Portālā Kompromat.lv saņemta atklātā vēstule no Benesa Aijo, kurš zaudējis Latvijas pilsonību, pašlaik ir Krievijas pilsonis un darbojas Krievijas Federācijas Komunistiskajā partijā (KPRF). Savā paziņojumā viņš ziņo par vērienīgu politisko represiju vilni un politiskās konkurences ierobežošanu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, asi kritizē pašreizējo Krievijas varu, kā arī aicina apvienot kreisos un liberālos spēkus pret spēka struktūru sistemātisko spiedienu.

Kompromat.lv lasītājiem Beness Aijo ir labi zināms ar ilgstošu krimināllietu virkni, tostarp par aicinājumiem vardarbīgi gāzt valsts varu un par līdzdalību bruņotajā konfliktā Ukrainā. Pametis Latviju un izgājis cauri prokremlisko militarizēto formējumu realitātei, Aijo ir nostiprinājies Maskavā. Zīmīgi, ka radikālais nacionālboļševiks, kurš gadiem ilgi propagandējis impērisku neopadomju doktrīnu, šodien atklāti aizstāv liberālo partiju „Jabloko“.

Redakcijas uzmanību Benesa Aijo vēstule piesaista ne tik daudz ar tās patētiskajiem saukļiem, cik ar to, ka tā liecina par Krievijas politiskā režīma galīgo transformāciju. Viņa vēstījumā savdabīgā veidā saplūst klasiskā retorika par „buržuāzijas nāvi“ un pragmatisks vērtējums tam, kā mūsdienās darbojas Krievijas opozīcijas ierobežošanas un likvidēšanas mehānisms.

Savu vēstījumu Beness Aijo sāk ar izvērstu Krievijas sociāli ekonomiskās situācijas vērtējumu, spēka struktūru aktivizēšanos saistot tieši ar valdošās partijas „Jedinaja Rossija“ reitingu kritumu:

„Daudzcietušo māti Krieviju, kuru izmocījuši un saplosījuši oligarhiem kalpojošie dēmoni... tieši pirms vēlēšanām pārņem jauns šausminošu politisko represiju vilnis!!! <...> Būtībā mūsu sašutušais prāts vārās no valdošās partijas pēdējo 5 gadu politikas sekām: masveida tautas izmiršana, traks cenu kāpums un galopējoša inflācija (10%), strādājošo totāla ponabadzināšana [nokļūšana nabadzībā]...“

Aijo pievērš uzmanību arī ražošanas sektora krīzei un uzņēmumu kredītsaistībām, minot vairākus makroekonomiskos rādītājus:

„Īpašas bažas rada uzņēmumu augstā kredītsaistību slodze. Krievijas kompāniju kopējais parāds banku sistēmai jau pārsniedzis 100 triljonus rubļu... Tērauda patēriņš — viens no galvenajiem rūpniecības stāvokļa rādītājiem — Krievijā samazinās jau trešo gadu pēc kārtas. 2025. gadā pieprasījums bija tikai 38,5 miljoni tonnu, kas ir pat zemāk par 2015. gada līmeni.“

Galvenais iemesls vēstules tapšanai bija lēmums par partijas „Jabloko“ saraksta reģistrācijas anulēšanu vēlēšanās. Aijo, neraugoties uz ideoloģiskajām domstarpībām ar liberāļiem, notiekošo nodēvējis par „zemisku provokāciju“:

„Lūk, vakar vēlu vakarā es uzzināju par partijas „Jabloko“ noņemšanu no vēlēšanu cīņas zem izdomātiem ieganstiem. Uzskatu notiekošo par vēsturiska mēroga zemisku provokāciju, kas atņem miljoniem Krievijas pilsoņu tiesības uz oficiālu pārstāvniecību.“

Aijo uzsver, ka KPRF ir gatava sadarboties ar „Jabloko“ lokālos jautājumos, neraugoties uz ideoloģiskajām un šķiriskajām atšķirībām:

„Kā KPRF biedrs es neesmu buržuju partijas „Jabloko“ atbalstītājs... Taču taktiski mēs aktīvi sadarbojamies ar „Jabloko“ jautājumos par Maskavas mežu un parku aizsardzību pret izciršanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, publisko apspriežu atjaunošanu un godīgām vēlēšanām. Uzskatu, ka draudzēties ar „Jabloko“ atsevišķos taktiskos jautājumos var un vajag.“

Atsevišķa vēstules daļa veltīta sistemātiskam spiedienam pret KPRF pārstāvjiem Krievijas reģionos. Pēc autora teiktā, pret reģionālajiem partijas aktīvistiem masveidā tiek izmantoti administratīvie un kriminālprocesi.

Aijo sīki apraksta ilgstošo lietu par iespējamu krāpšanu saistībā ar deputātu palīgu atalgojumu: „Altaja novadā komunisti tika aizturēti krimināllietā par tā dēvēto krāpšanu ar Likumdošanas sapulces deputātu palīgu algām... 2025. gada novembrī krāpšanas lietā apcietināja Likumdošanas sapulces deputāti no KPRF Ljudmilu Kļušņikovu un viņas palīdzi Svetlanu Kerberi. Savukārt 2026. gada 5. februārī spēka struktūru pārstāvji veica kratīšanas pie citiem KPRF pārstāvjiem... parlamenta vice-spīkera Jurija Kropotina un deputāta Andreja Černobaja... Aprīlī aizturēja deputāta palīdzi Annu Jarcevu. Maijā uz laiku tika aizturēts gan novada komitejas sekretārs Vitālijs Buldakovs, gan nodaļas bijusī galvenā grāmatvede Natālija Čistokletova.“

Pēc Benesa Aijo domām, Krievijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 20.3. pants, kas paredz atbildību par nacistiskās vai ekstrēmistiskās simbolikas demonstrēšanu, ir pārvērties par universālu šķērsli kandidātiem, jo tiesas lēmums saskaņā ar šo pantu automātiski liedz tiesības kandidēt vēlēšanās viena gada laikā.

2026. gada maijā Omskas Kuibiševas rajona tiesa piesprieda naudas sodu apgabala komitejas otrajam sekretāram Ivanam Fedinam un apgabala komitejas sekretāram Vladimiram Vinņičenko par arhīva ierakstiem, kuros bija redzams aizliegtā sociālā tīkla logotips. Orenburgas apgabalā analogu aizliegumu saņēma deputāti Nurlans Munžasarovs un Vladimirs Gudokarovs par publikācijām, kas bija veiktas pirms septiņiem gadiem.

2026. gada jūlijā Sanktpēterburgas Smoļņinskas rajona tiesa uz 10 diennaktīm apcietināja KPRF frakcijas vadītāju Ļeņingradas apgabala Likumdošanas sapulcē Ivanu Apostoļevski par 2018. gada ierakstu:

„Apostoļevska apcietināšana uz 10 diennaktīm pēc APK 20.3. panta 1. daļas kļuva par īstu novitāti. Iepriekš šī pati norma tika aktīvi izmantota pret potenciālajiem „Jabloko“ kandidātiem... Un tagad šis universālais spēcīgu kandidātu atslēgšanas instruments, šķiet, ir kļuvis pieprasīts reģionālajām varas iestādēm attiecībā uz visiem politiskā procesa dalībniekiem.“

Vēstules noslēgumā Beness Aijo uzskaita aktīvistu vajāšanas epizodes Komi Republikā, Arhangeļskas apgabalā un Orskā, kā arī piemin politiķa Borisa Nadeždina likteni:

„2026. gada 10. jūlijā Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva zināmo miera un cilvēktiesību cīnītāju Borisu Nadeždinu ārvalstu aģentu reģistrā... Vēlāk tiesa viņam piesprieda naudas sodu par ekstremistiskas simbolikas demonstrēšanu... Augustā pret Borju tika ierosināta lieta par dalību nevēlamas organizācijas darbībā intervijas dēļ. Saskaroties ar izbraukšanas aizliegumu un kriminālvajāšanas draudiem... 2026. gada augusta sākumā Boriss Nadeždins paziņoja par došanos uz Franciju.“

Tāpat autors piemin gadījumu Orskā, kur 2026. gada augustā KPRF kandidāts un „speciālās militārās operācijas“ dalībnieks Andrejs Kužba tika svītrots no vēlēšanu saraksta sena, no jauna publicēta ieraksta dēļ. Pēc tam viņš publicēja video uzrunu, protestējot pret šo lēmumu un pieprasot atņemt viņam kaujas darbību veterāna statusu.

Atklātās vēstules noslēguma daļā ietvertas tiešas prasības Centrālajai vēlēšanu komisijai un Krievijas vadībai:

„Nē politiskajām represijām!!! Nē totalitārismam! Pieprasu nekavējoties anulēt visas krimināllietas, kas fabricētas pret KPRF un „Jabloko“ biedriem, kā arī atdot „Jabloko“ vēlēšanu cīņā! Kauns „Jedinaja Rossija“! Kauns CVK! Kauns Putinam!!!