Что творится? Если ее признают невминяемой, что будет со следователем ONAP, который тусовал документы? Это дело, похоже, еще ударит по многим випам. Видимо, Штрамс и Странцис стали сотрудничать со следствием. по Схеме нанесен серьезный удар. Придут ли за Бородатым? Пойду помолюсь...
Юрий Тарасюк
Сейчас коалиция делает всё, чтобы помешать KNAB. Наезд на Алексея Лоскутова связан с делом Вашкевича. Если KNAB докопается до великой аферы народников, то одной партией может стать меньше. Сколько получили народники за строительство СГД именно на земле Вексельберга? Речь идет о десятков миллионов. Бородатый с улицы Дзирнаву на сваьбу дочерей Вашкевича, похоже, не полетит. Рассказывали, как чиновник Вашкевич чартер заказывал. Бывшая жена не только живет с Влодей, но еще и финансирует его. Анекдот
?
Vochka i ego suruznica v Litve. Vernutjsja li?
Наблюдатель
Как поступит Яканс, когда Вашкевича выведут в наручниках? Как поступит Годманис? Направит ли Судрабу в Службу госдоходов? Судя по всему, за Вашкевичем стоят такие силы, которые сумели выкрасть деньги из КНАБа.
:)
Тоже считаю, что деньги из КНАБа выкрали именно те, кто стоят за Вашкевичем. Не сомневаюсь, что у Алексея Лоскутова и его команлды имеются сильные враги. При этом уверен, что Лоскутов победит, так как дело его правое.
PM
Сияньем звёзд и отраженьем
моря
твои глаза ласкают душу мне
я вecj в мечтах и я молю о
боже,
увидеть в них любовь
подаренную мне
в них свет любви, в них
миллионы радуг
они пленят, они зовут меня,
к ним от любви я вecj сгораю
страстью
в них млечный путь венчающий
тебя
в них вечный зов и глубина
вселенной
из губ твоих малины брызжет
сок
ты пышешь жаром страсти
неизбежной
один твой взгляд и я у твоих
ног
закрой глаза хотя бы на
мгновенье
убавь тепло пылающей груди
и я прильну к губам твоим
малинным
отдам себя во власть твоей
любви...
мы будем помнить встречу нашу
вечно
и в снах мы будем вместе как и
наяву
любовью будешь пьянa ты
бесконечно
я всё сильней, сильней тебя
......!!!
###
Скоро семейку посадят. Доказательства совместной жизни получены. А значит впереди аресты жуликов и их имущества. Одеров тоже скоро поедет на нары. Бабенка его получит, наверняка, условно. Леночка будет очень печальна. Будет рисовать схемы по оптимизации налогов и... еще успеет сесть.
любопытная Варвара
А почему эта семейка такая непотопляемая? Лоскутова мочат так энергично, что диву даешься. Вы говорите, за семейкой стоят некие "силы". А могут ли в нашем пруду быть такие "силы"?
PM
vsemy svojo vremja - mir polon grjazi i jego nado oceshjatj
-i eto budet ni podvig i ne zertva - storatilno i spokoino
- vetj ktoto dolzen uberatj MUSOR
no nado znatj uberaja odnu grjazj mesto astojotsja dlja drugoi -
ret
да вы все проавы-скоролоскутов и ко поедут на нары!
###########
Uv.redaktor vi raskazite skolko vi polučaete za etu grazj ot ....................
to PM
ТАКАЯ грязь появится еще долго не появится. Тем более есть шанс, что графская семейка начнет давать показания. Схема борется за Де. Когда SAB понизил Де уровень доступа к гостайне, люди Схемы сумели и это обойти, чтобы только прикрыть графа. Для спасения Де они даже организовать кражу денег из KNAB`a. Уверен, что при следующем Сейме Лоскутов разрушит до основания Схему Бородатого.
ret
кража денег из кнаба, вы сами п хоть поняли что ляпнули своими тупыми мозгами?!!!
to ret
С таким уровнем ведения вам стоит чаще посещать полицейский форум. Там вы сможете легко поговрить про тупые мозги.
PM
По словам адвоката Вилкасте Айнара Платациса, у его клиентки в субботу -- день рожденья, на это событие заявились сотрудники KNAB. Что, конечно, приятно. В доме, по словам адвоката, церемоня ---ломали дверьи все в дном.
... Явившись к дому Вилкасте, в разгар обыска, рано
«Секьюрити» с постановлением следственного судьи на обыск были ознакомлены, KNABцы продолжили обыск, и общее наблюдение. «Вот, смотрим, чтобы опять чего не пропало,»
Вернемся к Платацису падал незаконно поили. А именно: в офисе клиентки "люди, выдающие себя за работников KNABа -- и никак ментам, это -- не предъявили."
Пресс-секретарь БПБК Андрис Витенбургс не дает по этому поводу.
to ret
Сколько дадут одерововской бабенке Леночке?
Если ей дадут реальный срок, то Вилкасте, наверняка, дадут в два раза больше.
P. S.
TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esošā informācija liecinot, ka, ietekmīgas muitas amatpersonas Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste, iespējams, 2005.gadā Rīgas domes amatpersonām maksājusi miljons eiro, lai panāktu izdevīgu zonējuma maiņu sev piederošajā zemes gabalā Mežaparkā, tā ziņoja raidījums svētdien. Gadu vēlāk I.Vilkaste šo zemi pārdeva par 30 miljoniem latu. Virzību šai lietai devušas apsūdzētā Raimonda Janitas liecības, kas Mežaparka lietā bijis viens no kukuļošanas starpniekiem, ziņoja raidījums. Piektdien KNAB veica kratīšanu I.Vilkastes birojā un mājā, kas, pēc I.Vilkastes advokāta Aināra Platača teiktā, noticis saistībā ar korupciju Rīgas domē. Bijušās Rīgas domes amatpersonas R. Janitas advokāts Egons Rusanovs raidījumam apstiprinājis, ka R. Janita atzinies kukuļošanas starpniecībā vairākās epizodēs. E. Rusanovs vairāk neko nekomentēja izmeklēšanas interesēs.
Piektdien veiktā kratīšana uzņēmējas I.Vilkastes birojā un mājās, iespējams, norāda, ka R.Janita sniedzis liecības arī par I.Vilkasti. Mājā, kur KNAB veica kratīšanu, I.Vilkaste dzīvo kopā ar savu šķirto vīru, Valsts ieņēmuma dienesta augstu amatpersonu V.Vaškeviču.
Pirms gada par I.Vilkastes dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām sāka runāt arī viņas bijušais biznesa partneris Raimonds Štālbergs, atgādina “Nekā personīga”. Viņš KNAB liecināja, ka vērienīgākais kukulis – miljons eiro – maksāti 2005.gadā par zonējuma maiņu teritorijai Mežaparkā, Rusova ielā.
Nauda maksāta pa daļām, un kukuļošanas ķēdē bijuši iesaistīti tā brīža attīstības departamenta priekšnieka vietnieks Pēteris Strancis un administrācijas vadītājs R.Janita, vēsta raidījums. Pēc R.Štālberga teiktā, R.Janitam kā kurjeram kurpju kastē tika nodota daļa naudas. Patlaban I.Vilkastes un R.Štālberga starpā ir nesaskaņas, un R.Štālbergs apsūdzēts piecu miljonu latu izspiešanā no uzņēmējas. Liecības par kukuļošanu R.Janita KNAB sācis sniegt šogad pēc tam, kad februārī viņu aizturēja par 65 000 eiro liela kukuļa nodošanu domes amatpersonām, lai veicinātu kāda projekta būvi Dzirciema ielā.
ret
еще ьраз убедился что умных людей здесь нет а жаль!даже знаки препинания небуду ставить все равно вы тупые!!!!!!!!!!!
P.P.S.
Бывший руководитель администрации департамента городского развития Рижской думы Раймонд Янита признался, что участвовал во многих коррупционных эпизодах, сообщает передача Nekā personīga. Адвокат Яниты Эгон Русанов подтвердил передаче, что Янита признался, что был посредником при взяточничестве, однако адвокат не дал никаких более подробных комментариев, чтобы не мешать ходу следствия. Как известно, 23 мая, антикоррупционное бюро провело обыск в офисе и доме Инары Вилкасте, которая является бывшей женой начальника уголовного управления таможни Владимира Вашкевича. Этот обыск, возможно, свидетельствует о том, что Янита дал показания и про Вилкасте. Год назад о том, что Вилкасте давала взятки чиновникам Рижской думы, говорил и ее бывший партнер по бизнесу Раймонд Шталбергс, пишет LETA. Он дал показания в KNAB о том, что в 2005 году была уплачена огромная взятка в размере миллиона евро для того, чтобы изменить зонирование на участке земли в Межапарке, на улице Руссова. В цепочку взяточничества были включены двое человек из департамента городского развития — заместитель начальника департамента Петерис Странцис, а также Раймонд Янита. По словам Шталбергса, Яните как курьеру была передана часть денег.
Андрей
Ставлю на Лоскутова. В атаку народники бросили все силы. Но Лоскутов держится. Удачи ему!
Aivars Zablackis
A 4to vi dumajete jesli sdelki millionnije, to ne nenado plotitj DOLZOSTNIM LICAM polozennije 10% otkatnix deneg... ?????????
№№№
Война против КНАБа достигла апогея. Президент избранный в зоопарке заявил: Если репутация Бюро по предотвращению и борьбе с коррупцией запятнана, ее нужно "отмыть дочиста". По словам Валдиса Затлерса, в проверке КНАБа должны принимать активное участие как Госконтроль, так и прокуратура.
Народники наступают, но будут повержены!!!
Foto: Arēna Rīga
Kiprā vienā adresē ir reģistrētas 11 firmas, kurām pilnībā vai daļēji pieder uzņēmumi Latvijā. No šīm 11, divas firmas ir izvērsušas savu darbību nekustamo īpašumu projektu attīstības lauciņā, un tām piederošajos Latvijas uzņēmumos darbojas pazīstami, ar satiksmes ministru Aināru Šleseru un viņa biznesa partneriem savulaik saistīti cilvēki, kā arī kādreizējais Rīgas domes Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams un ar viņu saistīti cilvēki.
'Laymīgais' Kipras investors
Vienā no šādām ārzonas firmām ir "Laymix Holdings Ltd", kura bijusi vai joprojām ir līdzīpašniece vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kas saistīti ar Šlesera kādreizējā darījumu partnera Viestura Koziola līdzgaitniekiem un kuru pārstāv Štrama pakļautībā strādājušais departamenta ierēdnis Uldis Kiršteins.
Kiršteins šajos, caur īpašniekiem saistītajos uzņēmumos kā īpašnieku pārstāvis vai amatpersona parādās tikpat bieži kā Rems Razums - Šlesera 1998.gadā vadītās firmas "Varner Hakon Invest" kādreizējais preses sekretārs, vēlāk "Linstow Varner" runasvīrs.
Aktīvākas izmaiņas uzņēmumu īpašnieku struktūrā un valdē notikušas 2007.gada maijā un jūnija - pāris mēnešus pēc tam, kad Štrams atstājis Rīgas domes Attīstības departamenta direktora amatu.
Ārzonu dibinātajos vai pārpirktajos uzņēmumos tikpat bieži figurē arī uzņēmējs Mārtiņš Pevko, kurš jau iepriekš bijis Štrama darījuma partneris, pārstāvot Panamā reģistrētu ārzonas firmu, kura nopirka no Štrama viņa dibināto arhitektu biroju "Postform Projekts". 2007.gadā Pevko atstājis šīs firmas un tajās kā dalībnieki ienākuši ārzonu uzņēmumi, bet kā amatpersona Razums.
Kiršteins atteica portālam "Delfi" sarunu par Kiprā reģistrētajiem investoriem, to īpašniekiem un viņu plāniem Latvijā. Kiršteins norādīja, ka viņam nav ne mazākas vēlmes par to runāt, turklāt, tas neesot viņa pienākums.
Savukārt Razums palūdza jautājumus par Kipras biznesiem Latvijā nosūtīt epastiski, bet vairāku dienu laikā neatrada laiku atbildēt. Tāpat rīkojās Pevko.
Pevko ne tikai pārstāvējis ārvalstu investorus, bet arī pats dibinājis uzņēmumus. Piemēram, 2006.gada martā viņš, kopā ar Šlesera vadītās LPP/LC biedru Ivaru Kalvišķi (33%) un kādreizējo Rīgas vicemēru Juri Visocki (33%), dibinājis "City development projects".
Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas (34%) pārdevis Kiprā reģistrētajam "Laymix Holding Ltd", kuru uz pilnvaras pamatā pārstāv bijušais Rīgas domes attīstības departamenta darbinieks Uldis Kiršteins.
2003.gadā arī Kiršteina pārstāvētais "Laymix" kļuvis par dalībnieku citā nekustamo īpašumu projektu firmā - "Developments projects", kuru 1999.gadā dibināja Arkanzasā reģistrētā firma "Dvelopment Projects L.L.C", kas pieder Panamā reģistrētajām "World Fund Inc" un "Euro Amex Exchange Inc". "Delfi" jau pērn vēstīja, ka šīm divām Panamas firmām pastarpināti piederēja lielākais Latvijas olu ražotājs "Balticovo".
Savukārt "Development Projects L.L.C" tās Latvijas meitas uzņēmumā SIA "Development projects" 2002.gadā pārstāvēja kukuļošanas lietā notiesātais bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Didzis Azanda.
2003.gadā par SIA "Development Projects" dalībniekiem kļuva arī Kalvišķis un Visockis. Vēl aptuveni pēc gada ārzonas firmas daļas pārgāja pie Pevko, bet no viņa tās nonāca pie "Laymix", kuru pārstāv Uldis Kiršteins.
2007.gada maijā Kalvišķis, Visockis un "Laymix" savas daļas pārdeva un par jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem kļuva ar Aizkraukles banku saistītie Jakovs un Leonīds Kiļi, kā arī Krievijas pilsonis Andrejs Polovinkins.
Viens no SIA "Development Projects" projektiem ir daudzfunkcionālā administratīvā ēka Rīgā, Skanstes ielā. Šo daudzfunkcionālo 13 stāvu ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietām projektēja uzņēmums "Postform Projekts Rīga", projekta izmaksas 2004.gadā tika lēstas 2,5 miljonu latu apmērā. Uzņēmumam pērnā gada martā tika izdota būvatļauja ēkas nulles cikla būvniecībai.
Kiršteins pārstāvēja "Laymix" arī citā Latvijā reģistrētā firmā "Ķipsalas Spice". To 2004.gadā dibinājis Pevko, taču vēlāk 60% savu daļu pārdevis kādreizējā Šlesera biznesa partnera Viestura Koziola līdzgaitniekam Askoldam Brziņam (viņš ir sens Koziola biznesa partneris un Koziola izdotā žurnāla "Republika.lv" direktors) un 20% daļu - jau minētajai "Laymix".
"Ķīpsalas spice" ieguvusi zemi pašā Ķīpsalas ziemeļu galā, kur iecerēts uzbūvēt 22 stāvus augstu debesskrāpi.
"Laymix" arī kļuvis par vienīgo nekustamā īpašuma kompānijas "Deglavparks" īpašnieku. Līdz tam uzņēmums īsu brīdi piederēja juristam Jānim Butkevičam, bet no 2006.gada februāra līdz tā paša gada 29.decembrim - Viļņa Štrama sievai Brigitai Štramai. Nekustamā īpašuma kompānija "Deglavparks" no Liepājas uzņēmuma "MIG Holdings" iegādājusies 3,5 hektārus lielu īpašumu Pāvilostas pelēkas kāpas dabas lieguma zonā.
Vēl vienā firmā - 2006.gadā dibinātajā "Urban Estate" - kuras īpašniece ir "Laymix", kuru arī šeit pārstāv Uldis Kiršteins - kā valdes loceklis parādās arī Razums. "Urban Estate" sākotnēji piederēja Jurim Markevičam, kurš desmit dienas pēc firmas dibināšanas savas daļas pārdeva "Laymix", kuru arī šajā gadījumā, tāpat kā citās Latvijas firmās pārstāv Kiršteins. Pēc īpašnieku maiņas Kiršteins nomainīja Razumu arī uzņēmuma valdē. Šīs firmas aktivitātes līdz šim nav bijušas publiskas.
Savukārt citas "Laymix" meitasfirmas - "Studentu centra" - darbība piesaistīja plašākas sabiedrības uzmanību ar valsts īpašuma izsaimniekošanu. Skandāls beidzies ar naudas sodiem ierēdņiem.
"Studentu centru" 2004.gadā dibināja Māris Safargalejevs, un jau pāris nedēļas pēc tam - laikā, kad mainījusies vadība IZM, šī firma bez konkursa uz 20 gadiem ieguva nomā vērtīgu valsts zemesgabalu pie Ķīšezera, Ezermalas ielā 6. Vēlāk tika atzīts, ka nomas līguma nosacījumi ir neizdevīgi valstij. Šā gada maijā vidū par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonas bezdarbību apsūdzētajiem bijušajam IZM valsts sekretāram Valdim Eglem un IZM darbiniecei Helēnai Kaņepei tiesa piemēroja naudassodus attiecīgi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) un 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā.
Pēc līguma noslēgšanas 2005.gadā mainījās "Studentu centra" īpašnieki - 60% uzņēmuma daļu nonāca pie Valda Ulmaņa, bet 40% - pie Raita Pilsētnieka. Bet kopš pērnā gada marta uzņēmums pieder Valdim Ulmanim (20%), Koziola līdzgaitniekam Askoldam Bērziņam (60%) un atlikušie 20% Kiršteina pārstāvētajam "Laymix".
Presē savulaik jau plaši tika vēstīts, ka interesi par vērtīgo zemesgabalu Ezermalas ielā 6, kur savulaik atradās tā dēvētā Alkšņa karaskola, izrādīja Šlesera partijas biedrs Juris Radzevičs - īsu brīdi izglītības un zinātnes ministrs. Karaskolas teritoriju ar apmēram 30 objektiem valsts savulaik nodevusi Rīgas Tehniskajai universitātei, Zemesgrāmatā to ierakstot kā valsts īpašumu RTU valdījumā. Radzevičs to uzskatījis par nelikumību un pieprasījis nodot IZM valdījumā. Īsi pirms Induļa Emša valdības krišanas tika parakstīts akts par visu ēku nodošanu IZM bilancē, un vēlāk tās tika iznomātas. Radzevičs toreiz teica, ka neesot par notikušo lietas kursā.
'Merks', Šlesers un būvnieki no Kipras
Jau minētajā Kipras adresē reģistrētas vēl vismaz divas Rīgas būvprojektu attīstībā ieinteresētas firmas. Šīs firmas Latvijā pārstāv Rems Razums, un viena no tām firma figurē arī saistībā ar "Arēnu Rīga", kuras ceļš uz arēnas uzbūvēšanu un vērienīgu Skanstes ielas rajona attīstību ticis saistīts ar Šlesera lobiju.
Būvfirmas "Merks" uzceltās "Arēnas Rīga" pašreizējo līdzīpašnieci - firmu "Arena Invests" - pērn 28.maijā dibinājis pats Razums, bet jau 30.maijā par uzņēmuma vienīgo īpašnieci kļuvusi tai pašā Kipras adresē reģistrētā firma "Grantox Consult Ltd".
Savukārt vēl pēc mēneša - 25.jūnijā "Arena Invests" kļuva par 30% pazīstamās sporta un izklaides halles "Arēna Rīga" īpašnieci. Jāatgādina, ka "Arēnu Rīga" dibināja "Merks", bet 2006.gada 13.decembrī pārdeva to Igoram Ivanovam. Viņš jau nākamajā dienā pārdeva 25% Genadijam Bondarikam un 25% Jeļenai Bondarikai. Savukārt 19.decembrī 15% Ivanovam piederošo daļu nonāca pie viņa sievas, vēlāk nogalinātās Ellas Ivanovas.
Pašlaik "Arēna Rīga" pieder "Arena Invests", Jeļenai Bondarikai (10%) un Genadijam Bondarikam (60%). "Arēna Rīga" ir noslēgusi līgumu par konsultāciju nekustamo īpašumu jomā ar Vilnim Štramam piederošo firmu "2DEMP", kuru bijušais departamenta direktors drīz pēc aizturēšanas pārrakstījis sievai Brigitai.
"Delfi" jau rakstīja, ka īsi pēc Štrama aiziešanas no darba Rīgas domē Ivanovs izteica piedāvājumu Štramam strādāt "Arēnā Rīga", skaidrojot, ka "Štrams ir viens no pieredzējušākajiem un profesionālākajiem speciālistiem pilsētas plānošanas un attīstības jomā".
Savukārt Šlesera un "Merka" intereses līdz šim publiski saistītas vairākkārt. 2002.gadā Šlesers un Viesturs Koziols pēc strīdīgas uzvaras konkursā par Ķīpsalas Saules akmens būvniecības projektu savas daļas šajā projektā pārdeva "Merkam" katrs par 900 tūkstošiem eiro.
Koziols presei skaidroja, ka darījums ir godīgs bizness: divos gados projekta virzīšanā - juridisko dokumentu kārtošanā, konsultatīvo darbu finansēšanā, būvatļaujas iegūšanā - ticis ieguldīts 1,4 miljoniem eiro, tādējādi peļņa bijusi 20-25%. Taču presē tika izteiktas aizdomas, ka patiesais abu uzņēmēju ieguldījums bija ietekme uz Rīgas Domes lēmumiem. Jāatgādina, ka Saules akmens projekts bija tik strīdīgs, ka uz brīdi tika piedraudēts Rīgas vēsturisko centru izslēgt no UNESCO mantojuma saraksta.
Savukārt "Arēna Rīga" būvniecības priekšvēsture saistījās ar kompānijas "Multihalle" nespēju uzcelt paredzēto būvi līdz 2006.gada pasaules hokeja čempionātam. "Multihalle" nespēja atrast investoru, jo bija skaidrs, ka ieguldījumi neatmaksāsies. Tad pēkšņi Rīgas Dome izrādīja labvēlību "Merkam", pārdodot hallei piegulošo zemi vairāk nekā 10 hektāru platībā par summu, kas bija daudz mazāka par zemes tirgus vērtību. Presē šī labvēlība pret "Merku" tika saistīta ar Šlesera interesēm lobēt "Merku".
Kad pēc hokeja čempionāta arēnu "Merks" pārdeva Ivanova un Bondarika ģimenēm, kā vēl viens īpašnieks parādījās Rema Razuma pārstāvētais uzņēmums, kura īpašnieku pēdas ved uz Kipru.
Ap "Arēnu Rīga" esošās teritorijas attīstība interesē arī citu Kipras investoru - "Baltic Development Consultancy", kas pieder tai pašā Kipras adresē reģistrētai un Razumam piederošai "D & A Smart Investments" ir konsultantfirma projektam par dzelzceļa attīstību līdz "Arēnai Rīga".
"Baltic Development Consultancy" 2006.gadā dibināja Mārtiņš Pevko (40%), Lauris Vilks (30%) un "Baltic Construction Consultancy", kuru savukārt dibināja Razums (25%) un Visvaldis Sarma (25%), Jānis Norde (25%) un Juris Lipskis (25%).
2007.gada maijā - neilgi pēc tam, kad Vilnis Štrams pameta darbu Rīgas Domē - uzņēmumā mainījās īpašnieki - Vilks saglabāja savas 30% daļas, par jauniem īpašniekiem kļuva "D&A Smart Investments" (40%), kas atpirka daļas no Pevko, un Rems Razums (30%), kas ieguva "Baltic Construction Consultancy" daļas. Razums uz pilnvaras pamata arī pārstāvēja Kipras firmu "D&A Investmnent".
SIA "Baltic Development Consultancy" ir arī "Stockmann" tirdzniecības centra rekonstrukcijas projekta virzītājs, kā arī "Stockmann" konsultantu firma.
Ar "Stockmann" sadarbojās arī cita Kipras investoru rokās nonākusi firma "Projektu Centrs", kas dibināts 2000.gadā kā SIA "City Consult". Tās dibinātāja ir ASV reģistrēta, Panamas firmām piederošā "City Consult LLC", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Pevko. 2003.gada oktobrī Pevko kļuva par vienīgo uzņēmuma dalībnieku. Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas pārdeva "D& A Investments", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Razums.
Pirms nosaukuma maiņas 2002.gadā uzņēmums sadarbojas ar "Rimi" un "Stockmann centru". "Projektu centrs" pēc Štrama vadītā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veidojis vīziju "Rīgas pilsētas attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā". Tāpat uzņēmums piedalījies rindu māju projektā Bulduros.
Pie Kipras investora nonākusi arī firma "Postform projekts", kuru 1995.gadā dibināja Vilnis Štrams. Pēc četriem gadiem viņš firmu pārdeva ASV reģistrētai firmai "City Consult LLC", kas pieder divām Panamā reģistrētajām firmām, vienai no kurām pieder arī "Dvelopment Projects L.L.C". "City Consult" uz pilnvaras pamata pārstāvējis Mārtiņš Pevko. Par šo darījumu savulaik rakstīja "Diena", norādot uz dīvaino situāciju, kad Pevko naudu par uzņēmuma pirkšanu pārskaitīja nevis ASV īpašniekam, bet Štramam.
Štrams bijis "Postform Projekts" vienīgais valdes loceklis līdz pat 2000.gadam. Vēlāk par firmas vienīgo īpašnieku kļuva cita ārzonā reģistrēta firmā - tai pašā Kipras adresē esošā "D&A Smart Investments". Šo Kiprā reģistrēto firmu uz pilnvaras pamatā pārstāv Razums.
"Postform Projekts" nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, uzņēmums piedalījies "Stockmann" un "Coca - Cola Plaza" projektu īstenošanā, "City Market" Rīgā projektēšanā.
Jautājumi Remam Razumam, uz kuriem portāls "Delfi" nav saņēmis atbildi:
Pēc UR datiem Jūs pārstāvat Latvijā Kiprā reģistrēto investoru "D&A Smart Investment" Latvijas uzņēmumos. Kāda ir Kipras investoru interese piedalīties projektos Latvijā? Kā šie investori atrada uzņēmumus, kuros piedalīties?
Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt?
Kā šie Kipras investori Jūs atrada un aicināja pārstāvēt viņu intereses Latvijā? Kas jūs uzrunāja šo investoru vārdā?
Kādi ir tālākie Kipras investoru un viņiem piederošo uzņēmumu - "Baltic Development Consultancy" un "Projektu Centrs" darbības plāni Latvijā? Vai ir plāni iegādāties un/vai attīstīt vēl kādus īpašumus Latvijā?
Jūs pārstāvat arī Kiprā reģistrēto "Grantox Consult Ltd", kam pieder daļas "Arēna Rīga". Kā jūs atrada šis investors? Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt? Kāds ir šī uzņēmuma investīciju plāni un mērķi Latvijā?
Jūs bija valdes loceklis uzņēmumā "Urban Estate", kuram mainījās īpašnieki. Vai Jums ir zināms, kam pieder Kiprā reģistrētais uzņēmums "Laymix Holding", kas iegādājās šo Latvijas uzņēmumu? Kādi bijuši "Urban Estate" plāni dibināšanas laikā, kad jūs bijāt valdē?
pocetajem ))
(171) Lasīt komentārus
Kiprā vienā adresē ir reģistrētas 11 firmas, kurām pilnībā vai daļēji pieder uzņēmumi Latvijā. No šīm 11, divas firmas ir izvērsušas savu darbību nekustamo īpašumu projektu attīstības lauciņā, un tām piederošajos Latvijas uzņēmumos darbojas pazīstami, ar satiksmes ministru Aināru Šleseru un viņa biznesa partneriem savulaik saistīti cilvēki, kā arī kādreizējais Rīgas domes Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams un ar viņu saistīti cilvēki.
'Laymīgais' Kipras investors
Vienā no šādām ārzonas firmām ir "Laymix Holdings Ltd", kura bijusi vai joprojām ir līdzīpašniece vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kas saistīti ar Šlesera kādreizējā darījumu partnera Viestura Koziola līdzgaitniekiem un kuru pārstāv Štrama pakļautībā strādājušais departamenta ierēdnis Uldis Kiršteins.
Kiršteins šajos, caur īpašniekiem saistītajos uzņēmumos kā īpašnieku pārstāvis vai amatpersona parādās tikpat bieži kā Rems Razums - Šlesera 1998.gadā vadītās firmas "Varner Hakon Invest" kādreizējais preses sekretārs, vēlāk "Linstow Varner" runasvīrs.
Aktīvākas izmaiņas uzņēmumu īpašnieku struktūrā un valdē notikušas 2007.gada maijā un jūnija - pāris mēnešus pēc tam, kad Štrams atstājis Rīgas domes Attīstības departamenta direktora amatu.
Ārzonu dibinātajos vai pārpirktajos uzņēmumos tikpat bieži figurē arī uzņēmējs Mārtiņš Pevko, kurš jau iepriekš bijis Štrama darījuma partneris, pārstāvot Panamā reģistrētu ārzonas firmu, kura nopirka no Štrama viņa dibināto arhitektu biroju "Postform Projekts". 2007.gadā Pevko atstājis šīs firmas un tajās kā dalībnieki ienākuši ārzonu uzņēmumi, bet kā amatpersona Razums.
Kiršteins atteica portālam "Delfi" sarunu par Kiprā reģistrētajiem investoriem, to īpašniekiem un viņu plāniem Latvijā. Kiršteins norādīja, ka viņam nav ne mazākas vēlmes par to runāt, turklāt, tas neesot viņa pienākums.
Savukārt Razums palūdza jautājumus par Kipras biznesiem Latvijā nosūtīt epastiski, bet vairāku dienu laikā neatrada laiku atbildēt. Tāpat rīkojās Pevko.
Pevko ne tikai pārstāvējis ārvalstu investorus, bet arī pats dibinājis uzņēmumus. Piemēram, 2006.gada martā viņš, kopā ar Šlesera vadītās LPP/LC biedru Ivaru Kalvišķi (33%) un kādreizējo Rīgas vicemēru Juri Visocki (33%), dibinājis "City development projects".
Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas (34%) pārdevis Kiprā reģistrētajam "Laymix Holding Ltd", kuru uz pilnvaras pamatā pārstāv bijušais Rīgas domes attīstības departamenta darbinieks Uldis Kiršteins.
2003.gadā arī Kiršteina pārstāvētais "Laymix" kļuvis par dalībnieku citā nekustamo īpašumu projektu firmā - "Developments projects", kuru 1999.gadā dibināja Arkanzasā reģistrētā firma "Dvelopment Projects L.L.C", kas pieder Panamā reģistrētajām "World Fund Inc" un "Euro Amex Exchange Inc". "Delfi" jau pērn vēstīja, ka šīm divām Panamas firmām pastarpināti piederēja lielākais Latvijas olu ražotājs "Balticovo".
Savukārt "Development Projects L.L.C" tās Latvijas meitas uzņēmumā SIA "Development projects" 2002.gadā pārstāvēja kukuļošanas lietā notiesātais bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Didzis Azanda.
2003.gadā par SIA "Development Projects" dalībniekiem kļuva arī Kalvišķis un Visockis. Vēl aptuveni pēc gada ārzonas firmas daļas pārgāja pie Pevko, bet no viņa tās nonāca pie "Laymix", kuru pārstāv Uldis Kiršteins.
2007.gada maijā Kalvišķis, Visockis un "Laymix" savas daļas pārdeva un par jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem kļuva ar Aizkraukles banku saistītie Jakovs un Leonīds Kiļi, kā arī Krievijas pilsonis Andrejs Polovinkins.
Viens no SIA "Development Projects" projektiem ir daudzfunkcionālā administratīvā ēka Rīgā, Skanstes ielā. Šo daudzfunkcionālo 13 stāvu ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietām projektēja uzņēmums "Postform Projekts Rīga", projekta izmaksas 2004.gadā tika lēstas 2,5 miljonu latu apmērā. Uzņēmumam pērnā gada martā tika izdota būvatļauja ēkas nulles cikla būvniecībai.
Kiršteins pārstāvēja "Laymix" arī citā Latvijā reģistrētā firmā "Ķipsalas Spice". To 2004.gadā dibinājis Pevko, taču vēlāk 60% savu daļu pārdevis kādreizējā Šlesera biznesa partnera Viestura Koziola līdzgaitniekam Askoldam Brziņam (viņš ir sens Koziola biznesa partneris un Koziola izdotā žurnāla "Republika.lv" direktors) un 20% daļu - jau minētajai "Laymix".
"Ķīpsalas spice" ieguvusi zemi pašā Ķīpsalas ziemeļu galā, kur iecerēts uzbūvēt 22 stāvus augstu debesskrāpi.
"Laymix" arī kļuvis par vienīgo nekustamā īpašuma kompānijas "Deglavparks" īpašnieku. Līdz tam uzņēmums īsu brīdi piederēja juristam Jānim Butkevičam, bet no 2006.gada februāra līdz tā paša gada 29.decembrim - Viļņa Štrama sievai Brigitai Štramai. Nekustamā īpašuma kompānija "Deglavparks" no Liepājas uzņēmuma "MIG Holdings" iegādājusies 3,5 hektārus lielu īpašumu Pāvilostas pelēkas kāpas dabas lieguma zonā.
Vēl vienā firmā - 2006.gadā dibinātajā "Urban Estate" - kuras īpašniece ir "Laymix", kuru arī šeit pārstāv Uldis Kiršteins - kā valdes loceklis parādās arī Razums. "Urban Estate" sākotnēji piederēja Jurim Markevičam, kurš desmit dienas pēc firmas dibināšanas savas daļas pārdeva "Laymix", kuru arī šajā gadījumā, tāpat kā citās Latvijas firmās pārstāv Kiršteins. Pēc īpašnieku maiņas Kiršteins nomainīja Razumu arī uzņēmuma valdē. Šīs firmas aktivitātes līdz šim nav bijušas publiskas.
Savukārt citas "Laymix" meitasfirmas - "Studentu centra" - darbība piesaistīja plašākas sabiedrības uzmanību ar valsts īpašuma izsaimniekošanu. Skandāls beidzies ar naudas sodiem ierēdņiem.
"Studentu centru" 2004.gadā dibināja Māris Safargalejevs, un jau pāris nedēļas pēc tam - laikā, kad mainījusies vadība IZM, šī firma bez konkursa uz 20 gadiem ieguva nomā vērtīgu valsts zemesgabalu pie Ķīšezera, Ezermalas ielā 6. Vēlāk tika atzīts, ka nomas līguma nosacījumi ir neizdevīgi valstij. Šā gada maijā vidū par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonas bezdarbību apsūdzētajiem bijušajam IZM valsts sekretāram Valdim Eglem un IZM darbiniecei Helēnai Kaņepei tiesa piemēroja naudassodus attiecīgi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) un 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā.
Pēc līguma noslēgšanas 2005.gadā mainījās "Studentu centra" īpašnieki - 60% uzņēmuma daļu nonāca pie Valda Ulmaņa, bet 40% - pie Raita Pilsētnieka. Bet kopš pērnā gada marta uzņēmums pieder Valdim Ulmanim (20%), Koziola līdzgaitniekam Askoldam Bērziņam (60%) un atlikušie 20% Kiršteina pārstāvētajam "Laymix".
Presē savulaik jau plaši tika vēstīts, ka interesi par vērtīgo zemesgabalu Ezermalas ielā 6, kur savulaik atradās tā dēvētā Alkšņa karaskola, izrādīja Šlesera partijas biedrs Juris Radzevičs - īsu brīdi izglītības un zinātnes ministrs. Karaskolas teritoriju ar apmēram 30 objektiem valsts savulaik nodevusi Rīgas Tehniskajai universitātei, Zemesgrāmatā to ierakstot kā valsts īpašumu RTU valdījumā. Radzevičs to uzskatījis par nelikumību un pieprasījis nodot IZM valdījumā. Īsi pirms Induļa Emša valdības krišanas tika parakstīts akts par visu ēku nodošanu IZM bilancē, un vēlāk tās tika iznomātas. Radzevičs toreiz teica, ka neesot par notikušo lietas kursā.
'Merks', Šlesers un būvnieki no Kipras
Jau minētajā Kipras adresē reģistrētas vēl vismaz divas Rīgas būvprojektu attīstībā ieinteresētas firmas. Šīs firmas Latvijā pārstāv Rems Razums, un viena no tām firma figurē arī saistībā ar "Arēnu Rīga", kuras ceļš uz arēnas uzbūvēšanu un vērienīgu Skanstes ielas rajona attīstību ticis saistīts ar Šlesera lobiju.
Būvfirmas "Merks" uzceltās "Arēnas Rīga" pašreizējo līdzīpašnieci - firmu "Arena Invests" - pērn 28.maijā dibinājis pats Razums, bet jau 30.maijā par uzņēmuma vienīgo īpašnieci kļuvusi tai pašā Kipras adresē reģistrētā firma "Grantox Consult Ltd".
Savukārt vēl pēc mēneša - 25.jūnijā "Arena Invests" kļuva par 30% pazīstamās sporta un izklaides halles "Arēna Rīga" īpašnieci. Jāatgādina, ka "Arēnu Rīga" dibināja "Merks", bet 2006.gada 13.decembrī pārdeva to Igoram Ivanovam. Viņš jau nākamajā dienā pārdeva 25% Genadijam Bondarikam un 25% Jeļenai Bondarikai. Savukārt 19.decembrī 15% Ivanovam piederošo daļu nonāca pie viņa sievas, vēlāk nogalinātās Ellas Ivanovas.
Pašlaik "Arēna Rīga" pieder "Arena Invests", Jeļenai Bondarikai (10%) un Genadijam Bondarikam (60%). "Arēna Rīga" ir noslēgusi līgumu par konsultāciju nekustamo īpašumu jomā ar Vilnim Štramam piederošo firmu "2DEMP", kuru bijušais departamenta direktors drīz pēc aizturēšanas pārrakstījis sievai Brigitai.
"Delfi" jau rakstīja, ka īsi pēc Štrama aiziešanas no darba Rīgas domē Ivanovs izteica piedāvājumu Štramam strādāt "Arēnā Rīga", skaidrojot, ka "Štrams ir viens no pieredzējušākajiem un profesionālākajiem speciālistiem pilsētas plānošanas un attīstības jomā".
Savukārt Šlesera un "Merka" intereses līdz šim publiski saistītas vairākkārt. 2002.gadā Šlesers un Viesturs Koziols pēc strīdīgas uzvaras konkursā par Ķīpsalas Saules akmens būvniecības projektu savas daļas šajā projektā pārdeva "Merkam" katrs par 900 tūkstošiem eiro.
Koziols presei skaidroja, ka darījums ir godīgs bizness: divos gados projekta virzīšanā - juridisko dokumentu kārtošanā, konsultatīvo darbu finansēšanā, būvatļaujas iegūšanā - ticis ieguldīts 1,4 miljoniem eiro, tādējādi peļņa bijusi 20-25%. Taču presē tika izteiktas aizdomas, ka patiesais abu uzņēmēju ieguldījums bija ietekme uz Rīgas Domes lēmumiem. Jāatgādina, ka Saules akmens projekts bija tik strīdīgs, ka uz brīdi tika piedraudēts Rīgas vēsturisko centru izslēgt no UNESCO mantojuma saraksta.
Savukārt "Arēna Rīga" būvniecības priekšvēsture saistījās ar kompānijas "Multihalle" nespēju uzcelt paredzēto būvi līdz 2006.gada pasaules hokeja čempionātam. "Multihalle" nespēja atrast investoru, jo bija skaidrs, ka ieguldījumi neatmaksāsies. Tad pēkšņi Rīgas Dome izrādīja labvēlību "Merkam", pārdodot hallei piegulošo zemi vairāk nekā 10 hektāru platībā par summu, kas bija daudz mazāka par zemes tirgus vērtību. Presē šī labvēlība pret "Merku" tika saistīta ar Šlesera interesēm lobēt "Merku".
Kad pēc hokeja čempionāta arēnu "Merks" pārdeva Ivanova un Bondarika ģimenēm, kā vēl viens īpašnieks parādījās Rema Razuma pārstāvētais uzņēmums, kura īpašnieku pēdas ved uz Kipru.
Ap "Arēnu Rīga" esošās teritorijas attīstība interesē arī citu Kipras investoru - "Baltic Development Consultancy", kas pieder tai pašā Kipras adresē reģistrētai un Razumam piederošai "D & A Smart Investments" ir konsultantfirma projektam par dzelzceļa attīstību līdz "Arēnai Rīga".
"Baltic Development Consultancy" 2006.gadā dibināja Mārtiņš Pevko (40%), Lauris Vilks (30%) un "Baltic Construction Consultancy", kuru savukārt dibināja Razums (25%) un Visvaldis Sarma (25%), Jānis Norde (25%) un Juris Lipskis (25%).
2007.gada maijā - neilgi pēc tam, kad Vilnis Štrams pameta darbu Rīgas Domē - uzņēmumā mainījās īpašnieki - Vilks saglabāja savas 30% daļas, par jauniem īpašniekiem kļuva "D&A Smart Investments" (40%), kas atpirka daļas no Pevko, un Rems Razums (30%), kas ieguva "Baltic Construction Consultancy" daļas. Razums uz pilnvaras pamata arī pārstāvēja Kipras firmu "D&A Investmnent".
SIA "Baltic Development Consultancy" ir arī "Stockmann" tirdzniecības centra rekonstrukcijas projekta virzītājs, kā arī "Stockmann" konsultantu firma.
Ar "Stockmann" sadarbojās arī cita Kipras investoru rokās nonākusi firma "Projektu Centrs", kas dibināts 2000.gadā kā SIA "City Consult". Tās dibinātāja ir ASV reģistrēta, Panamas firmām piederošā "City Consult LLC", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Pevko. 2003.gada oktobrī Pevko kļuva par vienīgo uzņēmuma dalībnieku. Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas pārdeva "D& A Investments", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Razums.
Pirms nosaukuma maiņas 2002.gadā uzņēmums sadarbojas ar "Rimi" un "Stockmann centru". "Projektu centrs" pēc Štrama vadītā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veidojis vīziju "Rīgas pilsētas attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā". Tāpat uzņēmums piedalījies rindu māju projektā Bulduros.
Pie Kipras investora nonākusi arī firma "Postform projekts", kuru 1995.gadā dibināja Vilnis Štrams. Pēc četriem gadiem viņš firmu pārdeva ASV reģistrētai firmai "City Consult LLC", kas pieder divām Panamā reģistrētajām firmām, vienai no kurām pieder arī "Dvelopment Projects L.L.C". "City Consult" uz pilnvaras pamata pārstāvējis Mārtiņš Pevko. Par šo darījumu savulaik rakstīja "Diena", norādot uz dīvaino situāciju, kad Pevko naudu par uzņēmuma pirkšanu pārskaitīja nevis ASV īpašniekam, bet Štramam.
Štrams bijis "Postform Projekts" vienīgais valdes loceklis līdz pat 2000.gadam. Vēlāk par firmas vienīgo īpašnieku kļuva cita ārzonā reģistrēta firmā - tai pašā Kipras adresē esošā "D&A Smart Investments". Šo Kiprā reģistrēto firmu uz pilnvaras pamatā pārstāv Razums.
"Postform Projekts" nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, uzņēmums piedalījies "Stockmann" un "Coca - Cola Plaza" projektu īstenošanā, "City Market" Rīgā projektēšanā.
Jautājumi Remam Razumam, uz kuriem portāls "Delfi" nav saņēmis atbildi:
Pēc UR datiem Jūs pārstāvat Latvijā Kiprā reģistrēto investoru "D&A Smart Investment" Latvijas uzņēmumos. Kāda ir Kipras investoru interese piedalīties projektos Latvijā? Kā šie investori atrada uzņēmumus, kuros piedalīties?
Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt?
Kā šie Kipras investori Jūs atrada un aicināja pārstāvēt viņu intereses Latvijā? Kas jūs uzrunāja šo investoru vārdā?
Kādi ir tālākie Kipras investoru un viņiem piederošo uzņēmumu - "Baltic Development Consultancy" un "Projektu Centrs" darbības plāni Latvijā? Vai ir plāni iegādāties un/vai attīstīt vēl kādus īpašumus Latvijā?
Jūs pārstāvat arī Kiprā reģistrēto "Grantox Consult Ltd", kam pieder daļas "Arēna Rīga". Kā jūs atrada šis investors? Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt? Kāds ir šī uzņēmuma investīciju plāni un mērķi Latvijā?
Jūs bija valdes loceklis uzņēmumā "Urban Estate", kuram mainījās īpašnieki. Vai Jums ir zināms, kam pieder Kiprā reģistrētais uzņēmums "Laymix Holding", kas iegādājās šo Latvijas uzņēmumu? Kādi bijuši "Urban Estate" plāni dibināšanas laikā, kad jūs bijāt valdē?
www.DELFI.lv
Reklāma
?
KNAB действовал, как подоено: быстро и точно. Кто предупреждает об обыске? Может графу и его адвокату нужно было и тайны следствия поведать?
Поцатис un Co
20 мая предпринимательнице Инаре Вилкасте в рамках расследования дела о коррупции в Рижской думе был присвоен статус подозреваемой. По неофициальной информации, на днях KNAB будет решать вопрос о мере пресечения: обсуждается задержание или подписка о невыезде.
Скандал вокруг обыска офиса и дома Инары Вилкасте набирает обороты. KNAB отрицает все обвинения в незаконности обыска, заявляя, что по закону, если владельца жилплощади нет, то оперативники могут пригласить представителей самоуправления.
Сейчас по делу Вилкасте проходят нынешние и бывшие высокопоставленные чиновники думы Раймонд Янита, Раймонд Штрамс и Петерис Странцис. KNAB подозревает их в получении взятки в размере 65 тыс. евро (45,7 тыс. Ls) у некоего предпринимателя в связи со строительным проектом в Риге, на ул. Дзирциема. Вместе с тем о связи Инары Вилкасте с этими чиновниками в 2006 году заявил не кто иной, как Раймонд Шталбергс: он распространил информацию о том, что якобы по заданию Инары Вилкасте передал взятку в размере 326 тыс. евро.
PlataciszakisunCo
Vilkastes izspiešanas lieta, iespējams, falsificēta
Zane Auziņa, "Vakara Ziņas"
30. novembris (2006)
09:51
Piedalīties diskusijā par šo rakstu (4)
Trīs miljonu eiro izspiešanas un draudēšanas lieta pret Raimondu Štālbergu, visticamāk, ir safabricēta. Tās idejas autori un īstenotājs, iespējams, ir Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste, kurai ar Raimondu iepriekš acīmredzot bijušas ne tikai darījumu, bet arī intīmas attiecības.
________________________________________
Turklāt kā iespējama tiek pieļauta versija, ka aiz draudēšanas un izspiešanas lietas kā viens no idejiskajiem organizatoriem stāv arī Vilkastes bijušais vīrs, ar kuru arī pēc oficiālās laulības šķiršanas viņa attiecības neesot pārtraukusi.
Audio ierakstā fiksētā saruna Audioierakstā dzirdams, kā savas attiecības, tostarp finanšu saistības, cenšas atrisināt kāds vīrietis un sieviete. "Vakara Ziņu" informatori, kas labi pazīst gan Raimonda Štālberga, gan arī Ināras Vilkastes balsi, pārliecināti apgalvo, ka šajā ierakstā dzirdama tieši viņu abu saruna. Ieraksts rada pārliecību, ka sarunājas ļoti labi pazīstami cilvēki, kas cenšas atrisināt gan morālās un emocionālās pretenzijas, gan arī finanšu saistības.
Turklāt sarunā figurē pieci miljoni — summa, kas nav ikdienišķa "parasto cilvēku sarunās", un tas ievērojami sašaurina iespējamo sarunas partneru loku. Jāpiebilst, ka Vilkastes darījumu apmērs, kuros partneris bija arī Raimonds Štālbergs, ir mērāms desmitos miljonu latu, un piecu miljonu summa viņiem nav abstrakts jēdziens.
Ierakstā Vilkaste atzīst savu vainu Audioierakstā sieviete atzīst savu vainu kāda solījuma nepildīšanā. Saskaņā ar "Vakara Ziņu" rīcībā esošo informāciju Raimondam Štālbergam ar Vilkasti bija vairāku miljonu vērti savstarpējie darījumi, līdz Štālbergam radusies pārliecība, ka viņu mēģina "uzmest", mēģina apkrāpt. "Darījumā bijis gan Vilkastes, gan Štālberga ieguldījums, un saskaņā ar abpusēju vienošanos viņam esot pienākusies samaksa no noslēgtā darījuma. Taču tas nebija viņu vienīgais daudzmiljonu darījums, no kura sava daļa pienākusies arī Raimondam. No tā, ko Raimonds man atklāja, zinu, ka viņa peļņa šajos darījumos kopumā bijusi norunāta apmēram 7,5 miljoni latu. Tos viņš bija iecerējis ieguldīt savā personīgajā biznesā. Raimonds atklāja, ka ar Vilkasti bijusi noruna par viena miljona latu maksu pa daļām sešās dažādās kopfirmās, no kurām viņš izstājas, plus vēl trīs miljoni latu par padarīto darbu. Sarunās pavīd vēl no nezināmiem avotiem nākoši pieci miljoni, kas iekritīšot Vilkastes kontā un ar kuriem viņa dalīšoties, kad viss būšot galā. Kad darījumiem bija jānotiek, Vilkaste izvairījās. Bankā, līguma parakstīšanā viņai līdzi bijuši divi dokumenti — viens paredzēja miljona pārskaitīšanu par pārdotajām daļām uzņēmumos, otrs — trīs miljonus par padarīto darbu. Vilkaste paziņojusi, ka otro dokumentu viņa tam apmaksāšot pēc apstiprinājuma pie notāra un pēc tam, kad viņš būs parakstījis vēl kādas zemes nostiprinājuma līgumu. Tajā brīdī Raimonds pārliecinājies, ka viņu cenšas "uzmest". Tad arī sākusies strauja notikumu attīstība, kas beidzās ar viņa arestu," stāsta informators, kurš vēlējās palikt anonīms.
Bankā uzraksta paziņojumu
Zināms, ka jau iepriekš saistībā ar Raimonda darījumiem ar Vilkasti ir bijuši izteikti nopietni draudi, tādus saņēmuši arī viņa ģimenes locekļi. Savukārt tobrīd bankā, sajūtot draudu īstenošanas iespējamo sākšanos, Raimonds uzrakstījis nelielu paziņojumu. Tā aptuvenais teksts skan šādi: "Es, Raimonds Štālbergs, stāvot Unibankas filiālē, esot pie pilnas apziņas un saprašanas, vēlos pavēstīt, ka, ja gadījumā ar mani kas notiks, tad tas ir tāpēc, ka Vilkaste un viņas šķirtais vīrs Vaškevičs man draud."
Šis dokuments, kas ir rakstīts ar Raimonda Štālberga roku un viņa parakstīts, paredzēts drošībsargājošām iestādēm. Vai tās atbilstoši reaģēs, nav zināms, jo vairākos citos gadījumos to rīcība bijusi dīvaina.
Cenšas apklusināt liecinieku
Proti, lai arī Raimonds Štālbergs oficiāli "Latvijas Vēstnesī" bija publicējis Vilkastei aicinājumus pildīt saistības un samaksāt par padarīto darbu, uzrādot notariāli apstiprinātu summu 3000000 eiro, un, lai arī ir oficiāli dokumenti ar abu pušu parakstiem par darījuma esamību, viņš tiek apsūdzēts draudēšanā un izspiešanā, kādas patiesībā nemaz nav bijis. "Raimondu centās apklusināt. Viņam ir ļoti plaša informācija par Vilkastes darījumiem, arī viņas šķirto vīru Vaškeviču. Šie cilvēki bija gatavi darīt visu, lai Raimondu apklusinātu, un to arī īstenoja. Tika pārmeklēts un apzagts viņa darba kabinets, kur kāds cerēja atrast dokumentus. Kaste ar dokumentiem pazuda, bet vēlāk, kad meklētais tajos netika uziets, šī kaste nez kādēļ tika nogādāta uz Raimonda šķirtās sievas dzīvesvietu. Viņa telefonsarunas tika noklausītas, tāpat joprojām tiek klausītas arī viņa piederīgo sarunas. Raimonds savu naudu no Vilkastes centās piedzīt civiltiesiskā kārtā, un tā nebija šantāža. Viņš ar iesniegumiem bija vērsies Policijā, Organizētās noziedzība un apkarošanas birojā (ONAB), kā arī ģenerālprokuratūrā, kur ar dokumentiem pamatoja notikušo.
Arī aizturēšanas brīdī Raimonds bija ceļā uz KNAB. Viņu aizturēja nevis ONAB, kā tas ir izziņots, bet gan Muitas kriminālpārvaldes darbinieki — Vilkastes vīra Vaškeviča padotie. Tas viss norāda uz Vaškeviča saistību gan ar Vilkastes darījumiem, gan arī ar bailēm tikt atmaskotam. Viņiem Raimonds bija jāapklusina, un nu uz kādu brīdi tas faktiski arī izdevies," atzīst Raimondam tuva persona.
Izspiešanas īsziņas, visticamāk, ir falsificētas
Tāpat uzmanību saista fakts, ka Vaškevičs un viņa uzticības personas esot manītas laikā, kad Raimonds Štālbergs bija jau aizturēts, gan arī policijā. "Kādam bija bail, ka Raimonds cels augšā visus netīros darījumus un shēmas, kur iesaistīta ne tikai Vilkaste, bet arī Vaškevičs. Esmu par to pārliecināts, turklāt to apstiprina arī pierādījumi. Esmu pārliecināts, ka īsziņas, kurās Raimonds Vilkastei it kā draud, ir falsificētas. Vai nu viņa pati kādā brīdī tās sev no Raimonda telefona nosūtījusi, vai izmantojusi tam speciālas ierīces — nupat pārliecinājos, ka tādas ir viegli iegādāties. To apliecina arī Raimonda iesniegums ģenerālprokuratūrā, kam viņš klāt pievienojis fotogrāfijas — tās apstiprina viņa izsekošanu un telefona sarunu noklausīšanos. Raimondam nebija iemeslu draudēt — savu nopelnīto naudu viņš būtu saņēmis civiltiesiskā ceļā, kā to arī grasījās darīt. Ir iespēja, ka Vilkaste šo iesniegumu par it kā saņemtajiem draudiem rakstījusi vai nu tāpēc, ka Vaškevičs viņai to pavēlējis darīt, vai arī tāpēc, ka viņa bija palikusi pārāk skopa un nevēlējās dalīties peļņā. Taču izspiešanu Raimonds nav īstenojis," ir pārliecināts "Vakara Ziņu" informators.
***
Sarunas fragmenta atšifrējums (saruna notiek krieviski):
Sieviete: Esmu vainīga tikai tur, ka es tev iedevu visu un apsolīju, apsolīju, ka, ja mēs būsim kopā, tas viss ir tavs, man nekā nav žēl. Bet gājieni bija tādi, kas mani apturēja. Man nebija taisnība, man nevajadzēja uzreiz tā, lūk, uz sitiena...
Tu saki vienlaikus... tu gan apvaino mani, gan saki labu... tas ir, vai labais ir arī tagad manī... Tu to sapratīsi...
Vīrietis: Tu pati savus vārdus nogalini... tu saproti pati, attiecībā uz tevi tam nav nozīmes...
Sieviete: Raimond, mēs runājam daudz, ļoti daudz...
Vīrietis: Tāpēc vairāk mēs nerunāsim, nerunāsim. Es pieņēmu šo lēmumu. Ja tu būtu man kaut teikusi, ka: "es tev uzticos, bet pastkaste tiks pārbaudīta..."
Sieviete: (Krieviski nolamājas — Z. A.) Kā es varēju to zināt!? Raimond, da pis... (Seko lamuvārdi krievu valodā — Z. A.) Raimond, kā es varēju zināt... tu ko dari?
Vīrietis: Pat ja nezināji...
Sieviete: Pat ja es par to nezināju, es par to varēju iedomāties?!...
Vīrietis: Labi! Viss, neuzvelcies velti.
(Sarunas ieraksta pārrāvums, kur acīmredzot vīrietis atkārto, ka viņiem esot kādi jautājumi, kam jāpieliek punkts — Z. A.) Tam seko:
Sieviete: Personīgo attiecību jomā?
Vīrietis: Par personīgo jomu mēs jau pielikām. Varbūt nolēmi, ka pasprēgāsi maķenīt un ar to viss beigsies. Personiskajā jomā, kad mēs sestdien runājām, tu pat uzsprāgi... es negribu, es vairs neatgriezīšos pie šīs sarunas.
Sieviete: Es ļoti daudz domāju, ļoti daudz... par tevi, taviem bērniem... ko esmu viņiem nodarījusi...
Vīrietis: Es zinu, ģimene — tā ir prioritāte...
Sieviete: Raimond, man nebija uz to tiesību, man nebija tiesības to nodarīt taviem bērniem...
Vīrietis: Neuztraucies — šo jautājumu mēs slēdzam, šo slēdzam. Vēl viens jautājums ir jāslēdz, lai vismaz es to saprotu, ka tas ir slēgts... Tas burkāns visu laiku man priekšā karājās... un mēs, kad mēs to rakstījām, es teicu — nevajag, es teicu, nevajag tos piecus miljonus...
Sieviete: Stop, pagaidi, stop! Gribi, es tev atgādināšu, davai, atceries. Kad tev, man bija daļa, es teicu, mēs sapelnīsim, mani pieci būs uz konta, mēs aizbrauksim un varēsim mierīgi dzīvot.
BMW
Vilkaste v tyurmu!
За что в Латвии дают взятку в 1 миллион?
По показаниям Раймонда Янита, задержанного в результате коррупционного скандала в Рижской думе, подозрения во взяточничестве падают на экс-супругу Владимира Вашкевича Инару Вилкасте.
По неофициальным данным, опубликованным в газете Diena, Инара Вилкасте, возможно, в 2005 году заплатила чиновникам Рижской думы 1 миллион евро, чтобы добиться выгодного обмена принадлежащего ей земельного участка в Межапарке, которой позже был продан фирме мэра Риги Гундарса Боярса за 30 миллионов латов. Прибыль Вилкасте в этой сделке была огромной, так как земля была приобретена ей пять лет назад за 175 тыс. латов. Дело продвинулось в результате показаний задержанного в результате коррупционного скандала в Рижской думе Раймонда Янита, в которых он признался, что неоднократно выступал в качестве посредника.
Вилкасте, в доме и офисе которой работники KNAB провели проверки, в свое время предлагала землю в Межапарке замешанному в коррупционном скандале Андрейсу Инкулису. По данным Diena, претендентом на землю была также компания Eldikrija, одним из владельцев которой был Инкулис. Возможно, именно показания Янита дали работникам KNAB повод проводить обыск в доме и офисе Вилкасте.
Pocetajem ))
Sakarā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku piektdien veikto kratīšanu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas uzņēmējas Ināras Vilkastes birojā un mājā, viņas advokāts Ainārs Platacis izteicis pārmetumus par to, ka kratīšana notikusi bez pašas uzņēmējas klātbūtnes, jo viņa bija izbraukusi no Latvijas, ziņo aģentūra LETA. KNAB viņa izteiktos pārmetumus noraida.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka patlaban KNAB nevar sniegt publisku un detalizētu informāciju saistībā ar kriminālprocesu, kura ietvaros piektdien, 23.maijā tika izdarīta kratīšana I.Vilkastes darba un dzīvesvietā.
Kriminālprocesa likums nosaka, ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai šī persona izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
Attiecībā uz A.Platača argumentiem saistībā ar kratīšanu dzīvesvietā, KNAB darbinieki pašvaldības pārstāvja klātbūtnē četru stundu garumā A.Plataci telefoniski aicināja ierasties I.Vilkasti vai viņam pašam, taču pretī saņēma solījumus un tika maldināti.
Atbilstoši likumam, nenodarot nevajadzīgus bojājumus, kratīšanas vietā esošās telpas tika atvērtas un izdarīta kratīšana pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
"Attiecībā uz Platača argumentiem saistībā ar kratīšanu juridiskās personas telpās, KNAB darbinieki pašvaldības pārstāvja klātbūtnē vairāku stundu garumā aicināja telpās esošo darbinieci iepazīties ar tiesas lēmumu un izpildīt KNAB likumīgās prasības, taču tas netika izdarīts, aizbildinoties ar noteikto aizliegumu atvērt biroja telpas," norāda Vitenburgs. A. Platacis solījis atbildīgo personu ierašanos, taču arī tas nenotika.
Kompromat.lv is not responsible for readers’ comments. Please observe standards of ethics, courtesy and respect. Comments must not incite violence or hatred, promote discrimination, defame others or impersonate another person. The site may remove comments and restrict access. The internet is not anonymous: a commenter can be identified.
Вилкасте прикинется сумасшедшей? (Документ)
моря
твои глаза ласкают душу мне
я вecj в мечтах и я молю о
боже,
увидеть в них любовь
подаренную мне
в них свет любви, в них
миллионы радуг
они пленят, они зовут меня,
к ним от любви я вecj сгораю
страстью
в них млечный путь венчающий
тебя
в них вечный зов и глубина
вселенной
из губ твоих малины брызжет
сок
ты пышешь жаром страсти
неизбежной
один твой взгляд и я у твоих
ног
закрой глаза хотя бы на
мгновенье
убавь тепло пылающей груди
и я прильну к губам твоим
малинным
отдам себя во власть твоей
любви...
мы будем помнить встречу нашу
вечно
и в снах мы будем вместе как и
наяву
любовью будешь пьянa ты
бесконечно
я всё сильней, сильней тебя
......!!!
-i eto budet ni podvig i ne zertva - storatilno i spokoino
- vetj ktoto dolzen uberatj MUSOR
no nado znatj uberaja odnu grjazj mesto astojotsja dlja drugoi -
По словам адвоката Вилкасте Айнара Платациса, у его клиентки в субботу -- день рожденья, на это событие заявились сотрудники KNAB. Что, конечно, приятно. В доме, по словам адвоката, церемоня ---ломали дверьи все в дном.
... Явившись к дому Вилкасте, в разгар обыска, рано
«Секьюрити» с постановлением следственного судьи на обыск были ознакомлены, KNABцы продолжили обыск, и общее наблюдение. «Вот, смотрим, чтобы опять чего не пропало,»
Вернемся к Платацису падал незаконно поили. А именно: в офисе клиентки "люди, выдающие себя за работников KNABа -- и никак ментам, это -- не предъявили."
Пресс-секретарь БПБК Андрис Витенбургс не дает по этому поводу.
Если ей дадут реальный срок, то Вилкасте, наверняка, дадут в два раза больше.
Piektdien veiktā kratīšana uzņēmējas I.Vilkastes birojā un mājās, iespējams, norāda, ka R.Janita sniedzis liecības arī par I.Vilkasti. Mājā, kur KNAB veica kratīšanu, I.Vilkaste dzīvo kopā ar savu šķirto vīru, Valsts ieņēmuma dienesta augstu amatpersonu V.Vaškeviču.
Pirms gada par I.Vilkastes dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām sāka runāt arī viņas bijušais biznesa partneris Raimonds Štālbergs, atgādina “Nekā personīga”. Viņš KNAB liecināja, ka vērienīgākais kukulis – miljons eiro – maksāti 2005.gadā par zonējuma maiņu teritorijai Mežaparkā, Rusova ielā.
Nauda maksāta pa daļām, un kukuļošanas ķēdē bijuši iesaistīti tā brīža attīstības departamenta priekšnieka vietnieks Pēteris Strancis un administrācijas vadītājs R.Janita, vēsta raidījums. Pēc R.Štālberga teiktā, R.Janitam kā kurjeram kurpju kastē tika nodota daļa naudas. Patlaban I.Vilkastes un R.Štālberga starpā ir nesaskaņas, un R.Štālbergs apsūdzēts piecu miljonu latu izspiešanā no uzņēmējas. Liecības par kukuļošanu R.Janita KNAB sācis sniegt šogad pēc tam, kad februārī viņu aizturēja par 65 000 eiro liela kukuļa nodošanu domes amatpersonām, lai veicinātu kāda projekta būvi Dzirciema ielā.
Народники наступают, но будут повержены!!!
Izdrukai Izdrukai
Nosūtīt Nosūtīt
Ziņojums redaktoram Ziņojums redaktoram
(170)Lasīt komentārus Lasīt komentārus
Foto: Arēna Rīga
Kiprā vienā adresē ir reģistrētas 11 firmas, kurām pilnībā vai daļēji pieder uzņēmumi Latvijā. No šīm 11, divas firmas ir izvērsušas savu darbību nekustamo īpašumu projektu attīstības lauciņā, un tām piederošajos Latvijas uzņēmumos darbojas pazīstami, ar satiksmes ministru Aināru Šleseru un viņa biznesa partneriem savulaik saistīti cilvēki, kā arī kādreizējais Rīgas domes Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams un ar viņu saistīti cilvēki.
'Laymīgais' Kipras investors
Vienā no šādām ārzonas firmām ir "Laymix Holdings Ltd", kura bijusi vai joprojām ir līdzīpašniece vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kas saistīti ar Šlesera kādreizējā darījumu partnera Viestura Koziola līdzgaitniekiem un kuru pārstāv Štrama pakļautībā strādājušais departamenta ierēdnis Uldis Kiršteins.
Kiršteins šajos, caur īpašniekiem saistītajos uzņēmumos kā īpašnieku pārstāvis vai amatpersona parādās tikpat bieži kā Rems Razums - Šlesera 1998.gadā vadītās firmas "Varner Hakon Invest" kādreizējais preses sekretārs, vēlāk "Linstow Varner" runasvīrs.
Aktīvākas izmaiņas uzņēmumu īpašnieku struktūrā un valdē notikušas 2007.gada maijā un jūnija - pāris mēnešus pēc tam, kad Štrams atstājis Rīgas domes Attīstības departamenta direktora amatu.
Ārzonu dibinātajos vai pārpirktajos uzņēmumos tikpat bieži figurē arī uzņēmējs Mārtiņš Pevko, kurš jau iepriekš bijis Štrama darījuma partneris, pārstāvot Panamā reģistrētu ārzonas firmu, kura nopirka no Štrama viņa dibināto arhitektu biroju "Postform Projekts". 2007.gadā Pevko atstājis šīs firmas un tajās kā dalībnieki ienākuši ārzonu uzņēmumi, bet kā amatpersona Razums.
Kiršteins atteica portālam "Delfi" sarunu par Kiprā reģistrētajiem investoriem, to īpašniekiem un viņu plāniem Latvijā. Kiršteins norādīja, ka viņam nav ne mazākas vēlmes par to runāt, turklāt, tas neesot viņa pienākums.
Savukārt Razums palūdza jautājumus par Kipras biznesiem Latvijā nosūtīt epastiski, bet vairāku dienu laikā neatrada laiku atbildēt. Tāpat rīkojās Pevko.
Pevko ne tikai pārstāvējis ārvalstu investorus, bet arī pats dibinājis uzņēmumus. Piemēram, 2006.gada martā viņš, kopā ar Šlesera vadītās LPP/LC biedru Ivaru Kalvišķi (33%) un kādreizējo Rīgas vicemēru Juri Visocki (33%), dibinājis "City development projects".
Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas (34%) pārdevis Kiprā reģistrētajam "Laymix Holding Ltd", kuru uz pilnvaras pamatā pārstāv bijušais Rīgas domes attīstības departamenta darbinieks Uldis Kiršteins.
2003.gadā arī Kiršteina pārstāvētais "Laymix" kļuvis par dalībnieku citā nekustamo īpašumu projektu firmā - "Developments projects", kuru 1999.gadā dibināja Arkanzasā reģistrētā firma "Dvelopment Projects L.L.C", kas pieder Panamā reģistrētajām "World Fund Inc" un "Euro Amex Exchange Inc". "Delfi" jau pērn vēstīja, ka šīm divām Panamas firmām pastarpināti piederēja lielākais Latvijas olu ražotājs "Balticovo".
Savukārt "Development Projects L.L.C" tās Latvijas meitas uzņēmumā SIA "Development projects" 2002.gadā pārstāvēja kukuļošanas lietā notiesātais bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Didzis Azanda.
2003.gadā par SIA "Development Projects" dalībniekiem kļuva arī Kalvišķis un Visockis. Vēl aptuveni pēc gada ārzonas firmas daļas pārgāja pie Pevko, bet no viņa tās nonāca pie "Laymix", kuru pārstāv Uldis Kiršteins.
2007.gada maijā Kalvišķis, Visockis un "Laymix" savas daļas pārdeva un par jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem kļuva ar Aizkraukles banku saistītie Jakovs un Leonīds Kiļi, kā arī Krievijas pilsonis Andrejs Polovinkins.
Viens no SIA "Development Projects" projektiem ir daudzfunkcionālā administratīvā ēka Rīgā, Skanstes ielā. Šo daudzfunkcionālo 13 stāvu ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietām projektēja uzņēmums "Postform Projekts Rīga", projekta izmaksas 2004.gadā tika lēstas 2,5 miljonu latu apmērā. Uzņēmumam pērnā gada martā tika izdota būvatļauja ēkas nulles cikla būvniecībai.
Kiršteins pārstāvēja "Laymix" arī citā Latvijā reģistrētā firmā "Ķipsalas Spice". To 2004.gadā dibinājis Pevko, taču vēlāk 60% savu daļu pārdevis kādreizējā Šlesera biznesa partnera Viestura Koziola līdzgaitniekam Askoldam Brziņam (viņš ir sens Koziola biznesa partneris un Koziola izdotā žurnāla "Republika.lv" direktors) un 20% daļu - jau minētajai "Laymix".
"Ķīpsalas spice" ieguvusi zemi pašā Ķīpsalas ziemeļu galā, kur iecerēts uzbūvēt 22 stāvus augstu debesskrāpi.
"Laymix" arī kļuvis par vienīgo nekustamā īpašuma kompānijas "Deglavparks" īpašnieku. Līdz tam uzņēmums īsu brīdi piederēja juristam Jānim Butkevičam, bet no 2006.gada februāra līdz tā paša gada 29.decembrim - Viļņa Štrama sievai Brigitai Štramai. Nekustamā īpašuma kompānija "Deglavparks" no Liepājas uzņēmuma "MIG Holdings" iegādājusies 3,5 hektārus lielu īpašumu Pāvilostas pelēkas kāpas dabas lieguma zonā.
Vēl vienā firmā - 2006.gadā dibinātajā "Urban Estate" - kuras īpašniece ir "Laymix", kuru arī šeit pārstāv Uldis Kiršteins - kā valdes loceklis parādās arī Razums. "Urban Estate" sākotnēji piederēja Jurim Markevičam, kurš desmit dienas pēc firmas dibināšanas savas daļas pārdeva "Laymix", kuru arī šajā gadījumā, tāpat kā citās Latvijas firmās pārstāv Kiršteins. Pēc īpašnieku maiņas Kiršteins nomainīja Razumu arī uzņēmuma valdē. Šīs firmas aktivitātes līdz šim nav bijušas publiskas.
Savukārt citas "Laymix" meitasfirmas - "Studentu centra" - darbība piesaistīja plašākas sabiedrības uzmanību ar valsts īpašuma izsaimniekošanu. Skandāls beidzies ar naudas sodiem ierēdņiem.
"Studentu centru" 2004.gadā dibināja Māris Safargalejevs, un jau pāris nedēļas pēc tam - laikā, kad mainījusies vadība IZM, šī firma bez konkursa uz 20 gadiem ieguva nomā vērtīgu valsts zemesgabalu pie Ķīšezera, Ezermalas ielā 6. Vēlāk tika atzīts, ka nomas līguma nosacījumi ir neizdevīgi valstij. Šā gada maijā vidū par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonas bezdarbību apsūdzētajiem bijušajam IZM valsts sekretāram Valdim Eglem un IZM darbiniecei Helēnai Kaņepei tiesa piemēroja naudassodus attiecīgi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) un 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā.
Pēc līguma noslēgšanas 2005.gadā mainījās "Studentu centra" īpašnieki - 60% uzņēmuma daļu nonāca pie Valda Ulmaņa, bet 40% - pie Raita Pilsētnieka. Bet kopš pērnā gada marta uzņēmums pieder Valdim Ulmanim (20%), Koziola līdzgaitniekam Askoldam Bērziņam (60%) un atlikušie 20% Kiršteina pārstāvētajam "Laymix".
Presē savulaik jau plaši tika vēstīts, ka interesi par vērtīgo zemesgabalu Ezermalas ielā 6, kur savulaik atradās tā dēvētā Alkšņa karaskola, izrādīja Šlesera partijas biedrs Juris Radzevičs - īsu brīdi izglītības un zinātnes ministrs. Karaskolas teritoriju ar apmēram 30 objektiem valsts savulaik nodevusi Rīgas Tehniskajai universitātei, Zemesgrāmatā to ierakstot kā valsts īpašumu RTU valdījumā. Radzevičs to uzskatījis par nelikumību un pieprasījis nodot IZM valdījumā. Īsi pirms Induļa Emša valdības krišanas tika parakstīts akts par visu ēku nodošanu IZM bilancē, un vēlāk tās tika iznomātas. Radzevičs toreiz teica, ka neesot par notikušo lietas kursā.
'Merks', Šlesers un būvnieki no Kipras
Jau minētajā Kipras adresē reģistrētas vēl vismaz divas Rīgas būvprojektu attīstībā ieinteresētas firmas. Šīs firmas Latvijā pārstāv Rems Razums, un viena no tām firma figurē arī saistībā ar "Arēnu Rīga", kuras ceļš uz arēnas uzbūvēšanu un vērienīgu Skanstes ielas rajona attīstību ticis saistīts ar Šlesera lobiju.
Būvfirmas "Merks" uzceltās "Arēnas Rīga" pašreizējo līdzīpašnieci - firmu "Arena Invests" - pērn 28.maijā dibinājis pats Razums, bet jau 30.maijā par uzņēmuma vienīgo īpašnieci kļuvusi tai pašā Kipras adresē reģistrētā firma "Grantox Consult Ltd".
Savukārt vēl pēc mēneša - 25.jūnijā "Arena Invests" kļuva par 30% pazīstamās sporta un izklaides halles "Arēna Rīga" īpašnieci. Jāatgādina, ka "Arēnu Rīga" dibināja "Merks", bet 2006.gada 13.decembrī pārdeva to Igoram Ivanovam. Viņš jau nākamajā dienā pārdeva 25% Genadijam Bondarikam un 25% Jeļenai Bondarikai. Savukārt 19.decembrī 15% Ivanovam piederošo daļu nonāca pie viņa sievas, vēlāk nogalinātās Ellas Ivanovas.
Pašlaik "Arēna Rīga" pieder "Arena Invests", Jeļenai Bondarikai (10%) un Genadijam Bondarikam (60%). "Arēna Rīga" ir noslēgusi līgumu par konsultāciju nekustamo īpašumu jomā ar Vilnim Štramam piederošo firmu "2DEMP", kuru bijušais departamenta direktors drīz pēc aizturēšanas pārrakstījis sievai Brigitai.
"Delfi" jau rakstīja, ka īsi pēc Štrama aiziešanas no darba Rīgas domē Ivanovs izteica piedāvājumu Štramam strādāt "Arēnā Rīga", skaidrojot, ka "Štrams ir viens no pieredzējušākajiem un profesionālākajiem speciālistiem pilsētas plānošanas un attīstības jomā".
Savukārt Šlesera un "Merka" intereses līdz šim publiski saistītas vairākkārt. 2002.gadā Šlesers un Viesturs Koziols pēc strīdīgas uzvaras konkursā par Ķīpsalas Saules akmens būvniecības projektu savas daļas šajā projektā pārdeva "Merkam" katrs par 900 tūkstošiem eiro.
Koziols presei skaidroja, ka darījums ir godīgs bizness: divos gados projekta virzīšanā - juridisko dokumentu kārtošanā, konsultatīvo darbu finansēšanā, būvatļaujas iegūšanā - ticis ieguldīts 1,4 miljoniem eiro, tādējādi peļņa bijusi 20-25%. Taču presē tika izteiktas aizdomas, ka patiesais abu uzņēmēju ieguldījums bija ietekme uz Rīgas Domes lēmumiem. Jāatgādina, ka Saules akmens projekts bija tik strīdīgs, ka uz brīdi tika piedraudēts Rīgas vēsturisko centru izslēgt no UNESCO mantojuma saraksta.
Savukārt "Arēna Rīga" būvniecības priekšvēsture saistījās ar kompānijas "Multihalle" nespēju uzcelt paredzēto būvi līdz 2006.gada pasaules hokeja čempionātam. "Multihalle" nespēja atrast investoru, jo bija skaidrs, ka ieguldījumi neatmaksāsies. Tad pēkšņi Rīgas Dome izrādīja labvēlību "Merkam", pārdodot hallei piegulošo zemi vairāk nekā 10 hektāru platībā par summu, kas bija daudz mazāka par zemes tirgus vērtību. Presē šī labvēlība pret "Merku" tika saistīta ar Šlesera interesēm lobēt "Merku".
Kad pēc hokeja čempionāta arēnu "Merks" pārdeva Ivanova un Bondarika ģimenēm, kā vēl viens īpašnieks parādījās Rema Razuma pārstāvētais uzņēmums, kura īpašnieku pēdas ved uz Kipru.
Ap "Arēnu Rīga" esošās teritorijas attīstība interesē arī citu Kipras investoru - "Baltic Development Consultancy", kas pieder tai pašā Kipras adresē reģistrētai un Razumam piederošai "D & A Smart Investments" ir konsultantfirma projektam par dzelzceļa attīstību līdz "Arēnai Rīga".
"Baltic Development Consultancy" 2006.gadā dibināja Mārtiņš Pevko (40%), Lauris Vilks (30%) un "Baltic Construction Consultancy", kuru savukārt dibināja Razums (25%) un Visvaldis Sarma (25%), Jānis Norde (25%) un Juris Lipskis (25%).
2007.gada maijā - neilgi pēc tam, kad Vilnis Štrams pameta darbu Rīgas Domē - uzņēmumā mainījās īpašnieki - Vilks saglabāja savas 30% daļas, par jauniem īpašniekiem kļuva "D&A Smart Investments" (40%), kas atpirka daļas no Pevko, un Rems Razums (30%), kas ieguva "Baltic Construction Consultancy" daļas. Razums uz pilnvaras pamata arī pārstāvēja Kipras firmu "D&A Investmnent".
SIA "Baltic Development Consultancy" ir arī "Stockmann" tirdzniecības centra rekonstrukcijas projekta virzītājs, kā arī "Stockmann" konsultantu firma.
Ar "Stockmann" sadarbojās arī cita Kipras investoru rokās nonākusi firma "Projektu Centrs", kas dibināts 2000.gadā kā SIA "City Consult". Tās dibinātāja ir ASV reģistrēta, Panamas firmām piederošā "City Consult LLC", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Pevko. 2003.gada oktobrī Pevko kļuva par vienīgo uzņēmuma dalībnieku. Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas pārdeva "D& A Investments", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Razums.
Pirms nosaukuma maiņas 2002.gadā uzņēmums sadarbojas ar "Rimi" un "Stockmann centru". "Projektu centrs" pēc Štrama vadītā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veidojis vīziju "Rīgas pilsētas attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā". Tāpat uzņēmums piedalījies rindu māju projektā Bulduros.
Pie Kipras investora nonākusi arī firma "Postform projekts", kuru 1995.gadā dibināja Vilnis Štrams. Pēc četriem gadiem viņš firmu pārdeva ASV reģistrētai firmai "City Consult LLC", kas pieder divām Panamā reģistrētajām firmām, vienai no kurām pieder arī "Dvelopment Projects L.L.C". "City Consult" uz pilnvaras pamata pārstāvējis Mārtiņš Pevko. Par šo darījumu savulaik rakstīja "Diena", norādot uz dīvaino situāciju, kad Pevko naudu par uzņēmuma pirkšanu pārskaitīja nevis ASV īpašniekam, bet Štramam.
Štrams bijis "Postform Projekts" vienīgais valdes loceklis līdz pat 2000.gadam. Vēlāk par firmas vienīgo īpašnieku kļuva cita ārzonā reģistrēta firmā - tai pašā Kipras adresē esošā "D&A Smart Investments". Šo Kiprā reģistrēto firmu uz pilnvaras pamatā pārstāv Razums.
"Postform Projekts" nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, uzņēmums piedalījies "Stockmann" un "Coca - Cola Plaza" projektu īstenošanā, "City Market" Rīgā projektēšanā.
Jautājumi Remam Razumam, uz kuriem portāls "Delfi" nav saņēmis atbildi:
Pēc UR datiem Jūs pārstāvat Latvijā Kiprā reģistrēto investoru "D&A Smart Investment" Latvijas uzņēmumos. Kāda ir Kipras investoru interese piedalīties projektos Latvijā? Kā šie investori atrada uzņēmumus, kuros piedalīties?
Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt?
Kā šie Kipras investori Jūs atrada un aicināja pārstāvēt viņu intereses Latvijā? Kas jūs uzrunāja šo investoru vārdā?
Kādi ir tālākie Kipras investoru un viņiem piederošo uzņēmumu - "Baltic Development Consultancy" un "Projektu Centrs" darbības plāni Latvijā? Vai ir plāni iegādāties un/vai attīstīt vēl kādus īpašumus Latvijā?
Jūs pārstāvat arī Kiprā reģistrēto "Grantox Consult Ltd", kam pieder daļas "Arēna Rīga". Kā jūs atrada šis investors? Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt? Kāds ir šī uzņēmuma investīciju plāni un mērķi Latvijā?
Jūs bija valdes loceklis uzņēmumā "Urban Estate", kuram mainījās īpašnieki. Vai Jums ir zināms, kam pieder Kiprā reģistrētais uzņēmums "Laymix Holding", kas iegādājās šo Latvijas uzņēmumu? Kādi bijuši "Urban Estate" plāni dibināšanas laikā, kad jūs bijāt valdē?
Kiprā vienā adresē ir reģistrētas 11 firmas, kurām pilnībā vai daļēji pieder uzņēmumi Latvijā. No šīm 11, divas firmas ir izvērsušas savu darbību nekustamo īpašumu projektu attīstības lauciņā, un tām piederošajos Latvijas uzņēmumos darbojas pazīstami, ar satiksmes ministru Aināru Šleseru un viņa biznesa partneriem savulaik saistīti cilvēki, kā arī kādreizējais Rīgas domes Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams un ar viņu saistīti cilvēki.
'Laymīgais' Kipras investors
Vienā no šādām ārzonas firmām ir "Laymix Holdings Ltd", kura bijusi vai joprojām ir līdzīpašniece vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kas saistīti ar Šlesera kādreizējā darījumu partnera Viestura Koziola līdzgaitniekiem un kuru pārstāv Štrama pakļautībā strādājušais departamenta ierēdnis Uldis Kiršteins.
Kiršteins šajos, caur īpašniekiem saistītajos uzņēmumos kā īpašnieku pārstāvis vai amatpersona parādās tikpat bieži kā Rems Razums - Šlesera 1998.gadā vadītās firmas "Varner Hakon Invest" kādreizējais preses sekretārs, vēlāk "Linstow Varner" runasvīrs.
Aktīvākas izmaiņas uzņēmumu īpašnieku struktūrā un valdē notikušas 2007.gada maijā un jūnija - pāris mēnešus pēc tam, kad Štrams atstājis Rīgas domes Attīstības departamenta direktora amatu.
Ārzonu dibinātajos vai pārpirktajos uzņēmumos tikpat bieži figurē arī uzņēmējs Mārtiņš Pevko, kurš jau iepriekš bijis Štrama darījuma partneris, pārstāvot Panamā reģistrētu ārzonas firmu, kura nopirka no Štrama viņa dibināto arhitektu biroju "Postform Projekts". 2007.gadā Pevko atstājis šīs firmas un tajās kā dalībnieki ienākuši ārzonu uzņēmumi, bet kā amatpersona Razums.
Kiršteins atteica portālam "Delfi" sarunu par Kiprā reģistrētajiem investoriem, to īpašniekiem un viņu plāniem Latvijā. Kiršteins norādīja, ka viņam nav ne mazākas vēlmes par to runāt, turklāt, tas neesot viņa pienākums.
Savukārt Razums palūdza jautājumus par Kipras biznesiem Latvijā nosūtīt epastiski, bet vairāku dienu laikā neatrada laiku atbildēt. Tāpat rīkojās Pevko.
Pevko ne tikai pārstāvējis ārvalstu investorus, bet arī pats dibinājis uzņēmumus. Piemēram, 2006.gada martā viņš, kopā ar Šlesera vadītās LPP/LC biedru Ivaru Kalvišķi (33%) un kādreizējo Rīgas vicemēru Juri Visocki (33%), dibinājis "City development projects".
Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas (34%) pārdevis Kiprā reģistrētajam "Laymix Holding Ltd", kuru uz pilnvaras pamatā pārstāv bijušais Rīgas domes attīstības departamenta darbinieks Uldis Kiršteins.
2003.gadā arī Kiršteina pārstāvētais "Laymix" kļuvis par dalībnieku citā nekustamo īpašumu projektu firmā - "Developments projects", kuru 1999.gadā dibināja Arkanzasā reģistrētā firma "Dvelopment Projects L.L.C", kas pieder Panamā reģistrētajām "World Fund Inc" un "Euro Amex Exchange Inc". "Delfi" jau pērn vēstīja, ka šīm divām Panamas firmām pastarpināti piederēja lielākais Latvijas olu ražotājs "Balticovo".
Savukārt "Development Projects L.L.C" tās Latvijas meitas uzņēmumā SIA "Development projects" 2002.gadā pārstāvēja kukuļošanas lietā notiesātais bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Didzis Azanda.
2003.gadā par SIA "Development Projects" dalībniekiem kļuva arī Kalvišķis un Visockis. Vēl aptuveni pēc gada ārzonas firmas daļas pārgāja pie Pevko, bet no viņa tās nonāca pie "Laymix", kuru pārstāv Uldis Kiršteins.
2007.gada maijā Kalvišķis, Visockis un "Laymix" savas daļas pārdeva un par jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem kļuva ar Aizkraukles banku saistītie Jakovs un Leonīds Kiļi, kā arī Krievijas pilsonis Andrejs Polovinkins.
Viens no SIA "Development Projects" projektiem ir daudzfunkcionālā administratīvā ēka Rīgā, Skanstes ielā. Šo daudzfunkcionālo 13 stāvu ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietām projektēja uzņēmums "Postform Projekts Rīga", projekta izmaksas 2004.gadā tika lēstas 2,5 miljonu latu apmērā. Uzņēmumam pērnā gada martā tika izdota būvatļauja ēkas nulles cikla būvniecībai.
Kiršteins pārstāvēja "Laymix" arī citā Latvijā reģistrētā firmā "Ķipsalas Spice". To 2004.gadā dibinājis Pevko, taču vēlāk 60% savu daļu pārdevis kādreizējā Šlesera biznesa partnera Viestura Koziola līdzgaitniekam Askoldam Brziņam (viņš ir sens Koziola biznesa partneris un Koziola izdotā žurnāla "Republika.lv" direktors) un 20% daļu - jau minētajai "Laymix".
"Ķīpsalas spice" ieguvusi zemi pašā Ķīpsalas ziemeļu galā, kur iecerēts uzbūvēt 22 stāvus augstu debesskrāpi.
"Laymix" arī kļuvis par vienīgo nekustamā īpašuma kompānijas "Deglavparks" īpašnieku. Līdz tam uzņēmums īsu brīdi piederēja juristam Jānim Butkevičam, bet no 2006.gada februāra līdz tā paša gada 29.decembrim - Viļņa Štrama sievai Brigitai Štramai. Nekustamā īpašuma kompānija "Deglavparks" no Liepājas uzņēmuma "MIG Holdings" iegādājusies 3,5 hektārus lielu īpašumu Pāvilostas pelēkas kāpas dabas lieguma zonā.
Vēl vienā firmā - 2006.gadā dibinātajā "Urban Estate" - kuras īpašniece ir "Laymix", kuru arī šeit pārstāv Uldis Kiršteins - kā valdes loceklis parādās arī Razums. "Urban Estate" sākotnēji piederēja Jurim Markevičam, kurš desmit dienas pēc firmas dibināšanas savas daļas pārdeva "Laymix", kuru arī šajā gadījumā, tāpat kā citās Latvijas firmās pārstāv Kiršteins. Pēc īpašnieku maiņas Kiršteins nomainīja Razumu arī uzņēmuma valdē. Šīs firmas aktivitātes līdz šim nav bijušas publiskas.
Savukārt citas "Laymix" meitasfirmas - "Studentu centra" - darbība piesaistīja plašākas sabiedrības uzmanību ar valsts īpašuma izsaimniekošanu. Skandāls beidzies ar naudas sodiem ierēdņiem.
"Studentu centru" 2004.gadā dibināja Māris Safargalejevs, un jau pāris nedēļas pēc tam - laikā, kad mainījusies vadība IZM, šī firma bez konkursa uz 20 gadiem ieguva nomā vērtīgu valsts zemesgabalu pie Ķīšezera, Ezermalas ielā 6. Vēlāk tika atzīts, ka nomas līguma nosacījumi ir neizdevīgi valstij. Šā gada maijā vidū par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonas bezdarbību apsūdzētajiem bijušajam IZM valsts sekretāram Valdim Eglem un IZM darbiniecei Helēnai Kaņepei tiesa piemēroja naudassodus attiecīgi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) un 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā.
Pēc līguma noslēgšanas 2005.gadā mainījās "Studentu centra" īpašnieki - 60% uzņēmuma daļu nonāca pie Valda Ulmaņa, bet 40% - pie Raita Pilsētnieka. Bet kopš pērnā gada marta uzņēmums pieder Valdim Ulmanim (20%), Koziola līdzgaitniekam Askoldam Bērziņam (60%) un atlikušie 20% Kiršteina pārstāvētajam "Laymix".
Presē savulaik jau plaši tika vēstīts, ka interesi par vērtīgo zemesgabalu Ezermalas ielā 6, kur savulaik atradās tā dēvētā Alkšņa karaskola, izrādīja Šlesera partijas biedrs Juris Radzevičs - īsu brīdi izglītības un zinātnes ministrs. Karaskolas teritoriju ar apmēram 30 objektiem valsts savulaik nodevusi Rīgas Tehniskajai universitātei, Zemesgrāmatā to ierakstot kā valsts īpašumu RTU valdījumā. Radzevičs to uzskatījis par nelikumību un pieprasījis nodot IZM valdījumā. Īsi pirms Induļa Emša valdības krišanas tika parakstīts akts par visu ēku nodošanu IZM bilancē, un vēlāk tās tika iznomātas. Radzevičs toreiz teica, ka neesot par notikušo lietas kursā.
'Merks', Šlesers un būvnieki no Kipras
Jau minētajā Kipras adresē reģistrētas vēl vismaz divas Rīgas būvprojektu attīstībā ieinteresētas firmas. Šīs firmas Latvijā pārstāv Rems Razums, un viena no tām firma figurē arī saistībā ar "Arēnu Rīga", kuras ceļš uz arēnas uzbūvēšanu un vērienīgu Skanstes ielas rajona attīstību ticis saistīts ar Šlesera lobiju.
Būvfirmas "Merks" uzceltās "Arēnas Rīga" pašreizējo līdzīpašnieci - firmu "Arena Invests" - pērn 28.maijā dibinājis pats Razums, bet jau 30.maijā par uzņēmuma vienīgo īpašnieci kļuvusi tai pašā Kipras adresē reģistrētā firma "Grantox Consult Ltd".
Savukārt vēl pēc mēneša - 25.jūnijā "Arena Invests" kļuva par 30% pazīstamās sporta un izklaides halles "Arēna Rīga" īpašnieci. Jāatgādina, ka "Arēnu Rīga" dibināja "Merks", bet 2006.gada 13.decembrī pārdeva to Igoram Ivanovam. Viņš jau nākamajā dienā pārdeva 25% Genadijam Bondarikam un 25% Jeļenai Bondarikai. Savukārt 19.decembrī 15% Ivanovam piederošo daļu nonāca pie viņa sievas, vēlāk nogalinātās Ellas Ivanovas.
Pašlaik "Arēna Rīga" pieder "Arena Invests", Jeļenai Bondarikai (10%) un Genadijam Bondarikam (60%). "Arēna Rīga" ir noslēgusi līgumu par konsultāciju nekustamo īpašumu jomā ar Vilnim Štramam piederošo firmu "2DEMP", kuru bijušais departamenta direktors drīz pēc aizturēšanas pārrakstījis sievai Brigitai.
"Delfi" jau rakstīja, ka īsi pēc Štrama aiziešanas no darba Rīgas domē Ivanovs izteica piedāvājumu Štramam strādāt "Arēnā Rīga", skaidrojot, ka "Štrams ir viens no pieredzējušākajiem un profesionālākajiem speciālistiem pilsētas plānošanas un attīstības jomā".
Savukārt Šlesera un "Merka" intereses līdz šim publiski saistītas vairākkārt. 2002.gadā Šlesers un Viesturs Koziols pēc strīdīgas uzvaras konkursā par Ķīpsalas Saules akmens būvniecības projektu savas daļas šajā projektā pārdeva "Merkam" katrs par 900 tūkstošiem eiro.
Koziols presei skaidroja, ka darījums ir godīgs bizness: divos gados projekta virzīšanā - juridisko dokumentu kārtošanā, konsultatīvo darbu finansēšanā, būvatļaujas iegūšanā - ticis ieguldīts 1,4 miljoniem eiro, tādējādi peļņa bijusi 20-25%. Taču presē tika izteiktas aizdomas, ka patiesais abu uzņēmēju ieguldījums bija ietekme uz Rīgas Domes lēmumiem. Jāatgādina, ka Saules akmens projekts bija tik strīdīgs, ka uz brīdi tika piedraudēts Rīgas vēsturisko centru izslēgt no UNESCO mantojuma saraksta.
Savukārt "Arēna Rīga" būvniecības priekšvēsture saistījās ar kompānijas "Multihalle" nespēju uzcelt paredzēto būvi līdz 2006.gada pasaules hokeja čempionātam. "Multihalle" nespēja atrast investoru, jo bija skaidrs, ka ieguldījumi neatmaksāsies. Tad pēkšņi Rīgas Dome izrādīja labvēlību "Merkam", pārdodot hallei piegulošo zemi vairāk nekā 10 hektāru platībā par summu, kas bija daudz mazāka par zemes tirgus vērtību. Presē šī labvēlība pret "Merku" tika saistīta ar Šlesera interesēm lobēt "Merku".
Kad pēc hokeja čempionāta arēnu "Merks" pārdeva Ivanova un Bondarika ģimenēm, kā vēl viens īpašnieks parādījās Rema Razuma pārstāvētais uzņēmums, kura īpašnieku pēdas ved uz Kipru.
Ap "Arēnu Rīga" esošās teritorijas attīstība interesē arī citu Kipras investoru - "Baltic Development Consultancy", kas pieder tai pašā Kipras adresē reģistrētai un Razumam piederošai "D & A Smart Investments" ir konsultantfirma projektam par dzelzceļa attīstību līdz "Arēnai Rīga".
"Baltic Development Consultancy" 2006.gadā dibināja Mārtiņš Pevko (40%), Lauris Vilks (30%) un "Baltic Construction Consultancy", kuru savukārt dibināja Razums (25%) un Visvaldis Sarma (25%), Jānis Norde (25%) un Juris Lipskis (25%).
2007.gada maijā - neilgi pēc tam, kad Vilnis Štrams pameta darbu Rīgas Domē - uzņēmumā mainījās īpašnieki - Vilks saglabāja savas 30% daļas, par jauniem īpašniekiem kļuva "D&A Smart Investments" (40%), kas atpirka daļas no Pevko, un Rems Razums (30%), kas ieguva "Baltic Construction Consultancy" daļas. Razums uz pilnvaras pamata arī pārstāvēja Kipras firmu "D&A Investmnent".
SIA "Baltic Development Consultancy" ir arī "Stockmann" tirdzniecības centra rekonstrukcijas projekta virzītājs, kā arī "Stockmann" konsultantu firma.
Ar "Stockmann" sadarbojās arī cita Kipras investoru rokās nonākusi firma "Projektu Centrs", kas dibināts 2000.gadā kā SIA "City Consult". Tās dibinātāja ir ASV reģistrēta, Panamas firmām piederošā "City Consult LLC", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Pevko. 2003.gada oktobrī Pevko kļuva par vienīgo uzņēmuma dalībnieku. Pērnā gada jūnijā Pevko savas daļas pārdeva "D& A Investments", kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Razums.
Pirms nosaukuma maiņas 2002.gadā uzņēmums sadarbojas ar "Rimi" un "Stockmann centru". "Projektu centrs" pēc Štrama vadītā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veidojis vīziju "Rīgas pilsētas attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā". Tāpat uzņēmums piedalījies rindu māju projektā Bulduros.
Pie Kipras investora nonākusi arī firma "Postform projekts", kuru 1995.gadā dibināja Vilnis Štrams. Pēc četriem gadiem viņš firmu pārdeva ASV reģistrētai firmai "City Consult LLC", kas pieder divām Panamā reģistrētajām firmām, vienai no kurām pieder arī "Dvelopment Projects L.L.C". "City Consult" uz pilnvaras pamata pārstāvējis Mārtiņš Pevko. Par šo darījumu savulaik rakstīja "Diena", norādot uz dīvaino situāciju, kad Pevko naudu par uzņēmuma pirkšanu pārskaitīja nevis ASV īpašniekam, bet Štramam.
Štrams bijis "Postform Projekts" vienīgais valdes loceklis līdz pat 2000.gadam. Vēlāk par firmas vienīgo īpašnieku kļuva cita ārzonā reģistrēta firmā - tai pašā Kipras adresē esošā "D&A Smart Investments". Šo Kiprā reģistrēto firmu uz pilnvaras pamatā pārstāv Razums.
"Postform Projekts" nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, uzņēmums piedalījies "Stockmann" un "Coca - Cola Plaza" projektu īstenošanā, "City Market" Rīgā projektēšanā.
Jautājumi Remam Razumam, uz kuriem portāls "Delfi" nav saņēmis atbildi:
Pēc UR datiem Jūs pārstāvat Latvijā Kiprā reģistrēto investoru "D&A Smart Investment" Latvijas uzņēmumos. Kāda ir Kipras investoru interese piedalīties projektos Latvijā? Kā šie investori atrada uzņēmumus, kuros piedalīties?
Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt?
Kā šie Kipras investori Jūs atrada un aicināja pārstāvēt viņu intereses Latvijā? Kas jūs uzrunāja šo investoru vārdā?
Kādi ir tālākie Kipras investoru un viņiem piederošo uzņēmumu - "Baltic Development Consultancy" un "Projektu Centrs" darbības plāni Latvijā? Vai ir plāni iegādāties un/vai attīstīt vēl kādus īpašumus Latvijā?
Jūs pārstāvat arī Kiprā reģistrēto "Grantox Consult Ltd", kam pieder daļas "Arēna Rīga". Kā jūs atrada šis investors? Kas ir šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma īpašnieki? Vai jūs tos zināt? Vai tie ir Latvijas iedzīvotāji? Vai varat tos nosaukt? Kāds ir šī uzņēmuma investīciju plāni un mērķi Latvijā?
Jūs bija valdes loceklis uzņēmumā "Urban Estate", kuram mainījās īpašnieki. Vai Jums ir zināms, kam pieder Kiprā reģistrētais uzņēmums "Laymix Holding", kas iegādājās šo Latvijas uzņēmumu? Kādi bijuši "Urban Estate" plāni dibināšanas laikā, kad jūs bijāt valdē?
www.DELFI.lv
Reklāma
Скандал вокруг обыска офиса и дома Инары Вилкасте набирает обороты. KNAB отрицает все обвинения в незаконности обыска, заявляя, что по закону, если владельца жилплощади нет, то оперативники могут пригласить представителей самоуправления.
Сейчас по делу Вилкасте проходят нынешние и бывшие высокопоставленные чиновники думы Раймонд Янита, Раймонд Штрамс и Петерис Странцис. KNAB подозревает их в получении взятки в размере 65 тыс. евро (45,7 тыс. Ls) у некоего предпринимателя в связи со строительным проектом в Риге, на ул. Дзирциема. Вместе с тем о связи Инары Вилкасте с этими чиновниками в 2006 году заявил не кто иной, как Раймонд Шталбергс: он распространил информацию о том, что якобы по заданию Инары Вилкасте передал взятку в размере 326 тыс. евро.
Zane Auziņa, "Vakara Ziņas"
30. novembris (2006)
09:51
Piedalīties diskusijā par šo rakstu (4)
Trīs miljonu eiro izspiešanas un draudēšanas lieta pret Raimondu Štālbergu, visticamāk, ir safabricēta. Tās idejas autori un īstenotājs, iespējams, ir Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste, kurai ar Raimondu iepriekš acīmredzot bijušas ne tikai darījumu, bet arī intīmas attiecības.
________________________________________
Turklāt kā iespējama tiek pieļauta versija, ka aiz draudēšanas un izspiešanas lietas kā viens no idejiskajiem organizatoriem stāv arī Vilkastes bijušais vīrs, ar kuru arī pēc oficiālās laulības šķiršanas viņa attiecības neesot pārtraukusi.
Audio ierakstā fiksētā saruna Audioierakstā dzirdams, kā savas attiecības, tostarp finanšu saistības, cenšas atrisināt kāds vīrietis un sieviete. "Vakara Ziņu" informatori, kas labi pazīst gan Raimonda Štālberga, gan arī Ināras Vilkastes balsi, pārliecināti apgalvo, ka šajā ierakstā dzirdama tieši viņu abu saruna. Ieraksts rada pārliecību, ka sarunājas ļoti labi pazīstami cilvēki, kas cenšas atrisināt gan morālās un emocionālās pretenzijas, gan arī finanšu saistības.
Turklāt sarunā figurē pieci miljoni — summa, kas nav ikdienišķa "parasto cilvēku sarunās", un tas ievērojami sašaurina iespējamo sarunas partneru loku. Jāpiebilst, ka Vilkastes darījumu apmērs, kuros partneris bija arī Raimonds Štālbergs, ir mērāms desmitos miljonu latu, un piecu miljonu summa viņiem nav abstrakts jēdziens.
Ierakstā Vilkaste atzīst savu vainu Audioierakstā sieviete atzīst savu vainu kāda solījuma nepildīšanā. Saskaņā ar "Vakara Ziņu" rīcībā esošo informāciju Raimondam Štālbergam ar Vilkasti bija vairāku miljonu vērti savstarpējie darījumi, līdz Štālbergam radusies pārliecība, ka viņu mēģina "uzmest", mēģina apkrāpt. "Darījumā bijis gan Vilkastes, gan Štālberga ieguldījums, un saskaņā ar abpusēju vienošanos viņam esot pienākusies samaksa no noslēgtā darījuma. Taču tas nebija viņu vienīgais daudzmiljonu darījums, no kura sava daļa pienākusies arī Raimondam. No tā, ko Raimonds man atklāja, zinu, ka viņa peļņa šajos darījumos kopumā bijusi norunāta apmēram 7,5 miljoni latu. Tos viņš bija iecerējis ieguldīt savā personīgajā biznesā. Raimonds atklāja, ka ar Vilkasti bijusi noruna par viena miljona latu maksu pa daļām sešās dažādās kopfirmās, no kurām viņš izstājas, plus vēl trīs miljoni latu par padarīto darbu. Sarunās pavīd vēl no nezināmiem avotiem nākoši pieci miljoni, kas iekritīšot Vilkastes kontā un ar kuriem viņa dalīšoties, kad viss būšot galā. Kad darījumiem bija jānotiek, Vilkaste izvairījās. Bankā, līguma parakstīšanā viņai līdzi bijuši divi dokumenti — viens paredzēja miljona pārskaitīšanu par pārdotajām daļām uzņēmumos, otrs — trīs miljonus par padarīto darbu. Vilkaste paziņojusi, ka otro dokumentu viņa tam apmaksāšot pēc apstiprinājuma pie notāra un pēc tam, kad viņš būs parakstījis vēl kādas zemes nostiprinājuma līgumu. Tajā brīdī Raimonds pārliecinājies, ka viņu cenšas "uzmest". Tad arī sākusies strauja notikumu attīstība, kas beidzās ar viņa arestu," stāsta informators, kurš vēlējās palikt anonīms.
Bankā uzraksta paziņojumu
Zināms, ka jau iepriekš saistībā ar Raimonda darījumiem ar Vilkasti ir bijuši izteikti nopietni draudi, tādus saņēmuši arī viņa ģimenes locekļi. Savukārt tobrīd bankā, sajūtot draudu īstenošanas iespējamo sākšanos, Raimonds uzrakstījis nelielu paziņojumu. Tā aptuvenais teksts skan šādi: "Es, Raimonds Štālbergs, stāvot Unibankas filiālē, esot pie pilnas apziņas un saprašanas, vēlos pavēstīt, ka, ja gadījumā ar mani kas notiks, tad tas ir tāpēc, ka Vilkaste un viņas šķirtais vīrs Vaškevičs man draud."
Šis dokuments, kas ir rakstīts ar Raimonda Štālberga roku un viņa parakstīts, paredzēts drošībsargājošām iestādēm. Vai tās atbilstoši reaģēs, nav zināms, jo vairākos citos gadījumos to rīcība bijusi dīvaina.
Cenšas apklusināt liecinieku
Proti, lai arī Raimonds Štālbergs oficiāli "Latvijas Vēstnesī" bija publicējis Vilkastei aicinājumus pildīt saistības un samaksāt par padarīto darbu, uzrādot notariāli apstiprinātu summu 3000000 eiro, un, lai arī ir oficiāli dokumenti ar abu pušu parakstiem par darījuma esamību, viņš tiek apsūdzēts draudēšanā un izspiešanā, kādas patiesībā nemaz nav bijis. "Raimondu centās apklusināt. Viņam ir ļoti plaša informācija par Vilkastes darījumiem, arī viņas šķirto vīru Vaškeviču. Šie cilvēki bija gatavi darīt visu, lai Raimondu apklusinātu, un to arī īstenoja. Tika pārmeklēts un apzagts viņa darba kabinets, kur kāds cerēja atrast dokumentus. Kaste ar dokumentiem pazuda, bet vēlāk, kad meklētais tajos netika uziets, šī kaste nez kādēļ tika nogādāta uz Raimonda šķirtās sievas dzīvesvietu. Viņa telefonsarunas tika noklausītas, tāpat joprojām tiek klausītas arī viņa piederīgo sarunas. Raimonds savu naudu no Vilkastes centās piedzīt civiltiesiskā kārtā, un tā nebija šantāža. Viņš ar iesniegumiem bija vērsies Policijā, Organizētās noziedzība un apkarošanas birojā (ONAB), kā arī ģenerālprokuratūrā, kur ar dokumentiem pamatoja notikušo.
Arī aizturēšanas brīdī Raimonds bija ceļā uz KNAB. Viņu aizturēja nevis ONAB, kā tas ir izziņots, bet gan Muitas kriminālpārvaldes darbinieki — Vilkastes vīra Vaškeviča padotie. Tas viss norāda uz Vaškeviča saistību gan ar Vilkastes darījumiem, gan arī ar bailēm tikt atmaskotam. Viņiem Raimonds bija jāapklusina, un nu uz kādu brīdi tas faktiski arī izdevies," atzīst Raimondam tuva persona.
Izspiešanas īsziņas, visticamāk, ir falsificētas
Tāpat uzmanību saista fakts, ka Vaškevičs un viņa uzticības personas esot manītas laikā, kad Raimonds Štālbergs bija jau aizturēts, gan arī policijā. "Kādam bija bail, ka Raimonds cels augšā visus netīros darījumus un shēmas, kur iesaistīta ne tikai Vilkaste, bet arī Vaškevičs. Esmu par to pārliecināts, turklāt to apstiprina arī pierādījumi. Esmu pārliecināts, ka īsziņas, kurās Raimonds Vilkastei it kā draud, ir falsificētas. Vai nu viņa pati kādā brīdī tās sev no Raimonda telefona nosūtījusi, vai izmantojusi tam speciālas ierīces — nupat pārliecinājos, ka tādas ir viegli iegādāties. To apliecina arī Raimonda iesniegums ģenerālprokuratūrā, kam viņš klāt pievienojis fotogrāfijas — tās apstiprina viņa izsekošanu un telefona sarunu noklausīšanos. Raimondam nebija iemeslu draudēt — savu nopelnīto naudu viņš būtu saņēmis civiltiesiskā ceļā, kā to arī grasījās darīt. Ir iespēja, ka Vilkaste šo iesniegumu par it kā saņemtajiem draudiem rakstījusi vai nu tāpēc, ka Vaškevičs viņai to pavēlējis darīt, vai arī tāpēc, ka viņa bija palikusi pārāk skopa un nevēlējās dalīties peļņā. Taču izspiešanu Raimonds nav īstenojis," ir pārliecināts "Vakara Ziņu" informators.
***
Sarunas fragmenta atšifrējums (saruna notiek krieviski):
Sieviete: Esmu vainīga tikai tur, ka es tev iedevu visu un apsolīju, apsolīju, ka, ja mēs būsim kopā, tas viss ir tavs, man nekā nav žēl. Bet gājieni bija tādi, kas mani apturēja. Man nebija taisnība, man nevajadzēja uzreiz tā, lūk, uz sitiena...
Tu saki vienlaikus... tu gan apvaino mani, gan saki labu... tas ir, vai labais ir arī tagad manī... Tu to sapratīsi...
Vīrietis: Tu pati savus vārdus nogalini... tu saproti pati, attiecībā uz tevi tam nav nozīmes...
Sieviete: Raimond, mēs runājam daudz, ļoti daudz...
Vīrietis: Tāpēc vairāk mēs nerunāsim, nerunāsim. Es pieņēmu šo lēmumu. Ja tu būtu man kaut teikusi, ka: "es tev uzticos, bet pastkaste tiks pārbaudīta..."
Sieviete: (Krieviski nolamājas — Z. A.) Kā es varēju to zināt!? Raimond, da pis... (Seko lamuvārdi krievu valodā — Z. A.) Raimond, kā es varēju zināt... tu ko dari?
Vīrietis: Pat ja nezināji...
Sieviete: Pat ja es par to nezināju, es par to varēju iedomāties?!...
Vīrietis: Labi! Viss, neuzvelcies velti.
(Sarunas ieraksta pārrāvums, kur acīmredzot vīrietis atkārto, ka viņiem esot kādi jautājumi, kam jāpieliek punkts — Z. A.) Tam seko:
Sieviete: Personīgo attiecību jomā?
Vīrietis: Par personīgo jomu mēs jau pielikām. Varbūt nolēmi, ka pasprēgāsi maķenīt un ar to viss beigsies. Personiskajā jomā, kad mēs sestdien runājām, tu pat uzsprāgi... es negribu, es vairs neatgriezīšos pie šīs sarunas.
Sieviete: Es ļoti daudz domāju, ļoti daudz... par tevi, taviem bērniem... ko esmu viņiem nodarījusi...
Vīrietis: Es zinu, ģimene — tā ir prioritāte...
Sieviete: Raimond, man nebija uz to tiesību, man nebija tiesības to nodarīt taviem bērniem...
Vīrietis: Neuztraucies — šo jautājumu mēs slēdzam, šo slēdzam. Vēl viens jautājums ir jāslēdz, lai vismaz es to saprotu, ka tas ir slēgts... Tas burkāns visu laiku man priekšā karājās... un mēs, kad mēs to rakstījām, es teicu — nevajag, es teicu, nevajag tos piecus miljonus...
Sieviete: Stop, pagaidi, stop! Gribi, es tev atgādināšu, davai, atceries. Kad tev, man bija daļa, es teicu, mēs sapelnīsim, mani pieci būs uz konta, mēs aizbrauksim un varēsim mierīgi dzīvot.
По неофициальным данным, опубликованным в газете Diena, Инара Вилкасте, возможно, в 2005 году заплатила чиновникам Рижской думы 1 миллион евро, чтобы добиться выгодного обмена принадлежащего ей земельного участка в Межапарке, которой позже был продан фирме мэра Риги Гундарса Боярса за 30 миллионов латов. Прибыль Вилкасте в этой сделке была огромной, так как земля была приобретена ей пять лет назад за 175 тыс. латов. Дело продвинулось в результате показаний задержанного в результате коррупционного скандала в Рижской думе Раймонда Янита, в которых он признался, что неоднократно выступал в качестве посредника.
Вилкасте, в доме и офисе которой работники KNAB провели проверки, в свое время предлагала землю в Межапарке замешанному в коррупционном скандале Андрейсу Инкулису. По данным Diena, претендентом на землю была также компания Eldikrija, одним из владельцев которой был Инкулис. Возможно, именно показания Янита дали работникам KNAB повод проводить обыск в доме и офисе Вилкасте.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka patlaban KNAB nevar sniegt publisku un detalizētu informāciju saistībā ar kriminālprocesu, kura ietvaros piektdien, 23.maijā tika izdarīta kratīšana I.Vilkastes darba un dzīvesvietā.
Kriminālprocesa likums nosaka, ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai šī persona izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
Attiecībā uz A.Platača argumentiem saistībā ar kratīšanu dzīvesvietā, KNAB darbinieki pašvaldības pārstāvja klātbūtnē četru stundu garumā A.Plataci telefoniski aicināja ierasties I.Vilkasti vai viņam pašam, taču pretī saņēma solījumus un tika maldināti.
Atbilstoši likumam, nenodarot nevajadzīgus bojājumus, kratīšanas vietā esošās telpas tika atvērtas un izdarīta kratīšana pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
"Attiecībā uz Platača argumentiem saistībā ar kratīšanu juridiskās personas telpās, KNAB darbinieki pašvaldības pārstāvja klātbūtnē vairāku stundu garumā aicināja telpās esošo darbinieci iepazīties ar tiesas lēmumu un izpildīt KNAB likumīgās prasības, taču tas netika izdarīts, aizbildinoties ar noteikto aizliegumu atvērt biroja telpas," norāda Vitenburgs. A. Platacis solījis atbildīgo personu ierašanos, taču arī tas nenotika.