Pamācošs pretstats: Aleksejevs un Jākobsons

Tas bija pirms septiņiem gadiem. Rīgas krievvalodīgās avīzes Kommersant-Baltija šefredaktors Jurijs Aleksejevs DELFI portālā nāca klajā ar rakstu: Zeme, kurā gribas atgriezties uz tanka. Tas bija drīz pēc 16. marta: Aleksejevs savās svētajās dusmās ierosināja pievilināt ārzemju tūristus, piedāvājot tiem kā Latvijas suvenīrus karodziņus ar kāškrustu, mazas karātavas bērniem, atzīmējot Hitlera dzimšanas dienu utml. Informējot lasītājus, ka CNN reklāmas raidijumā par Latviju stāstīts kā par "zemi, kurā gribas atgriezties", Aleksejevs ierosināja šo tekstu mazliet grozīt. Proti: "Zeme, kurā gribas atgriezties uz tanka".

Pagāja septiņi gadi. Šogad Jurijs Aleksejevs, kurš starplaikā bija kļuvis par krievvalodīgā portāla www.imhoclub.lv "diskusiju kluba priekšsēdi", apraksta 2012. gada 16. marta norises Rīgā. Viņš skraidīja starp Bastejkalnu un Kolonādes kiosku, vienā laidā cītīgi knipsēja un pasteidzās savā portālā sniegt bagātīgi illustrētu pārskatu, virsrakstā uzsverdams: Vēl riebīgāku skatu es savā mūžā vēl nebiju redzējis.

Viņu īpaši tracināja tas, ka Tatjanas Ždanokas un tās pavadoņu demonstratīvi un provokatīvi nolikto vainagu ar sēru lenti "braši puiši" vēlāk aizklāja ar plāksni - leģiona vairodziņa Latvija attēlu. Nevaldāmās dusmās drebot, Aleksejevs šo savu reportāžu - ar paralēlu tekstu krievu un angļu valodā - ievietoja tīmeklī un pasteidzās nosūtīt to Holokausta piemiņas mūzejam (USHMM) Vašingtonā. Tur šo tendenciozo, histērisko reportāžu prātīgi nolēma ignorēt.

Aleksejevam pretsparu deva mans tautietis - Rīgas uzņēmējs Jevgēnijs Gombergs, kurš, kā zināms, par savu naudu lika no jauna atliet Pētera Pirmā pieminekli, bet arī uzdāvināja Saeimai atjaunoto Lāčplēša cilni, kas tagad grezno LR parlamenta ēku. AvīzēChas publicēta Gomberga atklātā vēstule, kurā viņš pārmet Aleksejevam lētu demagoģiu, izmantojot Tatjanas Ždanokas klaji provokatīvās izdarības, lai paustu pasaulei par "fašisma atdzimšanu Latvijā".

Avīzē Chas bija lasāma Aleksejeva atbilde Gombergam. Cita starpā viņš zūdas par portāla www.kompromat.lv īpašnieku Leonidu Jākobsonu, kurš bija filmejis ainu viesnīcas FG Royal (Hotel de Rome) septītajā stāvā, kur, no augšas novērojot norises pie Brīvības pieminekļa, ar gardumiem mielojās "viņam nepatīkami (!) cilvēki" - Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Cilēvičs, Abiks Elkins, Boriss Gafts un citi. Jākobsona reportāža bija ironiska, un tas nu "besīja" (kā tagad mēdz teikt) Juriju Aleksejevu.

Kas ir Leonids Jākobsons? Viņa portāls www.kompromat.lv līdzinās Lato Lapsas portālam www.pietiek.lv tai ziņā, ka šis izmeklējošās (investigative) žurnālistikas paveids ir dzeltenīgs un riskants, jo draud sūdzības un tiesas darbi. Lato Lapsas grāmatas, kas atspoguļo viņa pūļu rezultātus, tiek momentā izpirktas. Manuprāt tas, ko viņš raksta par Vairu Vīķi-Freibergu, ir sīkumaina piekasīšanās, nekas vairāk.

Bet tā nu ir šī žanra specifika. No 1925. līdz 1934. gada maijam Rīgā iznāca nedēļas laikraksts Aizkulises, ko rediģēja Arturs Tupiņš. Tas nu bija Lato Lapsas un Leonida Jākobsona portālu priekšgājējs. Vārdu sakot, šā gada 29. marta pēcpusdienā nezināmi uzbrucēji, kas esot runājuši krieviski, uzklupa Jākobsonam viņa mājas kāpņu telpā, smagi piekāva, sagrieza viņam vaigu un atstāja guļot asiņu peļķē. Viņa 8 g.v. dēlēnam, kas paspēja uzskriet stāvu augstāk, tas bija šoks un smags pārdzīvojums.

"Viņi gribēja aizbāzt man muti", teica mans tautiets, Leonids Jākobsons intervijā, kas publicēta Dienas sestdienas pielikumā. Kas ir "viņi"? Jākobsons min, ka tie varētu būt ar Pirmo Baltijas kanālu (PBK) un Rīgas mēru Nilu Ušakovu saistīti cilvēki. Leonids Jākobsons, kā zināms, bija cēlis gaismā Ušakova elektronisko saraksti ar Krievijas vēstniecību...

Divi žuirnālisti - Jurijs Aleksejevs un Leonids Jākobsons. Pamācošs pretstats.