|
Alfageita Latvijā: KF specdienestu un Avena lobiju sadarbībaDmitrijs Savins, Leonīds Jākobsons
2024. gada oktobrī un novembrī vairākos Latvijas medijos parādījās publikācijas par to, ka „oligarhs Ņevzļins” korumpējot Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes un pasūtot video un rakstus kaut kādu tumšu mērķu vārdā. Tomēr daudzi pierādītie fakti liecina par to, ka aiz šīs kampaņas stāv Krievijas Federācijas specdienesti un „Alfa – grupas” oligarhu lobētāji. Uz spēles ir likti 63 miljardi dolāru, kurus Kremlis var zaudēt un sankciju atcelšana senajam Putina draugam Pjotram Avenam. Krievijas federācijas Ārējā izlūkošanas dienesta un Federālā Drošības dienesta specoperācijas iemesli Pašlaik tuvojas noslēgumam tiesas procesi saistībā ar ÞÊÎÑ. Sākumā jautājums bija par 50 miljardiem dolāru, un, ieskaitot pašreizējos procentus, nu jau tie ir gandrīz 63 miljardi. Ja uzvar ÞÊÎÑ, šie līdzekļi tiek izņemti no Krievijas Federācijas iesaldētajiem aktīviem. Salīdzinājumam: 2023. gadā kopējais Amerikas amerikāņu palīdzības apjoms Ukrainai bija 24 miljardi dolāru. ÞÊÎÑ oficiālais akcionāru vairākuma pārstāvis ir Leonīds Ņevzļins – uzņēmēja un bijušā politieslodzītā Mihaila Hodorkovska tuvākais līdzgaitnieks. Kā zināms, Hodorkovskis ir radikāls Putina režīma pretinieks, finansē brīvprātīgo vienības, kuras cīnās Ukrainas Bruņotajos spēkos pret Putna agresiju, savulaik Krievijas Federācijā tika notiesāts uz mūžu. Neapšaubāmi, Maskavā saprot – ja lieta tiks zaudēta, lielākā daļa no 63 miljardiem dolāru, kuri tiks izņemti no Krievijas aktīviem, nevis vienkārši tiks zaudēti, bet tie kalpos cīņai pret Kremli. Ir tikai loģiski uzskatīt, ka, lai to nepieļautu, tika aktivizēti visi aģentūru tīkli un visas resursu iespējas. Droši vien viena no šīm specoperācijām ir arī tagadējā „Ņevzļingeita”. „Navaļnija komanda” vai oligarhu lobētāji un krāpnieku aizstāvji? Putina Ārējās izlūkošanas un Federālās drošības dienesta izveidotās viltus ziņas vajadzēja leģitimizēt Eiropas informācijas telpā. Tam tika izmantots t.s. Korupcijas apkarošanas fonds (tālāk tekstā – Fonds), kuru savulaik izveidoja opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs. Jāpiezīmē, ka pēc viņa aresta 2021. gada 17. janvārī A. Navaļnijam nebija iespēju kontrolēt viņa izveidotā Fonda darbību, kas pilnībā pārcēlās uz emigrāciju. Ar visiem finanšu jautājumiem jau no paša sākuma Fonda direktors Leonīds Volkovs. Jāpiebilst, ka L. Volkovam ir vairāki apšaubāmi un klaji toksiski sakari, turklāt dažos gadījumos viņš atklāti nostājās Putinam tuvu oligarhu pusē. Piemēram, viņš tika pieķerts aktīvi lobējot sankciju atcelšanu Putina oligarhiem no „Afa –grupas, tajā skaitā arī Pjotram Avenam. 2022. gada oktobrī, Leonīds Volkovs, esot Fonda vadītājs, nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Augstajam pārstāvim ārpolitikā un drošības jautājumos Žuzepam Borelam. Vēstulē viņš lūdza „izslēgt Mihailu Frīdmanu (un viņa darījumu partnerus Pjotru Avenu, Hermani Hanu un Alekseju Kuzmičevu) no ES sankciju sarakstiem”. Interesanti, ka sākumā Leonīds Volkovs to noliedza, bet pēc tam bija spiests atzīties, ka izdarījis „lielu politisku kļūdu”. Pēc tam viņš paziņoja, ka ir aizgājis no Korupcijas apkarošanas fonda vadītāja amata. Tomēr viens no viens no Fonda dibinātājiem un ilggadējs ziedotājs Boriss Zimins atklāti apgalvo, ka „Fonda „finanšu atslēgas” pilnībā ir palikušas pie Volkova... Volkovs joprojām ir līderis un galvenais Fonda dzinējspēks, par spīti formalitātēm un daļējai politikas maiņai”. Vēstuli Putina oligarhu Avena, Frīdmana, Hana un Kuzmičeva aizstāvībai 2022. gadā personīgi parakstījis arī Vladimirs Ašurkovs – bijušais Fonda izpilddirektors, kurš līdz 2012. gadam strādāja „Alfa-grupā”. Tomēr vēstule Putina oligarhu interešu aizstāvībai nav vienīgā Fonda aktivitāte. Krievijas opozicionārs Maksims Kacs ir publicējis vairākus dokumentus, kas liecina, ka Fonds var mērķtiecīgi nodarboties ar krāpnieku, banku noguldījumu nozagšanas vaininieku, to vidū ar „Ïðîáèçíåñáàíê” baņķieru Sergeja Ļeontjeva un Aleksandra Žeļezņaka, tēla „atmazgāšanu”. Šos baņķierus bijušie noguldītāji apsūdz viņu noguldījumu zādzībā. ACF 2023. gada atskaitē Aleksandrs Žeļežņaks bija norādīts kā kasieris (treasurer), bet pirmajā Fonda atskaitē 2021. gadā viņš bija viens no organizācijas direktoriem, savukārt 2022. gada atskaitē – gan kasieris, gan viceprezidents. 2023. gada augustā ACF inc. veica izmaiņas dibināšanas dokumentos, precizējot menedžeru un direktoru sarakstu, un tahos Železņaks arī bija norādīts kā kasieris. Jāpiebilst, ka iespējamajā krāpnieciskajā shēmā līdzekļu izņemšanai no „Ïðîáèçíåñáàíê”, jādomā, ka bijušas iesaistītas trīs bankas no Latvijas: Trasta komercbanka, Latvijas pasta banka è Baltikums. Vēlāk Fonds centās atspēkot M. Kaca pētījumus. Pēc pazīstamā ekonomista Sergeja Aleksašenko domām, šie atspēkojumi tikai apliecināja apsūdzību patiesumu. A. Žeļezņakam no sava amata bankā nācās aiziet. Kā Putina specdienesti gatavoja provokāciju Par Fonda “izmeklēšanas” pamatu kļuva Ņevzļina un kāda Anatolija Bļinova sarakstes skrīnšoti, kurus Fonds pēc viņu teiktā, esot saņēmis no Federālā Drošības denesta aģentiem. Pamatojoties uz šo avotu, Marija Pevčiha un Fonds apgalvo, ka uzbrukumu L. Volkovam Viļņā 2024. gada 12. marta vakarā organizējušas personas, kuras saņēmušas “pasūtījumu”no L. Ņevzļina caur Anatoliju Bļinovu (vai ar viņu saistītām personām). Pēc tam, šīs personas, nesaņēmušas naudu par šo “darbu”, sastrīdējušās ar pasūtītāju un radusies ideja pārdot saraksti ar L. Ņevzļinu. Tomēr vispirms versija par to, ka uzbrukumu L. Volkovam organizēja L. Ņevzļins, parādījās jau 2024. gada 14. martā plkst. 9.24 saitē flb.ru, kurai ir Federālā Drošības dienesta interesēs informācijas “nopludināšanas caurules” reputācija. Kopš uzbrukuma L. Volkovam bija pagājušas mazāk nkā divas diennaktis. Tātad Krievijas Federācijas specdienesti jau no paša sākuma bija gatavojuši viltus informācijas nopludināšanu par to, ka šī nozieguma organizators bijis l. Ņevzļins. Pēc tam dažus mēnešus pēc uzbrukuma valdīja klusums, un 6. septembrī Krievijas Federācijas propagandas kanāls Russia Today publicē gandrīz visu to materiālu, kuru pēc tam M. Pevčiha un Fonds pasniegs kā savu “izmeklēšanu”. Publikācija Russia Today palika gandrīz nepamanīta aiz Krievijas Federācijas robežām, tajā skaitā arī Latvijā, kur to acīmredzot ļoti gaidīja. Bija vajadzīgs veids jeb instruments, kurš Putina propagandistu viltus ziņas padarīs ticamas Eiropas skatītāju acīs. Šo funkciju izpildīja P. Avena lobētāji no Fonda. Ivo Leitāns un “De Facto” “atmazgā” Federālā Drošības dienesta viltus ziņas Pamatdarbu Federālā Drošības dienesta un Fonda viltus ziņu “atmazgāšanā” Latvijā paveica televīzijas programmas “De Facto” žurnālists Ivo Leitāns. Pēc viņa sacītā, viņš sadarbojas ar Fondu, un tieši viņš sagatavoja trīs televīzijas sižetus, kuri tika parādīti divos “De Facto” raidījumos, kuros viņš pēc būtības pārstāstīja Russia Today un Fonda publicēto materiālu saturu. <;> Kā “Latvijas preses” pārstāvis parādījās arī Maskavas žurnālists Ļevs Kadiks, kurš līdz 2022. gadam strādāja vadošajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un nebija pamanīta nekāda viņa kā politiska opozicionāra darbība. Pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņš pārceļas uz Rīgu. Šeit viņš iekārtojas darbā Delfi krievu redakcijā. Šajā platform viņš public vairākus rakstus, kuros jau ir atklāti meli. L. Volkovs šos materiālus sāk izplatīt, apgalvojot, ka tā ir “Latvijas preses” nostāja. “Izmeklētāji” apmelo Latvijas policiju “Nevzļins un Bļinovs ar kukuļa palīdzību panāk krimināllietas ierosināšanu pret bijušo Fonda izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Lieta iersināta Rīgā” – savā “izmeklēšanā” paziņoja videoblogere Marija Pevčiha. Viņas secinājumi balstās uz materiāliem, kurus Federālās Drošības dienesta aģenti nodeva Fondam. Krievijas specdienestu viltus ziņās, par kuru izplatītāju kļuva M. Pevčiha, tierk apgalvots, ka Latvijā par 50 tūkstošiem eiro var ierosināt krimināllietu ar visām tās sekām: kontu arestu un starptautisko meklēšanu. Šobrīd jau ir noskaidrots, ka tā ir apmelošana. Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks savā intervijā 2024. gada 27. oktobrī paziņoja, ka informācija par korupciju nav apstiprinājusies, bet Fonds uz pieprasījumiem par šo jautājumu neatbild. Starp citu, P. Avena lobists V. Ašurkovs tiešām ir liecinieks krimināllietā, kura saistīta ar banku PNB, kuru aizvēra 2019. gadā. Ašurkovs figurē vienā no darījumiem, kurš, pēc bankas PNB maksātnespējas administratora Vigo Krastiņa domām, ļāva pazust bankas vērtīgiem aktīviem neilgi pirms bankas slēgšanas. Krimināllieta bankas PNB jautājumā turpinās. IDS Borjomi Europe lieta: kāpēc tā tik ļoti uztrauc Fondu? Savā videoblogā M. Pevčiha apgalvo, ka no Federālā Drošības dienesta aģentiem saņemtajā „sarakstē” ir atrodama burtiski visa L. Ņevzļina dzīve. Tomēr no visas šīs dzīves ārpus jautājumiem, kas saistīti ar uzbrukumu L. Volkovam un ar blogeri M. Mironovu, un it kā ar to saistīto A. Bļinovu, viņu uzmanību saista tikai viena tēma – publikācijas par IDS Borjomi Europe kompāniju. Nepamatoti tika paziņots, ka Dmitrija Savvina videoblogi par Putina oligarhu Avenu un D. Savvina iesniegums Latvijas Ģenerālprokuratūrā saistībā ar kompāniju IDS Borjomi Europe, kuras akcionāri ir sankcionēti Putina oligarhi, nav nekas cits kā „apmelošanas kamapaņa” pret P. Avenu. Turklāt par piedalīšanos šajā „kampaņā” tika apsūdzēts arī Kompromat.lv un Bonum Publicum Media. Pjotram Avenam 2016. gadā aizdomīgā veidā izdevās saņemt Latvijas Republikas pilsonību. Pēc pilna iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gadā viņš ir Eiropas Savienības sankcionēto personu sarakstā un velta milzu pūles, lai šis sankcijas tiktu atceltas. Ir skaidrs, ka šādā situācijā viņa advokāti nevarēja neizmantot iespēju sankcijas skaidrot ar „apmelošanas kampaņu ( un nevis sakaru dēļ ar Krievijas Federācijas prezidentu Putinu), lai būtu papildus formāli argumenti jaunam tiesas procesam. Turklāt gan Fonds, gan „De Facto” sinhroni nepamanīja acīmredzamu nesakritību. Piedāvātajā sarakstē it kā tiek runāts par pasūtījuma rakstiem saistībā ar IDS Borjomi Europe lietu, lai gan ne Kompromat.lv, ne Bonum Publicum Media nav publicējis nevienu rakstu par šo lietu – atšķirībā no daudziem citiem Latvijas medijiem. Tādēļ atmaskotājiem no Federālā Drošības dienesta, Fonda un „De Facto” nācās izlikties, ka četri videoblogi Facebook ir tie „raksti”, kuri it kā pasūtīti „Avena apmelošanas kampaņas ietvaros”. Fonds, Dmitrijs Kiseļevs, FLB.ru un Ivo Leitāns: kopīgiem spēkiem pret „oligarhiem” Par propagandas operācijas, kurā tā vai citādi izrādījās iejaukts ne tikai Russia Today un Fonds, bet arī „De Facto” un Ivo Leitāns, kulmināciju kļuva pazīstamā Putina propagandista Dmitrija Kiseļeva svētdienas reportāža RTR 2024. gada 13.oktobrī. Tajā viņš tieši atsaucas uz emigrantu „izmeklējumiem”. „Interesanti, ka uzbrukumā ekstrēmistu un teroristu sarakstā ierakstītajam Leonīdam Volkovam ātri un kā parasti vainoja Kremli...Bet atklātie dokumenti neapgāžami norādīja uz Ņevzļinu”, apgalvo D. Kiseļevs. Turklāt trīs Ivo Leitāna sižeti no „De Facto” kļuva par Krievijas Federācijas drošībnieku raksta pamatu vietnē FBL. „Apstiprinājumu Jākobsona un Savvina saistībai ar Ņevzļina operāciju pret Avenu sociālajos tīklos atrada „De Facto” reportieri”, raksta FLB. Neatkarīgi no I. Leitāna personīgajiem motīviem, nevar noliegt, ka viņa materiālus tagad aktīvi izmanto Krievijas Federācijas propaganda.
Pirmie rezultāti Katras tiesiskas sabiedrības un valsts pamatnostādne ir, ka informācija par jebkuru likuma pārkāpumu obligāti jāpārbauda. Par spīti šim principam, šodien redzam, ka lielākā daļa „izmeklējošo” apsūdzību, balstoties uz materiāliem, kuri saņemti no Federālā Drošības dienesta, vai nu ir meli vai nav pierādītas. Apgalvojumi, ka Latvijā par kukuli pret Fonda pārstāvjiem tiek ierosinātas krimināllietas, ir apmelojums, ko oficiāli jau ir noraidījusi policijas vadība. „Pasūtījuma raksti” Kompromat.lv un Bonum Publicum Media par IDS Borjomi Europe nekad nav publicēti. Apsūdzība L. Ņevzļinam līdz šim nav uzrādīta. Bet Latvijas televīzijas publiskotā viltus informācija, kura saņemta no Krievijas Federācijas ar Pjotra Avena lobistu starpniecību, jau ir nospēlējusi savu lomu un diemžēl spēlēs vēl. Stāstu par „nomelnošanas kampaņu” pārliecinoši izmantos Putina oligarhs, lai pārliecinātu Eiropas tiesu par nepieciešamību viņam atcelt sankcijas. Tas var noderēt arī Ukrainas Augstākajā Pretkorupcijas tiesā, kur pašlaik tiek izskatīta lieta par IDS Borjomi Europe īpašuma nacionalizāciju. Krievijas emigrantu – opozicionāru iekšējais konflikts, Latvijas policijas un prokuratūras apmelojumi, atbalsts Putina oligarham – lūk, tie ir visi sasniegumi – Putina specdienestu radītie un „izmeklējošo” Eiropas Savienībā izplatītie materiāli. Ðåêîìåíäóåì íà äàííóþ òåìó: Àëüôàãåéò â Ëàòâèè: êàê ÔÑÁ ïîìîãàåò Àâåíó âûéòè èç-ïîä ñàíêöèé. ×àñòü 1 Àëüôàãåéò â Ëàòâèè: íàððàòèâû Êðåìëÿ, êëåâåòà íà ïîëèöèþ è ëîæü Êàäèêà. ×àñòü 2 ÔÁÊ ìîæåò áûòü ïðè÷àñòíî ê ìàõèíàöèÿì ñ ãðÿçíûìè äåíüãàìè â Ëàòâèè (âèäåî) Biedrība „Bonum Publicum” prasa izmeklēt Pjotra Avena iespējamos sankciju režīma pārkāpumus
2024-11-12 08:38:03 |