Юрмальское домоуправление всё-таки приватизируют

SPRIEDUMS

     Rīgā 2008.gada 17.martā

     Administratīvā rajona tiesa

     šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

     piedaloties pieteicējai – akciju sabiedrības ”Juridiskais birojs „Specialis”” pārstāvim Normundam Šlitkem,

     atbildētājas – Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim Eduardam Grietiņam,

     trešās personas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CDzP” pārstāvim Mārim Priedem,

     atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc akciju sabiedrības ”Juridiskais birojs „Specialis”” pieteikuma par administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu nodots privatizācijai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”.

     Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 19.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā akciju sabiedrības „Juridiskais birojs „Specialis”” (turpmāk-Pieteicējs) pieteikums, kurā Pieteicējs lūdz uzdot Jūrmalas pilsētas pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) veikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī Sabiedrība) privatizāciju. Pieteikums tiesai pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[1.1] Pašvaldība 2006.gada 15.jūnija sēdē pieņēmusi lēmumu nr.563 (protokols Nr.13, 37.punkts), ar kuru Pieteicēja un trešo personu–sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CDzP”, R.Tumaševska privatizācijas ierosinājums par Sabiedrības privatizāciju noraidīts. Lēmumā, ka galvenie argumenti minēt:

1) Sabiedrībai ir dominējošs stāvoklis dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā, un ilglaicīga un stabila apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem par ekonomiski pamatotām un minimālām cenām spēj nodrošināt pilsētas ekonomisko patstāvību, veicinot konkurētspējas paaugstināšanos;

2) Sabiedrība ir vienīgais valsts pārvaldes instruments, ar kuru iespējams kontrolēt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un tāpēc ir svarīgi nezaudēt valsts pārvaldes kontroli pār Sabiedrību;

3) ja Sabiedrība tiks privatizēta, pienākums nodrošināt apsaimniekošanas pakalpojumus kļūs līgumisks un uzskatāms, ka tirgus nebūs spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu.

[1.2] Pieteicējs pieņemto lēmumu pārsūdz, norādot, ka lēmumā minētie argumenti ir pretrunīgi, nepamatoti un klajā pretrunā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” mērķi un normām.

[1.3] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo ēku privatizāciju” 51.panta normām – sešu mēnešu laikā pēc dzīvojamo ēku privatizācijas uzsākšanas ēka nododama dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai vai dzīvokļu īpašnieku izveidotai sabiedrībai. Jo vairāk – ja daudzdzīvokļu mājā kopsapulce, kas lemtu par ēkas pieņemšanu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, nav sasaukta 6 mēnešu laikā pēc ēkas privatizācijas uzsākšanas, pienākums šādu sapulci sasaukt ir pašvaldībai.

[1.4] Pašvaldības uzdevums nav kontrolēt dzīvojamo ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet pašvaldības uzdevums ir nodot ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privātpersonām, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem pašiem lemt par viņiem piederošās ēkas uzturēšanas jautājumiem brīvā tirgus un konkurences apstākļos.

[1.5] Par absurdu vērtējama situācija, ka Jūrmalā ir viens dominējošais apsaimniekotājs, kas pieder Pašvaldībai un sniedz pakalpojumus par mākslīgi samazinātām cenām, tādejādi bremzējot dzīvokļi apsaimniekošanas sabiedrību veidošanos. Pašvaldība ir nevis pildījusi savu ar likumu uzlikto uzdevumu un sasaukusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, bet prettiesīgi nodevusi ēkas apsaimniekošanā Sabiedrībai. Sabiedrība šobrīd dzīvojamās mājas apsaimnieko bez tiesiska pamata. Paredzams, ka kamēr Sabiedrība paliks Jūrmalas pašvaldības īpašumā, šī situācija nemainīsies.

[1.6] Sabiedrības noteiktās apsaimniekošanas cenas, ko pilsēta ir kā noteikusi iedzīvotāju interesēs un lai „nodrošinātu pilsētas ekonomisko patstāvību”, rada situāciju, ka Sabiedrībai nepietiek naudas dzīvojamo ēku remontam, kurām tādejādi pasliktinās tehniskais stāvoklis – daļas dzīvojamo ēku stāvoklis jau raksturojams kā „nolaistas”.

[2] Savos paskaidrojumos tiesai Pašvaldība Pieteicēja pieteikumus uzskata par nepamatotu un noraidāmu šādu iemeslu dēļ.

[2.1] Sabiedrība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1999.gada 11.janvārī ar Nr.000342643 un pārreģistrēta Komercreģistrā 2004.gada 20.aprīlī ar vienoto reģistrācijas Nr.40003426429. Visas Sabiedrības daļas pieder Pašvaldībai. Sabiedrības izveidošanas mērķis bija Pašvaldības pārvaldījumā un apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana līdz to nodošanai privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku izveidotajām sabiedrībām vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām. Sabiedrības darbības mērķis un funkcijas nav mainījušās – arī šobrīd Sabiedrība apsaimnieko būtiski lielāko daļu no visām Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajām daudzdzīvokļu mājām. Šādos apstākļos pašvaldība var būt droša par apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas stabilitāti pilsētas iedzīvotājiem par ekonomiski pamatotām un minimālā cenām atbilstoši pieprasītajai kvalitātei.

[2.2.] Ievērojot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk –Privatizācijas pabeigšanas likums) 6.panta trešo daļu , pašvaldības dome, lemjot par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Privatizācijas pabeigšanas likuma sestajā daļā noteikts, ka lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

[2.4] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešā daļa uzdod Pašvaldībai pienākumu veikt vienu no funkcijām – pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 8.pantu, pašvaldībām ar likumu var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav minētas šajā pašvaldību likumā un šo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Tātad daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana uzskatām par valsts pārvaldes funkciju, kuru realizē atsavināta publiska persona (pašvaldība) un kuras pildīšana ir uzlikta ar likuma normu.

[2.5] Būtisks ir fakts, ka likumdevējs izvirza apsaimniekošanas pienākumu uz ēkām, kurām ir uzsākts vai pabeigts privatizācijas process. Pašvaldībā joprojām ir nozīmīgs skaits dzīvojamo ēku, kuru atsavināšana ar likumā pieļautām metodēm nav tuvākā laika jautājums. Šādos apstākļos pašvaldības rīcībā nav pietiekošu profesionālo resursu šo ēku apsaimniekošanai, tādejādi šo funkciju uzticot veikt komercsabiedrībai, kuras kapitāla daļas simtprocentīgi pieder pašvaldībai.

[2.6] Pieteicēja arguments, ka privatizācijas rezultātā samazinās to ēku skaits kurām nepieciešams, lai pašvaldība veiktu apsaimniekošanu, nenozīmē tās izbeigšanos. Ja privatizācija tiks pabeigta un apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvās pienācīgā izvēlē, tad pašvaldībai būs pamata lemt par Sabiedrības kapitāla daļu privatizāciju.

[2.7] Sabiedrība sniedz apsaimniekošanas pakalpojumus skaitliski nozīmīgai Jūrmalas iedzīvotāju daļai. Sabiedrības privatizācijas rezultātā tās jaunais īpašnieks iegūs privātu, subjektīvu gribu par apsaimniekošanu. Teorētiski iespējams, ka Sabiedrības ieguvējs pieņems lēmumu izbeigt komercdarbību, kas šobrīd radītu haosu apsaimniekošanas pakalpojumu jomā.

[2.8] Lēmuma Nr.563 sagatavošanas gaitā tika ievērota Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta instrukcijā „Instrukcija par Ministru kabineta rīkojumu sagatavošanu par valsts īpašuma objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai” noteiktie kritēriji. Pastāvot viedoklim, ka izšķirošās ietekmes kapitāla daļas Sabiedrībā ir nepieciešamas, lai īstenotu noteiktu pašvaldības funkciju, tomēr tika vēlreiz pārbaudīts, vai Sabiedrība neatbilst iepriekš minētās instrukcijas 3.punktā noteiktajiem kritērijiem, kas var būt par pamatu Sabiedrības nodošanai privatizācijai. Vērtējuma rezultātā neviens no šiem pamatiem netika konstatēts.

[2.9] Pieteicēja apgalvojums, ka pašvaldības uzdevums ir nodot ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privātpersonām ir nedaudz neprecīzs. Pašvaldībai ir pienākums nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, kura pastāvīgi lemj, ar kuru komercsabiedrību tiek slēgts līgums par apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu. Tādejādi, dzīvokļu īpašniekiem nav radīti šķēršļi izvēlēties jebkuru no tirgū piedāvātajiem pakalpojuma sniedzējiem.

[2.10] Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka pašvaldības autonomo funkciju – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Organizēt, tas nozīmē arī izvēlēties piemērotākos, efektīvākos un drošākos instrumentus pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.

[3] Tiesas sēdē Pieteicējs prasījumu uzturēja saskaņā ar pieteikumā norādītajiem argumentiem. Pašvaldības pārstāvis prasību neatzina un sniedza paskaidrojumus, kas balstījās uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CDzK” pārstāvis pievienojās Pieteicēja viedoklim un norādīja, ka Cēsīs privatizācija ir notikusi un ēku īpašnieki ir apmierināti. Raitis Tumašveskis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.pantu tiesa atzina, ka pieteikumu var izskatīt bez trešās personas klātbūtnes.

     Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un tādēļ apmierināms.

[5] Lietā ir konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[5.1] 2006.gada 15.jūnijā, izskatot Pieteicēja un trešo personu iesniegumus, kuros ierosināts privatizēt pašvaldībai piederošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, tika pieņemts lēmums Nr.563. Ar lēmumu nolemts noraidīt Pieteicēja un trešo personu ierosinājumus un atteikt nodot privaizācijai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsainieks“.

[5.2] Pieteicējs lūdz tiesu grozīt 15.06.2006 pieņemto lēmumu Nr.563 „Par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas SIA „Jūrmalas namsaimnieks“ „ (turpmāk –Lēmums), nosakot , ka Sabiedrība ir privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma un likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju“ noteiktajā kārtībā.

Tiesas vērtējumā prasījums, atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk –APL) 184.pantam , ir izskatāms kā prasījums par adminsitratīvā akta izdošanu, ar kuru Sabiedrība tiktu nodota privatizācijai.

[6] Pašvaldības Lēmums Nr.563 ir atzīstams par administratīvo aktu ar plašu ietekmi (nenosakāms personu loks). Pēc Lēmuma spēkā stāšanās objekta turpmāka nodošana privatizācijai nav iespējama (Privatizācijas pabeigšanas likuma 16.pants), tātad lēmuma sekas ir tas, ka Sabiedrība, kas pieder pašvaldībai vismaz tuvāko 3 gadu laikā turpina darboties kā Pašvaldības uzņēmums.

[7] Saskaņā ar APL 2.panta 2.punktu, administratīvā procesa likuma pamatmerķis, ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.

Saskaņā ar APL 103.panta trešo daļu tiesa pārbauda gan Lēmuma izdošanas formālos aspektus, gan satura atbilstību likuma normām.

[8] Lēmuma formai jāatbilst APL 67.panta noteikumi par administratīvā akta formu un sastāvdaļām.

[9] Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 17.panta pirmo daļu, Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga”“, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Tā paša likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Izvērtējot minētās normas kopsakarā tiesa secina, ka likumdevējs :

     1. ir noteicis kapitālsabiedrības, kuras nav privatizējamas vai citādi atsavināmas;      2. ir paredzējis iespēju citos gadījumos pašvaldībai ar savu lēmumu izlemt par pašvaldības kapitālsabiedrības privatizāciju, izdodot administratīvo aktu,      3. izvērtēšanas kritērijs ir objekta nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai komercdarbības veikšanai, atbilstoši Valsts pārvaldes likuma normām.

[10] Tiesa konstatē, ka Lēmums ir pieņemts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks„ privatizāciju. Sabiedrība ir izveidota 1999.gada 11.janvārī. Sabiedrības izveidošanas mērķis bija Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārvaldījumā un apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana līdz to nodošanai privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku izveidotajām sabiedrībām vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām.

[11] Atteikums privatizēt Sabiedrību pamatots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu, Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu, likuma „Par pašvaldībām” 8.pantu, 14.pantu un 15.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešo daļu. No sniegtā pamatojuma un tiesību normu uzskaitījuma secināms, ka Pašvaldība uzskata, ka Sabiedrība nav privatizējama:

     1) jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkcijas veikšanai - dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai (skatīt Lēmuma 2.5.punktu –lietas 9.lapa);

     2) Sabiedrības pakalpojumi ir vienīgais valsts pārvaldes instruments, ar kuru iespējams kontrolēt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un nodrošināt patērētāju aizsardzību (skatīt Lēmuma 2.7.-2.8.punkts –lietas 9.lapa), tādejādi Pašvaldība secina, ka ir piemērojams arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punkts.

[12] Tiesas vērtējumā ēkas apsaimniekošana ir katra īpašnieka tiesība un arī pienākums. Par pašvaldības funkciju nevar uzskatīt privātpersonām piederošo ēku apsaimniekošanu. Ēku apsaimniekošana tiek veikta privāttiesību sfērā un tā nevar tikt atzīta par valsts pārvaldes funkciju.

[13] Pašvaldība ir izdarījusi atsauci uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešo daļu, kas nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Norma ietilpst likuma 50.pantā, kas regulē privatizētā objekta īpašnieka pienākumus. Šī paša panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

Lasot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešo daļu kopsakarībā ar pirmo daļu, var konstatēt, ka normas uzdevums ir regulēt pārejas posmu daudzdzīvokļu mājas privatizācijā, brīdī, kad mainās īpašnieki, proti, nodrošināt, lai īpašuma apsaimniekošana netiktu pārtraukta ātrāk nekā ir privatizēti vairums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi. Tomēr normas mērķis nav uzdot pašvaldībai vai valstij veikt privātpersonu īpašumu apsaimniekošanu.

[14] Pašvaldības Lēmumā Nr.563 nav ietverta argumentācija, ka nebūtu privatizēts ievērojams skaits dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās (Lēmums pieņemts 2006.gadā), kas faktiski liegtu personām, kurām pieder lietošanas tiesības, uzsākt pildīt īpašnieka pienākumus.

[14.1] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 83.pantu (redakciju, kas spēkā uz tiesas nolēmuma pieņemšanas brīdi) tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja konstatēti likumā norādītie šķēršļi, privatizācijas procesi vēl varētu turpināties.

[14.2] Ņemot vērā, ka no likuma normas un publiski pieejamās informācijas izriet, ka 2008.gadā vairums dzīvokļu ir privatizēti, tad tiesa konstatē, ka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešās daļas piemērošana nav nepieciešama, jo ēkām ir zināmi īpašnieki, kuriem ir pienākums rūpēties par ēkas apsaimniekošanu.

[14.3] Tiesa nepiekrīt Pašvaldības Lēmumā Nr.563 2.7. punktā norādītajam, ka Sabiedrības atstāšana Pašvaldības īpašumā ir vienīgais valsts pārvaldes instruments, ar kuru ir iespējams kontrolēt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu.

Ēku un apkārtējās teritorijas tehniskā, sanitārā stāvokļa pārbaudi Pašvaldībai un valstij ir pienākums veikt likumos noteiktajā apjomā un kārtībā (būvinspekcija, dažādi citi uzraudzības dienesti).

Savukārt sociālās palīdzības jautājumus pašvaldībai ir jārisina atbilstoši likuma normām, nošķirti no ēku apsaimniekošanas jautājuma.

[14.4] Konstatējot faktu, ka daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana uz tiesas nolēmuma pieņemšanas brīdi nav atzīstama par pašvaldības funkciju ir atzīstams, ka Lēmumā Nr.563 norādītais pamatojums, ka Sabiedrība pilda valsts pārvaldes funkciju nevar tikt atzīts par pamatotu. Tāpat nošķirti no apsaimniekošanas Pašvaldība var veikt patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas.

[15] Lēmumā Nr.563 ir norādīts arī, ka Sabiedrība veic komercdarbību jomā, kuru nevar nodot privāta uzņēmēja rīcībā, jo tādejādi zustu Pašvaldības iespēja kontrolēt pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un patērētāju tiesību ievērošanu. Lēmumā Nr.563 izdarīta atsauce uz Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmo daļu, publiska persona komercdarbību var veikt:

     1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

     2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

     3) stratēģiski svarīgā nozarē;

     4) jaunā nozarē;

     5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

     6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

[16] Nozare, kurā darbojas Sabiedrība ir īpašuma apsaimniekošana. Sava īpašuma apsaimniekošana ir jebkura īpašnieka tiesība un reizē arī pienākums. Nav konstatējams, ka daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir tiesības pieprasīt no Pašvaldības augstāku kvalitātes standartu. Pie tam tiesa nesaskata kādā veidā Pašvaldība ir sasniegusi augstāku kvalitātes standartu, kas nebūtu sasniedzams īpašniekiem apsaimniekojot tiem piederošo ēku.

Ja pieņem, ka augstāks kvalitātes standartu Pašvaldība panāk tādā veidā, ka iegulda papildus līdzekļus komercdarbībā (ko iespējams nedarītu privātā biznesa pārstāvis), tad konstatējams, ka šāds risinājums ir netaisns attiecībā pret citām privātpersonām, kuras pašas apsaimnieko savu īpašumu un nesaņem papildus dotācijas no valsts.

[17] Nav pamata uzskatīt, ka nozarē pastāv dabiskais monopols, vai ka tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Gan pašā Jūrmalā (kas pārsvarā veidojas no privātmāju apbūves), gan daudzās citās Latvijas pilsētās privātpersonas pašas tiek galā ar savu īpašumu apsaimniekošanu.

Joma nevar tikt atzīt ne par stratēģiski svarīgu nozari, nedz arī par jaunu nozari.

Nav pamata uzskatīt, ka pašvaldība varētu uzskatīt, ka tās pienākums ir darboties šajā jomā, jo īpašuma apsaimniekošana ir nozare, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Pašvaldībai nevar būt pienākums ieguldīt savus līdzekļus privātpersonām piederošā īpašumā.

[18] Izvērtējot Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu tiesa secina, ka likumdevējs ir devis iespēju pašvaldībai izvērtēt ikvienu privatizācijas ierosinājumu un pieņemt atbilstošāku lēmumu, tātad – izdot satura izvēles administratīvo aktu. Saskaņā ar APL 65.panta trešo daļu, iestādei, izdodot šādu aktu, tā saturs jānosaka pamatojoties uz lietderības apsvērumiem piemērojamās tiesību normas ietvaros.

Saskaņā ar APL 66.panta pirmo daļu, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj:

     1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

     2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

     3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

     4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

     [19] Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūru, administratīvā tiesa nevar veikt lietderības apsvērumus iestādes vietā. Tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par lietderību. Citādi tiesa faktiski funkcionāli iekļautos valsts pārvaldē, kļūstot par augstāku valsts pārvaldes iestādi. Tādēļ tiesa var pārbaudīt tikai to, vai valsts pārvalde, izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski. Valsts pārvaldes rīcības brīvība nav izmantota tiesiski, ja tā ir kļūdaina. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda iespējamās rīcības brīvības izmantošanas kļūdas. Principā iespējami trīs kļūdu veidi: rīcības brīvības neizmantošana, rīcības brīvības pārsniegšana un rīcības brīvības nepareiza izmantošana (sk. Administratīvo lietu departamenta 2004. gada 7. septembra spriedumu lietā Nr. SKA-120 7.punkts, Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-179 12.punkts).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka administratīvās tiesas kompetencē nav Pašvaldības vietā izlemt jautājumu par valsts funkciju nodrošināšanai lietderīgāko lēmumu, bet gan pārbaudīt, vai Pašvaldība, pieņemot Lēmumu Nr.563, ievēroja materiālās un procesuālās tiesību normas un vai nepieļāva rīcības brīvības izmantošanas kļūdas.

[20] Ņemot vērā, ka Pašvaldība Lēmumā nepamatoti ir konstatējusi, ka privātpersonām piederošo īpašumu apsaimniekošana ir valsts pārvaldes funkcija, kā arī nepamatoti konstatējusi, ka Sabiedrība nav nododama privatizācijai, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu, tiesa atzīst, ka Pašvaldība ir nepareizi izmantojusi likumā piešķirto rīcības brīvību.

[21] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 254.panta otro daļu, tiesa spriedumā nosaka administratīvā akta saturu un izdošanas termiņu, ja iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi. Iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja tas ir:

     1) obligātais administratīvais akts;

     2) satura izvēles administratīvais akts, bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.

[22] Pārbaudot prasījumu par administratīvā akta izdošanu, tiesa ir konstatējusi, ka neviens no Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem, kas ir par pamatu Pašvaldībai veikt komercdarbību, nepastāv (skatīt sprieduma [17].,[18].punktus). Līdz ar to tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka ir pieņemams administratīvais akts par uzņēmuma nodošanu privatizācijai.

Tiesas vērtējumā īpašuma apsaimniekošanā izšķirošajai lomai ir jābūt paša īpašnieka darbībai. Ja valsts savulaik politiski ir izšķīrusies privatizēt daudzdzīvokļu mājas, tad šim procesam ir loģiski jānobeidzas ar to, ka valsts un pašvaldība norobežo savu darbību šajā jomā un nodod visas pilnvaras īpašniekiem. Pašvaldības darbība, nedodot māju apsaimniekošanu privātpersonām, tiesas vērtējamā nav vērtējama kā šo mājas iedzīvotāju interešu aizsardzība. Katras mājas īpašniekam ir sava atbildība par īpašuma apsaimniekošanu. Prakse rāda, ka pašvaldību darbošanās šajā jomā netieši noved pie līdzekļu pārdales, piemēram, vienai mājai izdevumi par uzturēšanu var būt lielāki, citai mazāki, bet maksājumi visām tiek noteikti vienādi. Tiesas ieskatā Pašvaldības komercdarbība kavē privātās iniciatīvas attīstībai, piemēram, īpašniekiem lemt par turpmākām investīcijām ēkā un citām darbībām, kas var iniciēties tikai no pašiem īpašniekiem.

[23] Tiesa pieļauj iespēju, ka atsevišķu māju privatizācijas process vēl nav pabeigts. Līdz ar to tiesa atzīst par nepieciešamu, noteikt 3 (trīs) mēnešu termiņu Pašvaldībai lēmuma pieņemšanai par Sabiedrības nodošanu privatizācijai. Šī termiņa laikā Pašvaldībai ir jānoskaidro, vai pastāv ēkas, kurās nav pabeigti privatizācijas procesi un iespēju robežās jāveicina šo procesu nobeigšanu.

[24] Tiesas secinājums, ka Pašvaldībai principā nav jānodarbojas ar komercdarbību nozarē, kas saistīta ar privātām personām piederošo īpašumu apsaimniekošanā, nenozīmē, ka Pašvaldībai nav jāizvērtē veids un kārtība, kādā Sabiedrība (un/vai Sabiedrības īpašums) nododams privatizācijai. Tāpat pašvaldībai būs jāpārbauda, kas ietilpst Sabiedrības kapitālā, un, vai Sabiedrības kapitālā ietilpstošie kustamie un nekustamie īpašumi ir nododami privatizācijai, kā arī jāveic virkne citu lietderības apsvērumu par privatizācijas procesa tālāko realizāciju.

No iepriekš minētā secināms, ka privatizācijas process ietvers sevī virkni patstāvīgu procesu, kuros Pašvaldībai būs jāizdara lietderības apsvērumi. Šie lietderības apsvērumi nav attiecināmi uz tiesas nolēmumu šīs lietas ietvaros, jo šīs lietas ietvaros tiek pārbaudīti administratīvā akta izdošanas nosacījumi par Sabiedrības privatizācijas uzsākšanu.

     Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 254.panta pirmo daļu, otrās daļas 2.punktu un 289.-291.pantu, 126.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt akciju sabiedrības „Juridiskais birojs „Specialis”” pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu nodots privatizācijai sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”.

Uzdot Jūrmalas pilsētas pašvaldībai 3 mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” privatizācijas procesa uzsākšanu.

Piedzīt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu akciju sabiedrībai „Juridiskais birojs „Specialis”” samaksāto valsts nodevu 10 Ls apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.