2026. gada 14. augustā biedrības “M 122” vadības struktūrā notika izmaiņas: uzņēmējs Radiks Landaus atstāja valdes locekļa amatu. Viņa vietā stājās Rihards Rusiņš, kurš ieguva tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi. Savukārt Arkādijs Suharenko saglabāja savas valdes locekļa pilnvaras.
Kas kontrolē “M 122” pēc Radika Landaua aiziešanas? Kas finansē būvniecību? Kas ir kreditori? Kāda ir biedrībai piederošo ēku un zemesgabalu pašreizējā vērtība? Kādi būs nākotnes pārdošanas un nomas nosacījumi? Un galvenais — kāda daļa no miljoniem eiro vērtā projekta ekonomiskā labuma galu galā nonāks ebreju kopienas rīcībā?
Tieši atbildes uz šiem jautājumiem ļaus saprast, par ko īstenībā kļuvis stāsts par “Bikur Holim” - par vēsturiskā aktīva veiksmīgu transformāciju ilgtermiņa ienākumu avotā kopienai vai par projektu, kura finansiālā un īpašuma struktūra prasa rūpīgāku sabiedrības kontroli.
Saskaņā ar Crediweb.lv datiem Rihards Rusiņš kopš 2022. gada aprīļa ir 50% kapitāldaļu īpašnieks un vienīgais valdes loceklis uzņēmumā SIA “PROJEKTU VADĪBAS KONSULTANTI”. Uzņēmuma pamatdarbība ir inženierzinātnes un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas (NACE 71.12). Uzņēmuma apgrozījums 2025. gadā bija 48 157 eiro.
Otrs SIA “PROJEKTU VADĪBAS KONSULTANTI” līdzīpašnieks ir Latvijas sabiedrībā labi zināmais Oļegs Burovs — bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un bijušais Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās viņš kandidēja ar pirmo numuru partiju “Gods kalpot Rīgai” un Zaļo un Zemnieku savienību apvienojošajā kandidātu sarakstā, bet 2026. gada Saeimas vēlēšanās kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabalā ar trešo numuru.
Pats par sevi tas neapliecina tiešu saikni starp SIA “PROJEKTU VADĪBAS KONSULTANTI” un nekustamā īpašuma attīstības projektu “M 122”. Tomēr šāda sakritība ir uzmanības vērta, ņemot vērā, ka biedrības, kuras rīcībā ir vēsturiskais “Bikur Holim” īpašumu komplekss, jaunais vadītājs vienlaikus ir līdzīpašnieks uzņēmumā, kura otrs līdzīpašnieks ir politiķis ar ciešu saikni ar ZZS un partiju “Gods kalpot Rīgai”.
Savukārt Rihards Rusiņš 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja ar 33. numuru tajā pašā partiju “Gods kalpot Rīgai” un “Zaļo un Zemnieku savienības” apvienotajā sarakstā. Kandidātu datos viņš kā savu darbavietu norādīja SIA “Projektu vadības konsultanti”, kur bija valdes loceklis.
2026. gada 2. jūlijā Rihards Rusiņš partijai “Gods kalpot Rīgai” ziedoja 2000 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskā ziedojumu datubāze.
Šie fakti paši par sevi nepierāda politisku ietekmi uz biedrību “M 122” vai tās nekustamā īpašuma attīstības projektu. Tomēr tie veido dokumentētu politisko un profesionālo kontekstu, kurā notikušas izmaiņas biedrības vadībā.
Biedrības vēsture aizsākās ar savulaik plaši pazīstamo Rīgas slimnīcu “Bikur Holim”, kas tika izveidota 1924. gadā par filantropa Ulriha Milmana un ASV labdarības organizācijas “Joint” līdzekļiem.
1990. gados biedrība “Bikur Holim” tika atjaunota un atguva tiesības uz vēsturisko nekustamo īpašumu. Biedrības vadībā dažādos gados darbojušies sabiedrībā zināmi ārsti un sabiedriskie darbinieki, tostarp Arkādijs Gandzs, Anatolijs Bļugers un Jūlijs Anšelevičs. Pacientus šajā slimnīcā savulaik pieņēmis arī pašreizējais Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri.
1991. gada decembrī slimnīca pārtrauca medicīnisko darbību. 2019. gada 2. janvārī Ebreju slimnīcas “Bikur Holim” biedrības valdē tika iecelti Arkādijs Suharenko, Radiks Landaus un Dāvids Lipkins. Vēlāk Dāvids Lipkins biedrību pameta, un valdē palika Suharenko un Landaus.
Medicīnas bizness un nekustamais īpašums
Kā ziņoja portāla Kompromat.lv avoti, lēmums par slimnīcas faktiskās medicīniskās darbības izbeigšanu tika pieņemts bez publiskas apspriešanas. 2023. gada novembrī Suharenko nāca klajā ar oficiālu skaidrojumu, kas faktiski kalpoja kā atbilde uz Kompromat.lv pētnieciskajā rakstā izvirzītajiem jautājumiem — “ Ebreju slimnīcas stāsts. Kas nogalināja Bikur Holim? ” (12.06.2023.).
Pēc Suharenko teiktā, tieši smagā finansiālā stāvokļa dēļ tika pieņemts lēmums pārdot slimnīcas “medicīnisko saturu”. Par šo darījumu, kā apgalvoja kopienas priekšsēdētājs, tika iegūti “simtiem tūkstošu eiro”.
“‘Bikur Holim’ teritorijā tiks uzceltas divas jaunas, mūsdienīgas ēkas. Dzīvokļi vienā no tām būs paredzēti pārdošanai, bet otrā — iznomāšanai, nodrošinot pastāvīgus ienākumus kopienai. Ir pieņemts arī lēmums jaunā dzīvojamā kompleksa nosaukumā iemūžināt Ulriha Milmana vārdu — filantropa, uzņēmēja un sabiedriskā darbinieka, viena no slimnīcas dibinātājiem...” — teikts Suharenko paziņojumā (jews.lv).
Mecenāta Milmana vārda izmantošana komerciālam dzīvojamam kompleksam rada jautājumu, vai tādējādi netiek mēģināts novērst uzmanību no tā, ka sociālas un medicīniskas nozīmes objekts ir zaudējis savu sākotnējo funkciju. Pēc tam, kad no valsts par 65 700 eiro tika iegādāts zemesgabals Latgales ielā 128, biedrība reģistrējās kā PVN maksātāja un nomainīja nosaukumu no “Ebreju slimnīcas 'Bikur Holim' biedrība” uz tehnisko nosaukumu “M 122”. Bijušais slimnīcas komplekss kļuva par komerciāla nekustamā īpašuma attīstības projekta pamatu.
Zemesgrāmatas nodalījumu noraksti ļauj precīzāk rekonstruēt bijušā kompleksa “Bikur Holim” īpašuma struktūru. Zemesgrāmatas nodalījums Nr. 28572 (kadastra numurs 01005480036) attiecas uz nekustamo īpašumu Latgales ielā 122. Tajā reģistrēts ēku komplekss: galvenā slimnīcas ēka, virtuves korpuss, laboratorija, administratīvā ēka, noliktava, aptieka un garāža. Šis īpašums piederēja Ebreju slimnīcas “Bikur Holim” biedrībai — juridiskajai personai, kas 2023. gadā mainīja savu nosaukumu uz biedrību “M 122”.
Pavisam cits juridiskais statuss bija blakus esošajam zemesgabalam Latgales ielā 128 (kadastra numurs 01000480118) 2227 m² platībā. Sākotnēji zemes īpašniece bija Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā. 2022. gada 11. martā Ebreju slimnīcas “Bikur Holim” biedrība noslēdza pirkuma līgumu Nr. IEN/2022/474 ar valsti, un 2022. gada 31. martā Zemesgrāmata reģistrēja īpašuma tiesību pāreju biedrībai. Darījuma summa bija 65 700 eiro.
Kur nonāk restitūcijas līdzekļi?
2025. gadā Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds (LEKOREF) saņēma kārtējo valsts finansējuma maksājumu 4 miljonu eiro apmērā. Gada beigās fonda aktīvi sasniedza 8,535 miljonus eiro, no kuriem 6,105 miljoni eiro bija naudas līdzekļi. Mērķfondu apjoms bija 6,607 miljoni eiro. Vienlaikus fonds turpināja finansēt ebreju kopienas projektus un sev piederošo nekustamo īpašumu rekonstrukciju.
Zīmīgi, ka fonda statūtos paredzētajos mērķos ir tieši minēts atbalsts veselības aprūpes jomai. Taču iesniegtajā gada pārskatā nav norādīts nekāds finansējums “Bikur Holim” medicīniskās funkcijas saglabāšanai. 18 Holokaustā izdzīvojušie no fonda saņēma pa 5000 eiro katrs — kopumā 90 000 eiro.
Restitūcijas fonds un biedrība “M 122” ir atsevišķas juridiskās personas. Tomēr abas organizācijas ir reģistrētas vienā adresē — Skolas ielā 6–1, un to 2025. gada pārskatus ir parakstījusi viena un tā pati grāmatvede — Ksenija Stamburska.
Pašlaik publiski pieejamie dokumenti, kurus “Kompromat.lv” ir pārbaudījis, nepierāda, ka Restitūcijas fonda līdzekļi būtu tieši novirzīti biedrībai “M 122”. Abu organizāciju kopīgā juridiskā adrese pati par sevi nepierāda finansiālu vai institucionālu saikni, tomēr šis apstāklis ir uzmanības vērts bijušās slimnīcas “Bikur Holim” attīstības projekta finansēšanas kontekstā.
Miljoniem eiro nepabeigtajā būvniecībā — un tikai viens darbinieks
Kompromat.lv izpētīja biedrības “M 122” publisko 2025. gada pārskatu. Pārskatā joprojām deklarēts plašs statūtos paredzēto uzdevumu loks — no veselības aprūpes atbalsta līdz Holokausta upuru piemiņas iemūžināšanai. Tajā pašā laikā 2025. gada beigās biedrības ilgtermiņa aizņēmumu saistības sasniedza 4,737 miljonus eiro, savukārt 4,247 miljoni eiro bija ieguldīti pamatlīdzekļos un nepabeigtajā būvniecībā.
Biedrības “M 122” 2025. gada finansiālais rezultāts bija negatīvs: ieņēmumi bija aptuveni 33,5 tūkstoši eiro, bet izdevumi — aptuveni 326,8 tūkstoši eiro. Galvenais reģistrētais saimnieciskās darbības veids ir NACE 68.20 — sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.
2025. gada 31. decembrī biedrībā bija reģistrēts viens darbinieks, un gada darba samaksas fonds bija 7,1 tūkstotis eiro.
Īpašu uzmanību pelna Ksenija Stamburska. Biedrības “M 122” gada pārskatā viņa norādīta kā grāmatvede, kas parakstījusi pārskatu, kā arī kā vienīgā revīzijas komisijas locekle. Stamburska vienlaikus parakstījusi arī fonda Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds gada pārskatu, kas liecina par viņas darbu abās struktūrās.
Pats par sevi tas neapliecina pārkāpumus vai tiešu naudas līdzekļu kustību starp organizācijām. Tomēr šāda amatu apvienošana ir uzmanības vērta, vērtējot iekšējās kontroles neatkarību.