Ušakova e-pastu publiskošanas lietu šonedēļ nodod tiesai

Par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) privātās korespondences publiskošanu apsūdzētā portāla Kompromat.lv galvenā redaktora Leonīda Jākobsona krimināllieta šīs nedēļas laikā tiks nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Ir.lv informē prokurore Vita Ozoliņa.

Sarakste, ko Jākobsons publicēja, bija notikusi starp Ušakovu un Krievijas vēstniecības darbinieku Aleksandru Hapilovu, kā arī Krievijas televīziju - Pirmo Baltijas kanālu (PBK). Kā iepriekš ziņots, A. Hapilovs uz aizdomu pamata par spiegošanu bija spiests pamest Latviju. Savukārt publicētā Ušakova sarakste ar PBK atklāj, ka viņš sūtījis ieteikumus, kādus sižetus veidot, un no medija saņēmis atskaites par paveikto. Šo korespondenci Ušakovs veicis, būdams 9. Saeimas deputāts, turklāt laikā, kad viņš gatavojās kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš Rīgas mērs un „Saskaņas centra" priekšsēdētājs Ģenerālprokuratūrā iesniedza prasību veikt pārbaudi par, kā viņš pats iesniegumā skaidrojis, „iespējami nelikumīgu personas datu apstrādi, tai skaitā par iespējami nelikumīgu informācijas nodošanu trešajām personām". Ušakova e-pasta saraksti portāls Kompromat.lv sāka publicēt 2011.gada novembrī.

Prokurore Ozoliņa Ir.lv atteicās sniegt komentārus par lietas gaitu un to, vai ir kādi jauni aspekti, vien apliecināja, ka pirmstiesas process ir noslēdzies un šīs nedēļas laikā apsūdzība tiks nodota tiesā.

Prokuratūra pilsētas galvas prasību apmierinājusi jau 17. februārī, uzrādot apsūdzību portāla Kompromat.lv galvenajam redaktoram Leonīdam Jākobsonam.

Jākobsons Ir.lv izteica aizdomas, ka, viņaprāt, krimināllietas iesniegšana tiesā ir novēlota. „Lieta izskatās pasūtīta," uzskata Jākobsons. „Acīmredzami tā netika iesniegta tiesā agrāk, jo Nilam Ušakovam nāktos atbildēt uz neērtiem jautājumiem."

Prokurore Ozoliņa noraida pārmetumus - šāds pirmstiesas procesa termiņš bijis nepieciešams, lai sagatavotu tiesā iesniedzamos materiālus, savukārt, komentējot žurnālista pārmetumus par novēlotu tiesā nododamo materiālu izsniegšanu, atzīst: „Jākobsona kungam var būt visādi pārmetumi, taču materiāli viņam nodoti saskaņā Krimināllikumu, kas nosaka, ka pirms iesniegšanas tiesā ar lietas materiāliem jāiepazīstina apsūdzētais."

Jākobsons Ir.lv teica, ka saņemtajos lietas materiālos atklājis jaunus faktus. Tā, pēc Jākobsona stāstītā, lietā iekļauta Rīgas mēra liecība, kurā Ušakovs atzīst - viņa datora e-pasta parole bijusi pieejama trīs kolēģiem - domes priekšsēdētāja palīgiem Inesai Pacjukai, Jeļenai Paļcevai un Daniilam Uļjanovam.

Ušakovs liecinājis, ka „aizdomās par minēto pārkāpumu izdarīšanu nevienu konkrētu personu neturu, bet pieļauju, ka kāda no augstāk minētajām personām manu paroli kādam atklājusi nejauši, piemēram, atstājot vaļā e-pasta kontu uz datora ekrāna monitora, vai arī kaut kur pierakstot manu paroli un tādā veidā kādam radot pieeju tai nelikumīgi piekļūt". Jākobsons pieļauj, ka Ušakovs un viņa kolēģi speciāli devuši tādas liecības, "lai pie godīgas policijas izmeklēšanas nebūtu jāatbild par sarakstes saturu".

Kā jaunu lietas aspektu Jākobsons atzīmē arī to, ka Ušakovs liecībā esot atzinis, ka dzēsis saraksti. Ušakovs iesniegumā policijai savulaik arī apgalvoja, ka daļa no publicētās sarakstes esot viltota, taču neprecizēja, kura tieši daļa.

Rīgas mērs uz Ir.lv jautājumiem divu dienu laikā nav atbildējis.

Ir.lv jau rakstīja, ka elektroniskas sarakstes uzlaušana (tāpat kā likumīgā kārtā nesankcionēta sarunu noklausīšanās vai kādas personas izsekošana) ir likuma pārkāpums. Vērtējot šo lietu kopumā, gan likumsargiem, gan sabiedrībai ir jāpatur prāta tās lielā sabiedriskā nozīme. Jākobsona publicētās informācijas nonākšana atklātībā ir svarīga, un sabiedrībai tā ir jāzina. Kā norāda Jākobsons, viņš darījis sabiedrībai zināmus faktus par amatpersonas - Saeimas deputāta un SC priekšsēdētāja - attiecībām ar Krievijas vēstniecību, kuras bijušas finansiālas, nevis personiskas.