Patruļkuģu būvniecību Kalvīša valdība bez konkursa uzticējusi Kalvīša padomniekam Meļņikam

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Lēmumu pamatoja, ka tas būs lieliski, ka aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, Meļņiks ir tikai starpnieks, jo kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava...

Meļņika vadītais uzņēmums jau saņēmis pusi no līguma summas, bet armija patruļkuģus vēl nav redzējusi. Šobrīd Aizsardzības ministrija cenšas pārskatīt maksājumu grafikus par kuģiem, jo krīze strauji mazinājusi aizsardzības budžetu. Nākamnedēļ par izmaiņām līgumā iecerēta Vasilija Meļņika saruna ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Savā laikā lidojot ar lidmašīnu no Zviedrijas uz Rīgu, es attaisīju, tur tāds žurnāls un tur Meļņika raksts bija, kur viņš apgalvoja, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Meļņika intervija jūras spēku komandieri iedvesmojusi un viņš ierosinājis armijas vadībai un politiķiem kuģus būvē tepat Latvijā Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā. Lai būtu pārliecināts, ka tas ir pareizs lēmums, Lešinskis pasūtīt pētījumu “Kuģu būvniecības iespējas Latvijā”. 10 000 latu vērto pētījumu veica Raitas Karnītes Ekonomiskais institūts. Pētījuma secinājums ir tieši tāds pats kā tā uzstādījums – kuģus būvēt Latvijā var un to var darīt vienīgi Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā.

Karnīte pētījumu pabeidza 2003.gadā. Armijas vadība ar to iepazīstinājusi politiķus, tomēr tā laika premjeram Einaram Repšem un aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par kuģiem interese nav bijusi. Pētījums nogūla plauktā.

Situācija mainījās 2007.gadā, Aigara Kalvīša otrās valdības beigās. Par premjera padomnieku tobrīd bija kļuvis uzņēmējs Vasilijs Meļņiks. Laiki bijuši labāki un Aizsardzības ministrs Atis Slakteris nospriedis, ka patruļkuģus varētu atļauties . Jūras spēki izvēlējušies vislabāko kuģa modeli – SWATH divkorpusu kuteri. Slakteris piekritis un pamatojoties uz 4 gadus veco Karnītes pētījumu, uzticējis kuģu būvi premjera padomnieka Meļņika firmai. Tā arī noticis. Pēdējās Kalvīša valdības sēdes slēgtajā daļā 2007.gada decembrī Aizsardzības ministrijai uzdots slēgt līgumu tieši ar Rīgas kuģu būvētavu. Līgums paredz, ka Meļņika uzņēmums par 38 miljoniem uzbūvēs piecus patruļkuģus.

Taču pavisam drīz izrādījās, ka Meļņika kuģubūve Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu tik smalka kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā Abeking & Rasmussen.

Problēmas ar līguma izpildi Rīgas kuģu būvētavai radās jau pusgadu pēc līguma noslēgšanas. Bija problēmas sarunās ar piegādātājiem. Taču valsts līgumu ar Meļņikam piederošo Rīgas kuģu būvētavu nelauza, valsts vēlējās uzņēmumam palīdzēt un pārskaitīja avansu – pusi no līguma summas – 19 miljonus latu.

Premjeri mainījās, bet Meļņiks padomnieka amatu saglabāja. Lēmums par avansa maksājumu tika pieņemts jau Godmaņa valdības laikā. Šobrīd zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs 3 karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.

VASILIJS MEĻŅIKS, AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs:

Abeking & Rasmusen Schiffts und Yachweft GmbH” kā apakšuzņēmēju izvēlējās Pasūtītājs. Saskaņā ar vienošanos A/S „Rīgas kuģu būvētava” ir iegādājusies licenci patruļkuģu būvei un tehnoloģiju pārņemšanai no augstākminētās Vācijas firmas. Jebkurā gadījumā vismaz viens kuģis tiks būvēts Rīgas kuģu būvētavā.

Lēmumu par Meļņika iesaisti kuģu būvēšanā virzīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Viņš joprojām uzskata, ka, uzticot Meļņikam kuģubūvi, sildījis Latvijas ekonomiku.

Līdzīgu SWATH tipa kuģi iepērk arī Igaunija. Viņi gan rīkojās vienkāršāk - izpētot piedāvājumu, nonāca pie secinājuma, ka atbilstošo kuģi Eiropā var uzbūvēt tikai viena kompānija. Igaunijas jūras administrācija pirms diviem mēnešiem noslēdza līgumu ar tieši to pašu vācu kuģu būves uzņēmumu, kas būvēs pēc Meļņika pasūtījuma Latvijas krasta apsardzes kuģus.

TAIVO PRELA, Igaunijas Jūras Administrācijas direktora vietnieks: Tā kā esam valsts uzņēmums, mēs veicām valsts pasūtījumu, tā kā summa ir liela, tad tas bija starptautisks konkurss, mēs uzrakstījām, ko mēs vēlamies, tehniskos datus, ievadījām valsts pasūtījuma reģistrā, no turienes jebkura pasaules valsts var saņemt datus. No turienes datus paņēma 13 kuģubūvētavas, bet dokumentus iesniedza tikai šis uzņēmums, jo tas ir vienīgais, kas kaut ko tādu ceļ.

Igauņi līgumu ar vācu kuģu būvētavu noslēdza bez starpniekiem un tādēļ viņiem kuģi uzbūvēs daudz ātrāk. Par apmēram to pašu cenu ko maksā Latvija, igauņi saņems pilnībā aprīkotu kuģi, kamēr Latvija - kuģus bez krasta apsardzei vajadzīgā aprīkojuma.

JĀNIS SĀRTS, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs:

Šobrīd ir veikti dažādi aprēķini. Tās summas (aprīkojuma) būtu mērāmas miljonos, es nepateikšu šobrīd summas, jo ne iepirkumi, ne kādas citas procedūras šobrīd nav veiktas un arī tuvākajā laikā mēs neplānojam veikt, jo acīmredzot tie līdzekļi mums vienkārši nav.

Šobrīd Aizsardzības ministrija domā, ka varētu iztikt ar trīs jauniem patruļkuģiem. Tos varētu aprīkot ar tiem ieročiem un navigācijas tehniku, kas uzstādīti vecajiem kuģiem. Aprīkot vēl divus kuģus būtu grūti, tādēļ tiek pieļauts, ka tos varētu arī pārdot. Cenas un pasūtījuma samazināšanai Meļņiks nepiekrīt. Ministrija, protams, varot no kāda kuģa atteikties, bet kopējo cenu tas nemainīšot, jo ar vāciešiem jau esot noslēgtas vienošanās. Šobrīd Aizsardzības ministrija risina sarunas ar Rīgas kuģu būvētavu par izmaksu samazināšanu, taču tās neveicas.

Pirmais Vācijā ražotais patruļkuģis Latvijas krastus sasniegs pēc pusotra gada - 2011.gada aprīlī.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Tā Latvijas stratēģiskā vajadzība pēc kuģu būvēšana, es tā saprotu beidzās ne ar ko. Varbūt pēc tam, kad būs kaut kādi kuģi uzbūvēti Vācijā, cik es zinu, par trīs kuģiem jau līgumi ir parakstīti, varbūt pēc tam Meļņiks sāks kaut ko būvēt, bet nu es nezinu.

Lai arī Meļņiks ir saņēmis militāru pasūtījumu, viņa uzņēmums nekad nav vērsies Satversmes Aizsardzības birojā, lai saņemtu industriālās drošības sertifikātu – atļauju veikt ar valsts noslēpumu saistītas piegādes un pakalpojums. Tam varētu būt trīs cēloņi. Pirmais – Meļņiks nav nopietni iecerējis nodarboties ar militāro kuģubūvi. Otrais – Rīgas kuģubūvētavai šādu sertifikātu iegūt ir problēmas, trešais – uzņēmējs, esot tik augstā amatā, iespējams, bija iecerējis, ka ar saviem sakariem sagādās atļaujas, kad vien viņam vajadzēs.