Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu noraidīt pētnieciskā žurnālista Leonīda Jākobsona lūgumu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu naudā saistībā ar policijas amatpersonas neprofesionālo rīcību. Lai gan iestāde atzinusi, ka inspektors Austris Šmits rīkojies prettiesiski – veicot slēptu audio un video ierakstīšanu, pieprasot paskaidrojumus trešo personu klātbūtnē un sistemātiski kļūdoties personvārda rakstībā –, policija uzskata, ka ar iepriekš izteikto rakstveida atvainošanos ir pietiekami "taisnīga gandarījuma" sniegšanai.

Par iesnieguma izskatīšanu

Valsts policijā 2026.gada 17.februārī saņemts Leonīda Jākobsona (turpmāk – Iesniedzējs) 2026.gada 16.feubruāra iesniegums (sūdzība) par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas nelikumīgu rīcību, ar lūgumu izvērtēt Iesniedzējam nodarīto nemateriālo kaitējumu un noteikt atbilstošu atlīdzinājumu par amatpersonas veiktajiem pārkāpumiem, kas Iesniedzējam radījušas psiholoģisko spiedienu (turpmāk – iesniegums) (Valsts policijas reģistrācijas Nr.CA/13959). Iesniedzējs iesniegumā norāda:

“2025. gada 15. decembrī, ierodoties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpās, saskāros ar rīcību, ko iestāde un Tiesībsargs ir atzinuši par prettiesisku. Amatpersonas veiktā slēptā audio un video ierakstīšana, paskaidrojumu pieprasīšana trešo personu klātbūtnē un nevērīga attieksme pret personas identitāti (sistemātiskas kļūdas uzvārdā) ir atzīta par labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Pamatojums:

Lai gan iestāde ir sniegusi atvainošanos, tā nav novērsusi tiesību aizskāruma sekas. Minēto darbību kopums manā kā pētnieciskā žurnālista darbībā ir vērtējams kā mērķtiecīgs psiholoģiskais spiediens. Šāda rīcība grauj uzticību tiesībsargājošajām iestādēm un rada pamatotas bažas par personas datu drošību un procesa objektivitāti.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, iestādei ir pienākums atlīdzināt nemateriālo kaitējumu, ja ar atvainošanos nepietiek taisnīguma atjaunošanai. Šajā gadījumā prioritāte ir tiesību aizskāruma pilnīga novēršana, izbeidzot jebkādu neprofesionālu vēršanos pret preses pārstāvi.”

Iesniedzējs iesniegumam pievienojis Latvijas Republikas tiesībsarga (turpmāk – Tiesībsargs) 2026.gada 16.februāra vēstuli Nr. 6-9/173 “Par tiesībsarga kompetenci un tiesību aizsardzības līdzekļiem” (turpmāk – vēstule). Tiesībsargs vēstulē norāda:

“Kā redzams no dienesta pārbaudes rezultātiem, tad dienesta pārbaudes ietvaros netika gūti objektīvi pierādījumi tādai Valsts policijas amatpersonas rīcībai, kas būtu vērtējama kā disciplināri sodāms pārkāpums, par ko būtu pamats ierosināt disciplinārlietu. Vienlaikus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa savā atbildes vēstulē atvainojās par Valsts policijas amatpersonas neprofesionālo rīcību saistībā ar piedāvājumu sniegt paskaidrojumu trešās personas klātbūtnē, neinformēšanu par to, ka telpā tiek veikts skaņas un video ieraksts, kā arī par to, ka amatpersona vairākkārtīgi dokumentos norādījusi Jūsu uzvārdu ar kļūdām.

Ievērojot minēto, konstatējams, ka kompetentā iestāde ir izvērtējusi sūdzības par Valsts policijas amatpersonas rīcību Jūsu paskaidrojumu sniegšanas laikā, atzinusi amatpersonas rīcības prettiesiskumu un atvainojusies Jums par to. Līdz ar to nav nepieciešams vēlreiz pārvērtēt tos pašus apstākļus, par kuriem jau ir sniegts iestādes juridiskais novērtējums, turklāt atzīstot pārkāpumus amatpersonas rīcībā.”

Valsts policija, izskatot Iesniedzēja iesniegumu rakstveida procesā, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, konstatēja sekojošo: Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē 2025.gada 17.decembrī tika saņemta Iesniedzēja 2025.gada 15.decembra sūdzība par iespējamu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora Austra Šmita dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (reģistrācijas Nr. CA/106719).

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē 2025.gada 22.decembrī saņemta Iekšējās drošības biroja vēstule Nr.15/5985, ar kuru pārsūtīta izskatīšanai kompetences ietvaros identiska Iesniedzēja 2025.gada 15.decembra sūdzība, kas adresēta Iekšējās drošības birojam, par iespējamu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora Austra Šmita dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (reģistrācijas CA/108228).

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē 2026.gada 9.janvārī saņemta Iekšējās drošības biroja vēstule Nr.15/128 ar kuru pārsūtīta izskatīšanai kompetences ietvaros Iesniedzēja 2025.gada 15.decembra sūdzība, kas adresēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, par iespējamu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora Austra Šmita dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (reģistrācijas CA/2198).

Sakarā ar iesniegumos norādītajiem apstākļiem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa veica pārbaudi. Par pārbaudes rezultātiem 2026.gada 16.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa Iesniedzējam sniedza atbildi Nr.20/10/6-RRPnos/9435 “Par Jūsu sūdzības izskatīšanas rezultātiem”.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa atbildē Nr.20/10/6-RRPnos/9435 “Par Jūsu sūdzības izskatīšanas rezultātiem” Iesniedzējam norādīja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa dienesta pārbaudes ietvaros neguva objektīvus pierādījumus tādai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora Austra Šmita rīcībai, kas būtu vērtējama kā disciplināri sodāms pārkāpums, par ko būtu pamats ierosināt disciplinārlietu. Vienlaikus Iesniedzējam tika izteikta rakstveida atvainošanās par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora Austra Šmita neprofesionālo rīcību saistībā ar piedāvājumu sniegt paskaidrojumu trešās personas klātbūtnē, neinformēšanu par to, ka telpā tiek veikts skaņas un video ieraksts, kā arī par to, ka vairākkārtīgi dokumentos norādīts Iesniedzēja uzvārds ar kļūdām.

Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā 2026.gada 17.janvārī tika saņemts Iesniedzēja iesniegums “Apstrīdēšanas iesniegums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2026.gada 16.janvāra lēmumu Nr.20/10/6-RRPnos/9435” (reģistrācijas Nr.CA/4842), uz kuru Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs 2026.gada 17.februārī Iesniedzējam sniedza atbildi Nr.20/4-CAnos/9094 “Par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem”. Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs atbildē Nr.20/4-CAnos/9094 “Par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” Iesniedzējam norādīja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļas veiktā dienesta pārbaude ir veikta vispusīgi, ir uzskatāma par likumīgu un pamatotu.

No Iesniedzēja iesnieguma satura secināms, ka nemantiskais kaitējums tiek saistīts ar 2025.gada 15.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes telpās paskaidrojuma pieņemšanas laikā notikušo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas inspektora A.Šmita neprofesionālo rīcību, saistībā ar piedāvājumu sniegt paskaidrojumu trešās personas klātbūtnē, neinformēšanu par to, ka telpā tiek veikts skaņas un video ieraksts, kā arī par to, ka vairākkārtīgi dokumentos norādīts Iesniedzēja uzvārds ar kļūdām, par ko Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa Iesniedzējam jau ir izteikusi rakstveida atvainošanos.

Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka mūsdienās amatpersonu darbība tiek identificēta ar valsts pārvaldes darbību (sk., Gredzena I. Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā. 17.lpp. http://providus.lv/article/valsts-atbildiba-un-tas-veidi-zaudejumu-atlidziba-administrativaja-procesa).

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Šī konstitucionālā norma citstarp ietver vispārēju garantiju – ja valsts pārkāpusi privātpersonas tiesības, tad privātpersonai ir tiesības uz atlīdzinājumu (sk., Satversmes tiesas 2012.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr.2011-21-01 6.punktu). Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Zaudējuma atlīdzināšanas likums), 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likums 8. panta 1. punktu nemantiskais kaitējums ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas. Saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta otrajā daļā noteikts, ka nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās.

No norādītā tiesiskā regulējuma izriet, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, tā veidu un apmēru noteic tiesību aizskāruma nozīmīgums un kaitējuma smagums. Atbilstošā atlīdzinājuma noteikšanā nepieciešama aizskāruma un atlīdzinājuma samērošana.

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts policijas amatpersonu darbību kopums Iesniedzēja, kā pētnieciskā žurnālista darbībā, ir vērtējams kā mērķtiecīgs psiholoģiskais spiediens, taču Iesniedzējs iesniegumā nav minējis par nodarītā nemantiskā kaitējuma radītām paliekošām sekām, kā arī nav norādījis nemantiskā kaitējuma apmēru, tādējādi Valsts policija secina, ka Iesniedzēja tiesību aizskārums konkrētajā gadījumā nav smags.

Jēdziens „nelabvēlīgas sekas” nozīmē objektīvi novērtējamu prettiesiskās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz privātpersonu. Proti, nelabvēlīgas sekas ir objektīvi konstatējami fakti, kuri nelabvēlīgi ietekmē personu (Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds, 20.03.2018., Nr.12 (1018), 8.–11. lpp.).

Kā norādījusi Satversmes tiesa, fiziskās personas ciešanas nav izmērāmas naudas vienībās, tādēļ nemantiska kaitējuma „atlīdzības” mērķis nav kompensēt šo kaitējumu (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 15.1.punkts). Tā mērķis ir sniegt mierinājumu cietušajam. Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertais termins „atbilstīgs atlīdzinājums” nav interpretējams tādējādi, ka ar to būtu saprotams tikai naudas maksājums. Minētais termins ietver jebkuru taisnīgu gandarījumu, kas konkrētajā tiesiskajā situācijā ir samērojams ar personas tiesību aizskārumu (Satversmes tiesas 2012.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-21-01 11.1.punkts).

Valsts policija norāda, ka ne jebkurš nemantiskais kaitējums ir atlīdzināms naudā, vienīgi būtisku nemantisko kaitējumu ir atbilstīgi atlīdzināt naudā, taču Valsts policija nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par smagu Iesniedzēja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, kas būtu pamats atlīdzinājuma piešķiršanai naudā.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atvainošanās ir atbilstīgākais atlīdzinājuma veids, ar kuru atlīdzina morālo kaitējumu, kas nav smags (sk. Augstākās tiesas prakses apkopojuma „Morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajās lietās”, Rīga, 2011.gads, 109.punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās pat pie nopietnu pārkāpumu konstatācijas ir norādījusi, ka šāda pārkāpuma konstatācija var būt taisnīga atlīdzība pret jebkuru morālu kaitējumu, ko cietis pieteicējs (sk. lietas Lavents pret Latviju 151.punktu). Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013.gada 16.maija spriedumu lietā „Garnaga v. Ukraine” (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013.gada 16.maija sprieduma lietā „Garnaga v. Ukraine”, iesniegums Nr. 20390/07 45.pkt.), ir atzinis, ka valsts rīcības prettiesiskuma konstatēšana un novēršana pati par sevi var būt atbilstīgs atlīdzinājums un papildu atlīdzinājuma noteikšana nav nepieciešama (sk. Senāta 2022. gada 25. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-395/2018 (AA420385514) 13.punkts, SKA-254/2022 (AA420138419) 12.punkts). Līdz ar iestādes nepamatotas rīcības konstatēšanu un tās seku novēršanu persona saņem taisnīgu gandarījumu par savu tiesību aizskārumu.

Ņemot vērā, ka tiesību aizskāruma rezultātā Iesniedzējam nav iestājušās paliekošas nelabvēlīgas sekas, un Iesniedzējs uz tādām savā iesniegumā nenorāda, kā arī to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļa ir izteikusi rakstveida atvainošanos Iesniedzējam par Valsts policijas amatpersonas neprofesionālo rīcību, līdz ar ko uzskatāms, ka ar iestādes darbinieku nepamatotas rīcības konstatēšanu un iestādes rakstveida atvainošanos, Iesniedzējs ir saņēmis taisnīgu gandarījumu par savu tiesību aizskārumu.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks