“Ņevzļingeitas” fināls Latvijā

2024. gada 29. septembrī Latvijas nacionālās televīzijas raidījums “De Facto” uzsāka reportāžu sēriju par tā dēvēto Ņevzļingeitu: sensacionāliem atklājumiem, kas balstīti uz Krievijas izlūkdienestu safabricēto “Ņevzļina saraksti”, ko sākotnēji publicēja Putina propagandas televīzijas kanāls “Russia Today” un pēc tam izplatīja Krievijas oligarhu Avena un Fridmana lobiji. Tagad, kad pagājuši pieci mēneši, mēs varam viennozīmīgi apgalvot: praktiski visi apvainojumi, kas izskanēja “Ņevzļingeitas” laikā, vai nu nav apstiprinājušies, vai arī ir izrādījušies klaji meli. Tomēr tie, kuri izplatīja čekistu melus uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, ļoti nevēlas par to stāstīt.

Sensācija no FDD (ФСБ)

“Ņevzļina sarakste” ir vairāku simtu ekrānšāviņu kopums, kuros, kā tiek apgalvots, redzama sarakste mesendžerī “Signal”, ko Izraēlas uzņēmējs un filantrops, Mihaila Hodorkovska līdzgaitnieks Leonīds Nevzļins veicis ar dažādām personām. Sākotnēji šos materiālus 2024. gada septembrī publicēja Latvijā aizliegtais Krievijas Federācijas propagandas resurss “Russia Today”. Otru publikāciju sagatavoja tā dēvētais “Korupcijas apkarošanas fonds” (KAF; krieviski: Фонд борьбы с коррупцией (ФБК)), kura faktiskie vadītāji ir Leonīds Volkovs (Леонид Волков) un Marija Pevčiha (Мария Певчих).

Principā sensācijas avots bija ārkārtīgi apšaubāms: KAF pārstāvji atklāti atzina, ka šos materiālus viņi ir saņēmuši no Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta aģentiem. Šī atzīšanās izskatās vēl jo vairāk pārliecinoša, jo šo “saraksti” agrāk bija izmantojusi Kremļa propaganda.

Neizbēgami radās jautājums: vai vispār var izmantot tik apšaubāmu materiālu? Pat ja lielākā daļa ziņu sarakstes apkopojumā bija īstas, sarakste varēja būt daļēji viltota, atsevišķi tās fragmenti varēja parādīties plānotas provokācijas rezultātā u. tml.

Tomēr visus šos faktus KAF apzināti ignorēja, turklāt īpašu uzmanību viņi pievērsa “sarakstē” iekļautajai informācijai par korupciju Latvijā un kādu “nomelnošanas kampaņu”, kas it kā esot vērsta pret Putina draugu, KF oligarhu Pjotru Avenu.

Avena lobisti no KAF, un ne tikai KAF...

Šādu koncentrēšanos uz Latvijas dienaskārtību var izskaidrot ar to, ka KAF (sevi dēvē par “Navaļnija komandu”) un personīgi Leonīds Volkovs iepriekš tika pieķerti sankciju sarakstā iekļauto oligarhu no “Alfa group” un personīgi Pjotra Avena aktīvā interešu lobēšanā. 2022. gada oktobrī Leonīds Volkovs kā KAF vadītājs nosūtīja oficiālu vēstuli Eiropas Savienības Augstajam pārstāvim ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam, kurā lūdza “svītrot Mihailu Fridmanu (un viņa biznesa partnerus Pjotru Avenu, Germanu Hanu un Alekseju Kuzmičevu) no ES sankciju sarakstiem”.

Šos materiālus KAF pārstāve Marija Pevčiha nodeva televīzijas raidījuma “De Facto” filmēšanas komandai. “De Facto” reportieris Ivo Leitāns vēlāk publiski atzina sadarbības faktu ar M. Pevčihu. (Jāatzīmē, ka pēc dažiem mēnešiem M. Pevčiha tika iekļauta Ukrainas datu bāzē “Peacemaker” “par piedalīšanos humanitāras agresijas aktos pret Ukrainu”).

Meli un LSM jēru klusēšana

Tātad, kādas ir FDD, KAF, Marijas Pevčihas un “De Facto” izvirzītās apsūdzības? 1. Korupcija Latvijas valsts policijā un prokuratūrā. It kā pret citu Avena un Fridmana lobistu Vladimiru Ašurkovu Latvijā ir ierosināta krimināllieta par 45 000 eiro kukuļa došanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica izmeklēšanu un noskaidroja, ka tie ir meli. Pret V. Ašurkovu netika ierosināta neviena šāda veida krimināllieta (lai gan viņš patiešām ir iesaistīts vairākos apšaubāmos darījumos).

2. Latvijā “Kompromat.lv” piedalījās “nomelnošanas kampaņā” pret P. Avenu – tika publicēti materiāli par zem sankcijām esošā uzņēmuma “IDS Borjomi Europe” darbību, kura viens no labuma guvējiem bija P. Avens.

Tie ir meli, “Kompromat.lv” vispār nepublicēja rakstus par “IDS Borjomi Europe”.

3. “Sarakste” pierāda, ka L. Ņevzļins organizēja uzbrukumu L. Volkovam. Visi šīs “sarakstes” materiāli jau vairāk nekā pusgadu atrodas Polijas policijas rīcībā, ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, un L. Ņevzlinam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.

4. Otrajā “De Facto” TV raidījumā, kas veltīts Ņevzļingeitai, tika paziņots, ka P. Avens, pamatojoties uz viņu “izmeklēšanu”, iesniedzis policijā iesniegumu ar prasību saukt Dmitriju Savinu pie kriminālatbildības par “nepatiesu” un “cieņu pazemojošu” spriedumu izplatīšanu. Informāciju par to izplatīja vairāk nekā desmit plašsaziņas līdzekļi latviešu un krievu valodā, tostarp Latvijas sabiedriskie mediji (LSM). Jāatzīmē, ka tā pat nonāca D. Savinam veltītajā latviešu Vikipēdijas rakstā.

P. Avenam tika atteikts uzsākt kriminālprocesu. D. Savins izplatīja attiecīgu preses relīzi, kurai bija pievienota Iekšlietu ministrijas Informācijas centra oficiāla vēstule, kas apliecināja, ka Latvijā pret viņu nav uzsāktu kriminālprocesu.

Šo paziņojumu presei publicēja ziņu aģentūra LETA, taču neviens plašsaziņas līdzeklis šo ziņu neizplatīja. Un, ja nevalstiskie izdevumi, pateicoties īpašām attiecībām ar P. Avenu, var “ignorēt” šo savam mecenātam nepatīkamo faktu, tad vairāk nekā dīvaina izskatās LSM pozīcija, kas pastāv uz nodokļu maksātāju rēķina un, iespējams, mērķtiecīgi atsakās publicēt Putina oligarham nevēlamu informāciju.

Vairāk par visām šīm “dīvainībām” pastāstīsim filmā “Hibrīdais pilsonis”, kuras uzņemšana tuvojas noslēgumam.

MĒS NESPĒLĒSIM FSB SPĒLES