Главная  Архив  Обращение к читателям  Пишите нам  Персоналии   Законы  Консультации
[EN] [LV]

DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (3. daļa)

Drošības policija

  

(picture 2)
Ilustratīvs foto.

5. Ekonomiskā drošība

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Šī uzdevuma īstenošanai DP veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus nolūkā savlaicīgi iegūt informāciju par potenciāliem riskiem ekonomiskajai drošībai. Par identificētajiem riskiem DP regulāri informē valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas.

2014.gadā ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un ES-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību.

Krievijas agresija Ukrainā vēl vairāk aktualizēja enerģētiskās drošības jautājumus gan nacionālajā, gan ES līmenī. Tā rezultāta tika pievērsta lielāka uzmanība pasākumiem, kas vērsti uz ES dalībvalstu enerģētiskās atkarības mazināšanu no viena piegādātāja.

Vienlaikus tika izstrādāta arī Deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību, kas tika parakstīta 2015.gada janvārī. Paralēli šiem pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiskās drošības nostiprināšanu ilgtermiņā, Latvijas enerģētikas nozarē turpinājās procesi, kas saistīti ar nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu izstrādi, lai nacionālā līmenī liberalizētu dabasgāzes tirgus. Pārskata laikā tika pieņemts lēmums līdz 2017.gadam atlikt dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšnosacījumu ieviešanu, ko aktīvi lobēja ne tikai monopola stāvokļa saglabāšanā ieinteresēto uzņēmumu pārstāvji Latvijā, bet arī atsevišķi Saeimas deputāti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un nozares eksperti.

Pagājušajā gadā aktualizējās atsevišķas iniciatīvas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecības iespējām Latvijā. Neraugoties uz to, ka LNG ir viens no iespējamiem dabasgāzes piegāžu diversifikācijas risinājumiem un tas varētu kalpot par alternatīvu gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no esošā piegādātāja, līdz šim vietēja mēroga LNG termināla būvniecības jautājumā nav izdevies sasniegt būtisku progresu.

Vienlaikus pārskata laikā turpinājās Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus stiprināšana. Mūsu valsts tautsaimniecībai un ekonomiskajai drošībai nozīmīgi elektroenerģijas infrastruktūras projekti Latvijā un ārvalstīs attīstījās atbilstoši plānotajam grafikam, kas perspektīvā, palielinoties elektroenerģijas caurlaides jaudai, nodrošinās efektīvāku energoapgādes sistēmas funkcionēšanu Baltijas valstīs un starpsavienojumu izbūvi ar ES valstīm.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014. gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā. Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām (šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies). Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Jāatzīmē, ka pārskata periodā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē.

Pārskata periodā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos.

Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Līdz ar tranzīta nozari Krievijas izcelsmes kapitālam bija nozīmīga ietekme arī uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana apmaiņā pret tādējādi ir samazinājusies arī potenciālo risku iespējamība. DP vērtējumā šobrīd spēkā esošā TUA izsniegšanas sistēma nodrošina samērīgu līdzsvaru starp nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā un garantēt nacionālās drošības intereses. Pie patreizējās TUA pieprasījumu dinamikas DP un pārējām iesaistītajām valsts institūcijām ir daudz plašākas iespējas detalizētāk izvērtēt TUA pieprasītāju profilu un identificēt ārzemniekus, kuru klātbūtne Latvijā vai Šengenas zonā var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas vai mūsu sabiedroto valstu drošību. Tā rezultātā ir pieaudzis TUA pieprasījumu atteikumu skaits. Samazinot nepieciešamo investīciju apmēru, TUA pieprasījumu skaits var atkal ievērojami pieaugt, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmētu DP un citu institūciju iespējas detalizēti izvērtēt ārzemnieku radītos riskus nacionālajai drošībai.

Jāatzīmē, ka izmaiņas Imigrācijas likumā neskāra ieguldījumu apmēru uzņēmējdarbībā, kas nepieciešams, lai saņemtu TUA. Tomēr tas nav būtiski palielinājis interesi par šo investīciju veidu. Turklāt pārskata periodā tika konstatēti vairāki gadījumi, kas rada aizdomas par ieguldījumiem fiktīvās kapitālsabiedrībās, kas patiesībā neveic saimniecisko darbību.

Taču, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi ir izpildījuši saistības pret valsti, formāli likuma prasības tiek ievērotas. Ukrainas konflikta eskalācija ir nelabvēlīgi ietekmējusi Latvijas un tās lielāko tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes tempus, līdz ar to ārvalstu investoru piesaistei ir svarīga nozīme tautsaimniecības attīstībā. Tomēr ne visi potenciālie ārvalstu ieguldījumi automātiski nozīmē ilgtermiņa ieguvumus Latvijas ekonomikai. Investīciju projektiem, kuriem ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks raksturs un kuri var tikt izmantoti, lai ietekmētu Latvijas iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesus citu valstu interesēs, ilgtermiņā var būt drīzāk negatīvs ekonomiskais efekts, jo nacionālās drošības risku novēršanai nepieciešami līdzekļi visticamāk ievērojami pārsniegs iemaksas, ko šie investori veiks valsts budžetā. Šī iemesla dēļ DP vērtējumā ārvalstu investīciju projekti ir jāvērtē ne tikai no ekonomiskā, bet arī nacionālās drošības viedokļa.

Riskus, ko var radīt ar ārvalstu varas struktūrām saistīta uzņēmuma darbība Latvijā, apliecina pārskata laikā DP novērstais ārvalsts uzņēmuma mēģinājums Latvijā izplatīt programmatūru, ko var izmantot nesankcionētai informācijas iegūšanai par programmatūras lietotāju bez viņa ziņas un atļaujas. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka šī uzņēmuma pārstāvji iespējams bija saistīti ar Krievijas specdienestiem un lietotāju datoru kontroles laikā iegūtie dati varēja nonākt Krievijas specdienestu rīcībā. Minētais uzņēmums savus pakalpojumus nereklamēja un centās izvairīties no publicitātes, tā vietā izrādīja interesi par konkrētiem klientiem, starp kuriem bija arī vairākas valsts institūcijas, t.sk. tiesību aizsardzības iestādes un institūcijas, kuru rīcībā ir plaša informācija par Latvijas Republikas iedzīvotāju datiem.

Secinājumi un prognozes

Krievijas neprognozējamā rīcība vēlreiz apliecināja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopēju enerģētisko drošību un diversificēt tautsaimniecībai nozīmīgo energoresursu piegāžu kanālus. Saglabājoties ilgtermiņa atkarībai no viena energoresursu piegādātāja, pastāv risks, ka šis apstāklis var tikt izmantots, lai ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku atbilstoši piegādātāja vai tā īpašnieka interesēm.

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas politiskajās un ekonomiskajās attiecībās, līdz šim nav notikušas nozīmīgas izmaiņas Krievijas izcelsmes tranzīta kravu plūsmā uz Latvijas ostām. Lai gan Krievijā joprojām notiek diskusijas par nepieciešamību novirzīt kravas uz Krievijas ostām, šīs valsts uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos ievērojami palielinājās TUA pieprasījumu skaits, taču pēc izmaiņām Imigrācijas likumā ārzemnieku interese par TUA iegūšanu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, samazinājās. Līdz ar izmaiņām Imigrācijas likumā un DP spēju stiprināšanu, risks, ka šī kārtība var tikt izmantota pret Latvijas un mūsu sabiedroto valstu drošības interesēm, ir mazinājies. TUA saņemšanai nepieciešamā investīciju apmēra samazināšana šos riskus var atkal paaugstināt.

Riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai arī turpmāk var radīt centieni iegūt kontroli pār stratēģiski svarīgu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem, lai vēlāk to izmantotu citu valstu politisko un ekonomisko interešu realizācijai.

Šie riski neizriet no konkrētu valstu izcelsmes kapitāla, bet gan no noteiktiem projektiem, kas ir cieši saistīti ar to ārvalstu valdībām, kas vēlas iegūt politisko un ekonomisko ietekmi Latvijā, lai to izmantotu savu ģeopolitisko interešu realizācijai.

6. Pretterorisms

2014.gadā terorisms joprojām bija viens no galvenajiem draudu avotiem Eiropas drošībai, tāpēc DP kā pretterorisma pasākumus koordinējošajai institūcijai Latvijā terorisma draudu novēršana un nacionālās pretterorisma sistēmas stiprināšana bija viens no prioritārajiem darbības virzieniem. Tā ietvaros DP veic operatīvās darbības, lai iegūtu apsteidzošu informāciju par iespējamiem terorisma riskiem, sniedz rekomendācijas par preventīvo drošības pasākumu ieviešanu kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektos, kā arī koordinē pretterorisma pasākumos iesaistīto institūciju sadarbību.

Pretterorisma jomā DP arī cieši sadarbojas ar ārvalstu partneru dienestiem.

6.1. Terorisma draudu tendences Eiropā

Pārskata periodā notikušie terorisma incidenti vairākās Eiropas valstīs apliecina, ka nozīmīgus terorisma draudus kontinenta drošībai turpina radīt islāmistu teroristi. 2014.gada maijā notika uzbrukums ebreju muzejam Briselē, ko organizēja Francijas islāmists, kurš iepriekš bija piedalījies militārajā konfliktā Sīrijā. Šis terora akts apliecināja Eiropas valstu specdienestu jau iepriekš izteiktās bažas par nozīmīgajiem riskiem, ko rada Eiropas islāmistu aktīvā ceļošana uz Sīriju nolūkā pievienoties tur esošajiem islāmistu teroristu grupējumiem, īpaši Islamic State (IS) un al-Nusra Front.

Jāatzīmē, ka pārskata periodā uz Sīriju un Irāku turpināja ceļot ievērojams skaits islāmistu no dažādām Eiropas valstīm. To veicināja IS paziņojums par kalifāta izveidi grupējuma kontrolētajās teritorijās Sīrijā un Irākā, kā arī grupējuma plašās propagandas aktivitātes internetā, īpaši sociālajos tīklos. Šī tendence rada būtiskus ilgtermiņa terorisma riskus kontinentā, jo uzbrukums Briselē, kā arī 2014.gada martā novērstie terora akti Francijā apliecina, ka pēc atgriešanās no Sīrijas/Irākas Eiropas islāmisti var iesaistīties teroristiska rakstura darbībās arī savās mītnes zemēs vai citās Eiropas valstīs.

Vienlaikus ar pārnācējiem no Sīrijas/Irākas un mazākā mērā no citiem konfliktu reģioniem (Afganistānas/Pakistānas, Somālijas, Jemenas u.c.) nozīmīgus riskus Eiropas drošībai rada arī pašmāju islāmistu, kuri neceļo uz šiem reģioniem, taču atbalsta ārvalstu islāmistu teroristu grupējumu sludināto ideoloģiju. To pierāda pārskata laikā Lielbritānijā un Austrijā novērstie terora akti, ko plānoja islāmisti, kuri iedvesmojās no islāmistu teroristu grupējumu vardarbīgās ideoloģijas.

Draudus, ko rada pašmāju islāmistu teroristu grupas, uzskatāmi apstiprināja arī 2015.gada janvārī notikušie terora akti Parīzē.

Pārskata laikā notikušie terorisma incidenti un islāmistu teroristu propagandas paziņojumi arī parāda, ka par teroristu uzbrukumu mērķiem Eiropā var kļūt konkrētu etnisko un reliģisko grupu vai profesiju (karavīri, policisti) pārstāvji, kā arī personas, kuras islāmistu teroristu izpratnē ir atbildīgas par islāma zaimošanu. Tāpat joprojām teroristi turpina plānot uzbrukumus pret cilvēku masveida pulcēšanās objektiem (piemēram, tirdzniecības centiem) un transporta infrastruktūru.

Arī teroristu izmantotās uzbrukumu metodes Eiropā var būt atšķirīgas. Pārskata laikā notikušie terorisma incidenti liecina, ka terora aktu organizēšanai var tikt izmantoti šaujamieroši, improvizētie spridzekļi, kā arī salīdzinoši primitīvāki uzbrukuma ieroči (piemēram, naži).

Terora aktu metožu un mērķu daudzveidīgo raksturu lielā mērā ietekmē plašās islāmistu teroristu aktivitātes internetā, kas ir vērstas ne tikai uz uzbrukumu organizēšanai nepieciešamās informācijas izplatīšanu, bet arī Eiropas musulmaņu radikalizācijas veicināšanu un jaunu atbalstītāju vervēšanu.

Šobrīd virtuālajā vidē pieejamās informācijas apjoms rada risku, ka persona var radikalizēties, izveidot kontaktus ar teroristu grupējumiem, saņemt no tiem norādes un iegūt terora aktu organizēšanai nepieciešamo informāciju bez jebkāda atbalsta reālajā vidē. Šī iemesla dēļ brīvā piekļuve terorismu veicinošajai informācijai (teroristu propagandai, instrukcijām uzbrukumu organizēšanai u.c. materiāliem) internetā ir viens no galvenajiem radikalizācijas un terorisma riska faktoriem Eiropā.

6.2. Terorisma draudu situācija Latvijā

Lai gan terorisms šobrīd rada vienus no galvenajiem draudiem Eiropas drošībai, arī šajā pārskata periodā terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājās salīdzinoši zems. Latvijas reliģiskajās kopienās nav nozīmīga atbalsta radikāliem reliģiskiem virzieniem, tomēr ir konstatēta atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju iesaistīšanās reliģiski motivētās vardarbīgās aktivitātēs ārvalstīs. Šādas aktivitātes rada ilgtermiņa riskus Latvijas drošībai.

Līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos arī šajā Latvijas musulmaņu kopienā nebija nozīmīga atbalsta islāma radikālajai interpretācijai, kas leģitimē reliģiski motivētu vardarbību. Tomēr bruņotie konflikti islāma valstīs, kā arī kontakti ar radikālās islāma interpretācijas atbalstītājiem no ārvalstīm ir ietekmējuši atsevišķu Latvijas musulmaņu radikalizāciju.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Sīriju nolūkāvpievienoties cīņai pret šajā valstī valdošo režīmu ir devušies divi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt pastāv pamatotas aizdomas, ka abi Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji ir pievienojušies Sīrijas konfliktā iesaistītājiem islāmistu kaujinieku grupējumiem.

Tas rada riskus Latvijas drošībai, jo pārskata laikā notikušais uzbrukums Briselē apliecina, ka Sīrijas konfliktā iesaistītie islāmisti var turpināt teroristiskas darbības arī pēc atgriešanās savās mītnes zemēs. Jāatzīmē, ka pēc IS paziņojuma par kalifāta izveidi interesi par Sīrijas konfliktu izrādīja arī citi Latvijas musulmaņi. Līdz ar to pastāv risks, ka uz Sīriju/Irāku nolūkā iesaistīties bruņotā konfliktā nākotnē varētu mēģināt doties vēl kāds Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvis.

Terorisma tendenču analīze liecina, ka personu radikalizācijas procesu var veicināt ne tikai bruņotie konflikti islāma valstīs, bet arī kontakti ar personām vai reliģiskajām organizācijām, kas, lai gan publiski neatbalsta reliģiski motivētu vardarbību, sludina islāma interpretāciju, kas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām. Viena no šādām organizācijām ir starptautiskā kustība Tabligh Jamaat (TJ), kas rīko misionāru vizītes uz dažādām pasaules valstīm, aicinot musulmaņus atgriezties pie islāma pirmsākumiem. Pārskata laikā notika regulāras TJ misionāru no dažādām Eiropas valstīm vizītes Latvijā. Līdz šim šīs vizītes nav radījušas tiešus draudus mūsu valsts drošībai, taču citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka dalība šajā kustība var sekmēt personu sākotnējo radikalizāciju un atsvešināšanos no pārējās sabiedrības. Radikalizētas un no sabiedrības izolējušās personas kļūst daudz pakļāvīgākas islāmistu teroristu grupējumu sludinātajai ideoloģijai, līdz ar to pieaug risks, ka radikalizācijas procesa rezultātā šīs personas var arī iesaistīties reliģiski motivētās vardarbīgās darbībās.

TJ darbības neviennozīmīgais vērtējums atspoguļojas arī Latvijas musulmaņu kopienas attieksmē pret šīs kustības vizītēm mūsu valstī. Lai gan kopienas vadība TJ misionāru vizītēm neliek šķēršļus, tās arī netiek atbalstītas. Šī taktika nav mainījusies arī pēc kārtējās vadības maiņas Latvijas Islāma kultūras centrā (LIKC). Pārskata laikā pēc iekšējiem konfliktiem no tās vadītāja amata atkāpās Arbi Indorbajevs un par viņa aizstājēju kļuva Oļegs Petrovs.

Atšķirībā no sava priekšteča, kurš ir t.s. dzimušais musulmanis, O.Petrovs ir konvertīts (pārgājis islāmā no citas ticības dzīves laikā) un pirms atgriešanās Latvijā vairākus gadus studēja islāmu un arābu valodu Saūda Arābijā.

Iegūtās zināšanas O.Petrovam garantē reliģisko autoritāti musulmaņu kopienā un līdz ar stāšanos LIKC vadītāja amatā viņš ir kļuvis arī par kopienas reliģisko līderi. To apliecina arī fakts, ka pēc stāšanās LIKC vadītāja amatā O.Petrovs galveno uzmanību pievērš islāma popularizēšanai sabiedrībā. Zīmīgi, ka šajās aktivitātēs viņš aktīvi iesaista citus konvertītus.

Konvertīta kļūšana par kopienas reliģisko līderi ir salīdzinoši reta prakse un šobrīd ir priekšlaicīgi izvērtēt, kā O.Petrova kļūšana par reliģisko līderi ietekmēs procesus kopienā. Tāpat šobrīd ir grūti prognozēt, kā LIKC vadītāja maiņa ietekmēs Latvijas musulmaņu kopienas ilgus gadus loloto mošejas būvniecības projektu, kā attīstība finansējuma trūkuma dēļ norit salīdzinoši lēni. Tomēr bažas raisa fakts, ka nereti tieši konvertītiem ir tendence pievērsties islāma radikālajām interpretācijām.

Svarīgi atzīmēt, ka šobrīd islāma studijas ārvalstīs turpina vēl vairāki Latvijas konvertīti. Bez tam pārskata laikā tika konstatēts, ka Latvijā atgriežas personas, kuras ir pieņēmušas islāmu, dzīvojot citās ES valstīs. Tādējādi pastāv iespēja, ka perspektīvā konvertītu pozīcijas Latvijas musulmaņu kopienā varētu vēl vairāk nostiprināties, vienlaikus paplašinoties arī kontaktiem ar ārvalstu musulmaņu organizācijām, t.sk. organizācijām, kuru sludinātā islāma interpretācija ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām.

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka pārskata laikā tika organizēts brauciens uz Somiju, lai apmeklētu islāma radikālā virziena sludinātāja Abu Ameeenah Bilal Philips semināru. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka B.Philips paustajām idejām varētu būt vairāki atbalstītāji Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju vidū, kas norāda uz potenciāliem radikalizācijas riskiem.

Par radikālu uzskatu paušanu Abu Ameenah Bilal Philips (jamaikiešu izcelsmes Kanādas pilsonis, konvertīts) ir liegta ieceļošana Austrālijā, Lielbritānijā un Vācijā, savukārt Kenijā šāds aizliegums ir noteikts par iespējamu saistību ar terorismu. B.Philips iepriekš ir izteicies, ka teroristi pašnāvnieki ir nevis pašnāvnieki, bet gan kaujinieki, kuri veic militāru darbību, bet šajos uzbrukumos bojāgājušie tiekot upurēti augstāka mērķa vārdā. Tāpat viņš ir norādījis, ka saskaņā ar Šariata likumiem laulībā nepastāv izvarošanas. Savukārt attiecībā uz homoseksuāli orientētām personām B.Philips ir pieļāvis, ka nāvessods ir viena no iespējām, ko piemērot šiem cilvēkiem.

Terorisma draudu situāciju Latvijā var ietekmēt ne tikai vietējās musulmaņu kopienas pārstāvju radikalizācija, bet arī radikāli noskaņotu vai pat ar teroristu grupējumiem saistītu ārzemnieku ieceļošana mūsu valstī. Šī iemesla dēļ DP veic padziļinātu pārbaudi par vīzu pieprasījumiem no to valstu pilsoņiem, kur ir vērojama nozīmīga teroristu grupējumu klātbūtne. 2014.gadā Latvijas vīzu pieprasīja 1099 šo valstu pilsoņi un 103 gadījumos tika pieņemts lēmums neizsniegt vīzu.

Tiesa, nevienā no šiem gadījumiem atteikuma iemesls nebija saistīts ar terorisma riskiem. Nozīmīgi terorisma riski pārskata laikā netika identificēti arī starp potenciālajiem patvēruma meklētājiem Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2014.gadā patvēruma meklētāju skaits pieauga vairāk nekā divas reizes (no 162 līdz 352 personām), turklāt būtiski palielinājās arī patvēruma meklētāju īpatsvars no Sīrijas (32 personas). Lai gan vairums no sīriešiem, kuri izlemj pamest dzimteni, dara to ieilgušā konflikta radīto seku dēļ, pastāv reāls risks, ka patvēruma meklētāju vidū var iefiltrēties arī personas, kuras ir saistītas ar teroristu grupējumiem vai pat dodas uz Eiropu teroristu grupējumu uzdevumā. Jāatzīmē, ka arī starp ārzemniekiem, kuri pieprasīja patvērumu mūsu valstī, pagājušajā gadā tika konstatēta viena persona, kurai iespējams bija saikne ar Sīrijas nemiernieku grupējumiem (šī persona gan vēlāk atsauca lūgumu pēc patvēruma).

Pārskata laikā konstatētie riska faktori, kas nākotnē var nelabvēlīgi ietekmēt terorisma draudu situāciju mūsu valstī, uzskatāmi apliecina nepieciešamību stiprināt nacionālo pretterorisma sistēmu. Viens no šīs sistēmas svarīgākajiem elementiem ir prevencija, kas ietver dažādu pasākumu kopumu, kas ir vērsti uz izpratnes par terorisma draudu raksturu veicināšanu un fiziskās drošības pasākumu stiprināšanu kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektos. Pārskata laikā DP veica 37 kritiskās infrastruktūras objektu apsekošanas, sagatavoja 20 rekomendācijas, kā arī 16 objektiem sniedza metodoloģisku atbalstu drošības pasākumu pilnveidošanai. Bez tam DP arī organizēja 13 dažādu institūciju amatpersonu apmācību par pretterorisma jautājumiem.

Tāpat pagājušajā gadā turpinājās darbs pie pretterorisma reaģēšana spēju stiprināšanas. Būtiska šī elementa sastāvdaļa bija 2014.gadā organizētās mācības Kurbads 2014, kas bija viens no lielākajiem pretterorisma vingrinājumiem Latvijā.

Šo mācību mērķis bija pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis uzbrukums sauszemes objektam. Šajās mācībās piedalījās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Valsts Robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citu institūciju pārstāvji un tajās tika iesaistīti ievērojami materiāltehniskie resursi.

Vienlaikus Kurbads 2014 bija arī svarīga nozīme, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, jo šīs mācības notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas ir centrālā prezidentūras pasākumu norises vieta.

Pretterorisma mācības Kurbads 2014.

Secinājumi un prognozes

Terorisms joprojām ir viens no galvenajiem draudu avotiem Eiropas drošībai. 2014.gadā un šī gada sākumā notikušie traģiskie incidenti vairākās Eiropas valstīs apliecina terorisma draudu daudzveidīgo raksturu. Turpinoties Sīrijas konfliktam un radikalizācijas tendencēm Eiropas musulmaņu vidū, teroristu radītais apdraudējums mūsu kontinentā tuvākajā nākotnē visticamāk nemazināsies un saglabāsies augsts.

Lai gan Latvija un tās pilsoņi nav uzskatāmi par teroristu uzbrukuma prioritāro mērķi, pastāv risks, ka mūsu valsts iedzīvotāji var kļūt par nejaušiem upuriem terora aktos itās valstīs. Svarīgi atzīmēt, ka dažādos reģionos bāzētie teroristu grupējumi par terora aktu vai ķīlnieku sagrābšanas mērķiem izvēlas tieši Rietumu valstu pilsoņus, tāpēc, ceļojot uz ārvalstīm, Latvijas iedzīvotājiem iepriekš ir rūpīgi jāiepazīstas ar terorisma draudu situāciju attiecīgajā ceļojuma galamērķī.

Pārskata periodā terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājās salīdzinoši zems un teroristu sludinātajai ideoloģijai nebija atbalsta Latvijas musulmaņu kopienā.

Tajā pat laikā ir identificēti atsevišķi riska faktori, kas var nelabvēlīgi ietekmēt drošības situāciju Latvijā nākotnē.

Šobrīd nozīmīgākais terorisma riska faktors ir Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās Sīrijas konfliktā un iespējamā pievienošanās tur esošajiem islāmistu teroristu grupējumiem.

Šādām aktivitātēm var būt tieša ietekme uz Latvijas drošību, jo pastāv reāls risks, ka pēc atgriešanās no Sīrijas tur kaujas pieredzi ieguvušie Latvijas iedzīvotāji var iesaistīties dažāda veida teroristiskās aktivitātēs arī mūsu valstī.

Nelabvēlīgu ietekmi uz situāciju Latvijas musulmaņu kopienā var atstāt pieaugošie kontakti ar ārvalstu organizācijām vai atsevišķiem indivīdiem, kuri atbalsta islāma interpretāciju, kas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām un principiem. Ņemot vērā konvertītu ietekmes Latvijas musulmaņu kopienā nostiprināšanos, pastāv risks, ka kopienas ārvalstu kontakti drīzāk pastiprināsies, līdz ar to var prognozēt arī radikalizācijas risku palielināšanos nākotnē.

Terorismu veicinošās informācijas plašā pieejamība internetā ir būtisks riska faktors, kas ietekmē ikvienas Eiropas valsts drošības intereses. Jāatzīmē, ka arī abu Latvijas iedzīvotāju, kuri ir iesaistījušies Sīrijas konfliktā, radikalizāciju ir ietekmējuši virtuālajā vidē notiekošie procesi.

7. Pirmstiesas izmeklēšana

DP ir vienīgā no trim valsts drošības iestādēm, kam ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu. DP kompetencē ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas ir tieši vērsti pret valsts konstitucionālo iekārtu, nacionālo drošību, noziegumus pret cilvēci, mieru, kara noziegumus, genocīdu u.c. noziedzīgus nodarījumus, kas skar nacionālās drošības intereses.

2014.gadā DP uzsāka 44 kriminālprocesus, bet vēl sešas lietas tika saņemtas pēc institucinālās piekritības no citām iestādēm. No DP ierosinātājām/saņemtajām 50 krimināllietām visvairāk bija saistītas ar nacionālā un rasu naida izraisīšanu, stratēģiskās nozīmes preču nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai un kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības.

Pārskata periodā kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru tika nosūtīti 26 kriminālprocesi. Savukārt divi kriminālprocesi tika nosūtīti pēc piekritības uz Valsts policiju.

Uz prokuratūru nosūtītajās krimināllietās ir lūgts uzsākt kriminālvajāšanu kopumā pret 38 personām, no kurām četras bija amatpersonas. Starp personām, pret kurām tika lūgts uzsākts kriminālvajāšanu par dažādu iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bija arī Krievijas tautiešu politikas atbalstītāji Latvijā – J.Osipovs, A.Beness, J.Zaicevs u.c. Tāpat 2014.gada nogalē kriminālvajāšanas uzsākšanai tika nodots viens no septiņiem kriminālprocesiem, kas tika uzsākti saistībā ar iespējamiem vēlētāju prettietsiskas ietekmēšanas gadījumiem 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gada rudenī.

Pārskata periodā DP izmeklētāji bija iesaistīti arī starptautiskās izmeklēšanas grupās un veica nepieciešamās darbības tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros.

Pagājušajā gadā 26 kriminālprocesos tika pieņemts lēmums par procesa izbeigšanu. Astoņos gadījumos lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tika pieņemts sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, bet 18 gadījumos - sakarā ar to, ka nodarījumā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

No 2014.gadā ierosinātajiem un saņemtajiem pēc piekritības 50 kriminālprocesiem uz 2015.gada 1.janvāri pirmstiesas izmeklēšana turpinājās 32 krimināllietās. Kopumā šī gada sākumā DP lietvedībā vēl bija 94 kriminālprocesi.

2014.gadā plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja izmeklēšanas, kas tika uzsāktas par iespējamajiem vēlētāju prettiesiskas ietekmēšanas gadījumiem 12.Saeimas vēlēšanu laikā.

Pēc vēlēšanām DP uzsāka septiņus kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem par labu vairākām politiskajām partijām, kas tika fiksēti dažādos Latvijas reģionos.

Pagājušā gadā vienu no šiem kriminālprocesiem DP nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas rosināšanai pret vienu personu, savukārt 2015.gada pirmajos mēnešos prokuratūrai tika nodoti vēl divi kriminālprocesi kriminālvajāšanas rosināšanai pret sešām personām. Divi kriminālprocesi tika izbeigti, jo to laikā netika konstatēts, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums. Patlaban DP lietvedībā ir vēl divi kriminālprocesi saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem 12.Saeimas vēlēšanu laikā. Līdz 2015.gada jūnijam visu septiņu kriminālprocesu ietvaros ir nopratinātas vairāk nekā 250 personas, iegūtas gandrīz 100 indivīdu liecības par notikušu balsu pirkšanu, veiktas desmit kratīšanas un aizturētas sešas personas. Šobrīd DP lietvedībā esošo kriminālprocesu ietvaros procesuālais statuss aizdomās turētais ir piemērots trim personām. DP izsaka pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ziņoja par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu dienā un sadarbojās ar DP pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Jāatzīmē, ka šo kriminālprocesu ietvaros, DP konstatēja centienus izplatīt dezinformāciju nolūkā maldināt procesa virzītāju, mēģinājumus diskreditēt izmeklēšanas procesu, kā arī liecinieku ietekmēšanu, par ko vienā gadījumā arī tika uzsākts kriminālprocess.

8. Valsts augstāko amatpersonu aizsardzība

Valsts augstāko amatpersonu un ārvalstu augstākā līmeņa amatpersonu aizsardzība ir vēl viens no DP darbības pamatvirzieniem. Ikdienā DP nodrošina Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un iekšlietu ministra aizsardzību, savukārt par Valsts prezidenta drošību rūpējas Militārā policija. DP ir atbildīga arī par ārvalstu, ES un starptautisko organizāciju augstākā līmeņa amatpersonu drošību viņu vizīšu laikā mūsu valstī.

Augstāko amatpersonu aizsardzība ir dažādu pasākumu komplekss, kas ietver potenciālā apdraudējuma analīzi, drošības pasākumu plānošanu un nodrošināšanu.

Lai valsts augstāko amat personu aizsardzības pasākumi būtu atbilstoši un samērīgi ar apdraudējumu, DP veic regulāru potenciālo risku analīzi. Šāda analīze tiek veikta arī pirms katras aizsargājamas ārvalstu amatpersonas vizītes Latvijā. Savukārt, pamatojoties uz riska analīzi, tiek veikta drošības pasākumu un to īstenošanai nepieciešamo resursu plānošana. Plānojot ārvalstu augsta līmeņa amatpersonu aizsardzības pasākumus, tiek ņemts vērā arī apdraudējums, kāds ir šīm amatpersonām viņu valstī.

Ja ārvalsts amatpersona ir pakļauta paaugstinātiem draudiem savā valstī, tad DP ir jānodrošina atbilstoša līmeņa aizsardzības pasākumi arī viņa vizītēs laikā Latvijā.

Valsts augstāko amatpersonu aizsardzības pasākumos ietilpst arī drošības pasākumu organizēšana dažādu vizīšu laikā. 2014.gadā DP nodrošināja valsts augstāko amatpersonu aizsardzību 56 nacionālo vizīšu un 54 ārvalstu komandējumu laikā. Tāpat DP bija atbildīga par drošības pasākumu īstenošanu 56 ārvalstu aizsargājamu amatpersonu vizīšu laikā Latvijā. Bez tam 16 pasākumu laikā DP amatpersonas nodrošināja gan mūsu valsts, gan ārvalstu augstāko amatpersonu aizsardzību. Šo pasākumu laikā nenotika incidenti, kas radītu draudus valsts un ārvalstu augstāko amatpersonu drošībai.

Vienlaikus 2014.gadā DP uzsāka gatavošanos arī Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Prezidentūras laikā DP ir par drošību atbildīgā institūcija vairāk nekā divdesmit augstākā līmeņa sanāksmju laikā, tāpēc drošības pasākumu plānošanai un sagatavošanai tika pievērsta pastiprināta uzmanība jau 2014.gadā. Pārskata periodā paveiktais darbs ļauj ar pārdomātiem un samērīgiem drošības pasākumiem garantēt drošu prezidentūras pasākumu norisi.

(Pārskatā iekļauto fotogrāfiju autors: © Drošības policija un valsts aģentūra “Tēvijas sargs”)

DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (1. daļa)

DROŠĪBAS POLICIJA: 2014.gada publiskais pārskats (2. daļa)

2015-06-18 07:59:38