Jūrmalas kāpas patur "biezie"?

Pašvaldību ministrija šonedēļ apturēja plānojumu tikai dažām no 25 strīdīgajām teritorijām, atriežot tām dabas pamatņu statusu. Pārējie zemes īpašnieki tika pasargāti no sarežģītās zonējuma maiņas procedūras.

Jūrmalas domes deputāti nolēma mainīt zonējumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām 2004.gada 28.aprīlī. Maiņa notika 25 pilsētas teritorijām, nosakot, ka turpmāk tās nebūs dabas pamatnes teritorijas, kurās liegta apbūve, bet gan vietas, kur būvēties drīkst. Tolaik šīs teritorijas vai nu piederēja vai arī uz 50 gadiem bija iznomātas daudzām politiķiem pietuvinātām personām. Lēmums tika pieņemts ātri bez likumā paredzētās sabiedriskās apspriešanas, neievērojot aizsargjoslu likumu, teritorijas plānošanas likumu un valdības noteikumus, kas regulē teritorijas plānošanu pilsētā.

Bankas nekustamā īpašumu pārvaldītājs Voldemārs Sprūdžs, bijušais šīs bankas padomes loceklis Jānis Vanags, Valērija Kargina dēla Rema biznesa partneris Deniss Šerstjukovs šajā vietā vēlas atjaunot kuģīšu piestātni ar visu infrastruktūru. Bez koku izciršanas to paveikt nebūs viegli. Pēc ministrijas lēmuma viņi to darīt vairs nedrīkst, jo lēmums paredz atjaunot sākotnējo plānojumu – dabas pamatnes teritoriju.

Pēc pašvaldību ministra rīkojuma šāds statuss atgriezts arī teritorijām, kur saimnieko Ģirts Rungainis, Ēriks Mosteiko, "Bauskas alus" līdzīpašnieka Jurija Šancovoja ģimene un citi uzņēmēji.

Taču citiem palaimējies vairāk, jo Jūrmalas dome pirms četriem gadiem zonējumu mainīja nevis 9, bet 25 teritorijās. Ārpus Edgara Zalāna rīkojuma palikušajām 16 teritorijām, kur atstāts nelikumīgais Hlevicka domes lēmums ļaut būvēties, ministrija saka – lēmumu neatcēlām, jo tur jau uzbūvētas mājas, kuras nost jaukt nelikšot.

Šādā priviliģētā situācijā atrodas arī baņķieris Valērijs Kargins - viņa zeme kāpu zonā, kas tagad ir sabiedrisko iestāžu teritorija vairs netiks pārdēvēta atpakaļ par dabas pamani. Ja tas notiktu, tad Karginam būtu jājauc nost villa un jāatjauno kāpas, kurām apkārt tiek būvēts žogs.

No Edgara Zalāna lēmuma izvairīties izdevies arī Tautas partijas ziedotājam, nekustamā īpašuma tirgotājam Ivaram Kazlauskam, kurš starp citu, uz savas zemes neko nav uzbūvējis. Apbūvējams statuss palicis arī zemēm, kuras Jūrmalas pašvaldība iznomājusi vai pārdevusi nekustamo īpašumu kompānijām.

Jūrmalas dome tagad 2 nedēļas vērtēs, vai Zalāna lēmumu parsūdzēt Satversmes tiesā vai arī veiks sabiedrisko apspriešanu, lai pierunātu iedzīvotājus piekrist vēl neapbūvēto teritoriju apbūvei.