības - deputāti parakstīja iniciatīvu personiski galvot par Viktoru Ivanoviču Guščinu,” sociālajos tīklos paziņoja Jelgavas valstspilsētas domes deputāts Andrejs Pagors no Latvijas Krievu savienības.

Bijušais laikraksta “Čas” darbinieks, tagad Krievijas propagandists un Telegram kanāla “Антифашисты Прибалтики” (“Baltijas antifašisti”) autors Aleksejs Stefanovs Guščinu galvenokārt pasniedz kā gados vecu vēsturnieku, zinātņu kandidātu un zinātnisku publikāciju autoru.

Crediweb.lv dati rāda plašāku ainu. Atbrīvošanas brīdī Guščins joprojām bija Krievijas “tautiešu” infrastruktūrā iesaistīto organizāciju izpildinstitūciju loceklis Latvijā.

Viņš ietilpst Jelgavā reģistrētās biedrības Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs izpildinstitūcijā un ir tiesīgs šo organizāciju pārstāvēt atsevišķi.

Turklāt Guščins ir biedrības Latvijas Krievu kopiena izpildinstitūcijas loceklis ar atsevišķām pārstāvības tiesībām.

“Tautiešu” tīkla organizēšana

Kompromat.lv izpētīja VIII Latvijas Krievijas tautiešu organizāciju konferences darba dokumentu arhīvu. Konference notika 2015. gada 27. jūnijā Rīgas Maskavas namā ar saukli “Mēs atceramies! Mēs lepojamies!”.

Guščins, kurš dokumentos norādīts kā Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators un Pasaules Krievijas tautiešu koordinācijas padomes loceklis, bija viens no pasākuma organizatoriem. Viņš sadalīja kvotas starp organizācijām un bija atbildīgs par politisko noslēguma dokumentu sagatavošanu.

Dokumentos figurē desmitiem veterānu, jauniešu, cilvēktiesību, vēstures, kultūras un “antifašistisku” organizāciju no Rīgas un Latvijas reģioniem. Konferences materiālus bija paredzēts sūtīt tieši uz Guščina e-pasta adresi.

Tieši viņam tika uzticēta paziņojuma “Par rusofobiju kā Latvijas Republikas valsts ideoloģiju” sagatavošana.

Pēc Krievijas NVS valstu institūta sniegtās informācijas pasākumā piedalījās 234 delegāti no 103 organizācijām un 28 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Guščinam pasniedza piemiņas medaļu Krievijas organizācijas komitejas “Uzvara” vārdā; šo komiteju vadīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Konferences darba materiālos bija paredzēts pieņemt atsevišķu rezolūciju, kuras projekts bija jāsagatavo iepriekš.

Ko Guščins teica Kaļiņingradā

2022. gada 14. oktobrī, jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Viktors Guščins attālināti piedalījās Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības forumā Kaļiņingradā. Organizatori viņu pieteica kā dalībnieku no Latvijas, kas forumam pieslēdzies videosaistē.

Viktora Guščina uzstāšanās Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības forumā Kaļiņingradā 2022. gada 14. oktobrī. Publicējam pieejamo videofragmentu pilnā apjomā.

“Dārgie draugi, es pārstāvu Latviju,” savu uzstāšanos sāka Guščins.

Tālāk viņš atkārtoja Krievijas vēsturiski politiskās propagandas pamatnaratīvus, tostarp noliedza Latvijas padomju okupāciju:

“Pirmais viltojums ir par tā dēvēto Latvijas padomju okupāciju 1940. gadā.”

Latvijas oficiālo skatījumu uz Otrā pasaules kara notikumiem viņš saistīja ar nacistisko propagandu:

“Tādējādi Latvija faktiski atbalstījusi vienu no galvenajām Gēbelsa propagandas tēzēm kara laikā.”

Mūsdienu Latvijas valsts politiku Guščins raksturoja šādi:

“Mūsdienu Latvijas oficiālās valsts ideoloģijas pamatā ir divas sastāvdaļas - rusofobija un neonacisms.”

Tajā pašā uzstāšanās reizē viņš Latviju, Lietuvu un Igauniju attēloja kā vienotu NATO militāro placdarmu pret Krieviju, kas, pēc viņa versijas, rada apdraudējumu Kaļiņingradas apgabalam.

Īpaši uzskatāma ir formulējumu pēctecība. Jau 2015. gadā Guščinam tika uzticēts sagatavot dokumentu par “rusofobiju kā Latvijas Republikas valsts ideoloģiju”. Septiņus gadus vēlāk viņš šo tēzi publiski atkārtoja Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības forumā, pievienojot tai apsūdzību Latvijai neonacismā.

Uzstāšanās Kaļiņingradā nebija nejauša improvizācija: tā turpināja politisko koncepciju, ko Guščins virzīja daudzus gadus.

Guščins un “Pravfond”

2015. gada 11. novembrī “Pravfond” vietne publicēja Guščina ziņojumu, iepazīstinot viņu kā Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centra direktoru un V Pasaules Krievijas tautiešu kongresa Maskavā dalībnieku.

Šajā ziņojumā Guščins Latvijas padomju okupāciju sauca par “mītisku”, Latviju un Ukrainu saistīja ar “neonacisma atdzimšanu” un Krimu, kā arī tā dēvētās DNR un LNR izmantoja kā “pašnoteikšanās” tiesību īstenošanas piemērus.

“Pravfond” ES sankciju sarakstā tika iekļauts 2023. gada 23. jūnijā. 2026. gada aprīlī ES Padome fondu atsevišķi iekļāva sankciju režīmā, kas vērsts pret Krievijas destabilizējošajām darbībām. ES Padome fondu raksturoja kā Krievijas valsts izveidotu un finansētu ietekmes un propagandas instrumentu.

ES Padomes lēmuma pamatojumā minēti “Pravfond” raksturīgie naratīvi: apgalvojumi par Ukrainas “nacifikāciju”, visaptverošu “rusofobiju” un sistemātisku krievvalodīgo vajāšanu kaimiņvalstīs.

Tie paši motīvi konsekventi parādās 2015. gada konferences dokumentos, Guščina Maskavā nolasītajā ziņojumā un viņa uzstāšanās reizē Kaļiņingradā 2022. gadā.

Par ko Guščins ir apsūdzēts

Kriminālprocess tika sākts 2025. gada 26. novembrī. Valsts drošības dienests (VDD) paziņoja, ka atklājis Guščina publikācijas Krievijas propagandas vietnē, kuru pārvalda fonds, kas iekļauts ES sankciju sarakstā.

Guščinam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 84. panta pirmās daļas — par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Guščins vainu noliedz; viņa vaina nav konstatēta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Guščina atbalstītāji apgalvo, ka lieta esot par vienu “zinātnisku rakstu”, kas 2023. gadā publicēts portālā “Ритм Евразии” (“Eirāzijas ritms”). Taču VDD publiskajā paziņojumā lietots daudzskaitlis — “publikācijas”.

ASV Finanšu ministrija jau 2022. gadā norādīja, ka “Ритм Евразии” ir viens no Krievijas Stratēģiskās kultūras fonda (Strategic Culture Foundation) papildu mediju projektiem. Tā ir cita struktūra, nevis “Pravfond”.

Stratēģiskās kultūras fonds ES sankciju sarakstā tika iekļauts 2022. gada decembrī. VDD publiski nav nosaucis ne konkrēto vietni, ne fondu, kas figurē apsūdzībā. Tādēļ saikne starp Guščina atbalstītāju versiju par “Ритм Евразии” un VDD publiski raksturoto apsūdzības priekšmetu ir jānoskaidro tiesas procesā.