Главная  Архив  Обращение к читателям  Пишите нам  Персоналии   Законы  Консультации
[EN] [LV]

На скамье подсудимых - Инара Вилкасте

Прогноз    2009-05-09 16:54:52    
Вилкасте еще покажет своим обидчикам. В бой брошены лучшие силы: Елена Адамчик и Марина Михайлова.
Еще прочитал    2009-05-09 17:07:26    
Анализ данных архива агентства ЛЕТА и обнародованной БПБК информации дает основания полагать, что эпизоды взяточничества в 2005 году связаны с изменением статуса недвижимости в Межапарке, принадлежавшей бывшей жене таможенного чиновника Владимира Вашкевича Инаре Вилкасте, а в 2007 году касались проектов на ул. Грегора, в Спилве, на ул. Дзирциема и на ул. Дзелзавас.
dziļdomīgs    2009-05-09 17:32:01    
Бывшие муж и жена - это маневр? живут то вместе
самопал    2009-05-09 21:30:28    
Можно конечно сказать что у кого то паранойя на Вашкевича. Но что поделаешь если этот чиновник, заместитель генерального директора СГД, все время трется рядом с подсудными делами. А интересно, Репше устраивает что в его конторе трудятся такие граждане?
Размышления    2009-05-10 12:13:34    
Заметим, не просто таможенного чиновника Вашкевича, а замгендиректора СГД. На эту должность его назначили после того как его лишили доступа к гостайне. Яканс придумал эту должность, и его утвердили на новый срок на должности генерального. Депутатам из правящей \"в кассу\" такие люди и конечно в правительстве тоже. Марека оранжевые забросили на пост в минюсте не зря. Должен отработать, как раз тот самый случай пришел, с многоботиночником \"держателем черной-оранжевой кассы\" . Сегодня рулят в правительстве также как и в 2003 \"Временщики\", которых возможно скоро опять выкинут как и прошлый раз, когда они разьехались на отдых. Люди их предупреждали, что надо вернуться в Ригу, но они хотели догулять, за что и поплатились. Сейчас они выглядят дружественно к оранжевым и надеятся что их не бортанут, а напрасно. Кидаловом занимаются все. \"Временщики\" в 2003г. кинули тех кто их проталкивал, Бриты разменяли Лоскутова, который в КНАБе продолжал дело начатое другой структурой, которая работала по инструкциям из толстенных папок синего цвета иностранного производства на обложке которой был нарисован красивый герб, а вокруг текст. Но служба была утрачена в пользу оранжевых. Игра подставки-кидалки продолжается. Сейчас для латвии, самые лучшие люди те, которых кинули как русичи так и бриты. Им деваться некуда, кроме как \"мочить в сортире\" всех врагов латвийского народа и заботиться о своей стране. Одна проблема, на выборы деньжат маловато. Не то что у Шлесскина слямзенного млрд.. У оранжевых 150 тыщ корумпантов из всяких учреждений. У \"Временьщиков\" административный рессурс. У \"Центристов\" 200 тыщ рускоязычных. Латландии и большей части населения наверное кирдык.
А.    2009-05-10 12:46:22    
Латвия выбрала в начальники англосаксов, которым плевать на Латвию. Надо было идти в ногу с Германией, в которой имется сильное латышское лобби. А Вашкевич лишь винтик Системы. Таких вашкевичей сотни, а то и тысячи.
народное творчество    2009-05-10 14:27:22    
Аргентина, Аргентина! МВФ - NO PASARAN! Пусть подавится, скотина, Не дадим ему банан! По долинам и по взгорьям Сквозь лианы и бурьян Шли по знойной Аргентине Банды наших партизан. Продал Троцкий Аргентину Маоистам поутру. Не поддалась Аргентина На марксистскую муру. Аргентина, Аргентина! Герильерос шли в поход, Занимали магазины. Здравствуй, Елка, Новый год!
общество    2009-05-10 15:04:40    
Нам нужна страна без проворовавшихся прихватизаторов и диктата банкиров, без садизма полиции, парламентского балагана и идиотизма прессы, без калечащих сознание людей либерастов и «рыночных питекантропов».
obat    2009-05-10 16:55:47    
а не загарами уголовное дело Nr.16870002107 за неуплату налогов в размере полумилиона !!!
Вши и политика    2009-05-11 05:42:45    
Интересно, что Вилкасте сядет, а идейный вдохновитель, вероятно, останется на высокой должности. Вшивые порядки.
obat    2009-05-12 13:45:27    
праздникоми богат милый Май
obats    2009-05-13 12:16:42    
Bijušais prokurors un tieslietu ministra padomnieks Guntis Akmeņkalns bija viens no pirmajiem, kurš prognozēja kaunpilnu prokuratūras izgāšanos tiesā Grinbergu lietā. Intervijā Neatkarīgajai viņš analizē iemeslus, kāpēc tiek fabricētas Grinbergu un tām līdzīgas krimināllietas. – Kāds ir jūsu viedoklis par nepieciešamību likumdošanā pastiprināt prokuroru atbildību? – Piekrītu, ka jāveic izmaiņas arī Prokuratūras likumā, nosakot, ka prokurors saucams pie kriminālatbildības, ja viņa darbība izraisījusi smagas sekas. Tomēr jocīgi, ka no prokuroriem jau tagad netiek prasīta atbildība. No likumiem taču nav zudusi uz amatpersonām, tostarp prokuroriem, attiecināmā disciplināratbildība un arī kriminālatbildība. Tomēr, ņemot vērā notiekošo, būtu vērts Prokuratūras likumā papildus iestrādāt normu, ka prokurors ir saucams pie kriminālatbildības, ja viņa darbība izraisījusi būtisku kaitējumu sabiedrības vai personu interesēm. Atsevišķu prokuroru izpratne, zināšanu līmenis, profesionalitāte ir atbaidoši zema. – Ar ko tas skaidrojams? – Ar to, ka atsevišķi, tostarp augsti stāvoši, prokurori uzskata, ka viņi nenes kriminālatbildību, jo Krimināllikuma 28. pantā iekļauts kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis – attaisnojams profesionālais risks. Visticamāk, šie prokurori uzskata, ka viņi vienmēr darbojas attaisnojama profesionālā riska ietvaros, un nav izlasījuši Krimināllikuma 33. pantu, kurā noteikts, ka kriminālatbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, tikai gadījumā, ja šīs darbības izdarītas, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Dažreiz rodas iespaids, ka prokurori nav izlasījuši arī Krimināllikuma 34. pantu, kurā noteikts, ka noziedzīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana personai, kas to izpildījusi, ir attaisnojama tikai tādos gadījumos, ja šī persona nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgo raksturu un tas nav bijis acīm redzams. – Bet ģenerālprokurors Neatkarīgajai vairākkārt ir apgalvojis, ka prokurori lēmumus vienmēr pieņem patstāvīgi. Tas nozīmē, ka viņiem nekādi augstākstāvoši rīkojumi nav jāpilda. Vai tad ģenerālprokurors melo? – Iespējams, ka tomēr melo, kaut vai, ja aplūkojam Grinbergu lietu. Kad KNAB nosūtīja materiālus Ģenerālprokuratūrai Lemberga kriminālvajāšanas uzsākšanai, pieredzējuši juristi, ieskaitot mani, plašsaziņas līdzekļos sniedza publiskus skaidrojumus, ka Grinbergiādē nav krimināla nodarījuma. Kad prokuratūra uzrādīja Lembergam apsūdzību, arī tad juristi šo lietu publiski apsprieda un norādīja, ka Lemberga darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Ģenerālprokurors intervijā Neatkarīgajai skaidroja, ka cilvēki, kuri kritizē prokuratūru, nav iepazinušies ar lietas materiāliem. Vēlāk atklājās, ka arī prokuratūrā par šo lietu pastāvējuši dažādi viedokļi. Izrādās, Ģenerālprokuratūras virsprokurors, Jāņa Maizīša kreisā roka Juris Pēda bija nosūtījis valdībai vēstuli, kurā pamatoti norādīja, ka tās rīkojums par Grinberga iecelšanu amatā neatbilst likumam, un lūdza Ekonomikas ministriju šo rīkojumu sakārtot, iekļaujot tajā datus, kas ļautu identificēt amatā ieceļamo personu – Grinbergu. Neraugoties uz šādu virsprokurora viedokli, zemākstāvošs prokurors Jānis Ilsters ierosināja kriminālprocesu, bet prokurors Māris Leja sāka savu lielo cīņu tiesās. Virsprokurora Pēdas nostāja, par kuru zināja arī ģenerālprokurors, izčabēja kā nebijusi. Šie apstākļi norāda, ka tieši prokuratūras sienās ir notikusi kaut kāda spēle, un tas trakākais, ka, iespējams, tieši ar ģenerālprokurora ziņu. Protams, es nevaru un negribu apgalvot, ka te noticis kāds amatnoziegums, bet skaidrs ir viens – lai noskaidrotu, kāpēc prokuratūrā mainījās viedokļi un kāpēc tika izvirzīta šī absurdā, bezjēdzīgā, acīm redzami nepamatotā apsūdzība, nepieciešama nopietna pārbaude, kuras ietvaros būtu ļoti nopietni jāstrādā ar visiem Grinbergu lietā iesaistītajiem prokuroriem. – Kuram būtu jārosina šī izmeklēšana – pašam ģenerālprokuroram? – Jā, ģenerālprokuroram, jo Latvijā nav citas amatpersonas, kas būtu tiesīga šādu pārbaudi ierosināt. Ja ģenerālprokurors būtu godprātīgs, tad, redzot šo iznākumu Grinbergu lietā, šāda pārbaude jau sen būtu ierosināta, kaut vai dienesta izmeklēšana. Prokuratūras likuma 40. pantā teikts, ka prokuroru var atlaist no amata par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību. Attaisnojošs spriedums par abiem smagajiem apsūdzības pantiem Grinbergu lietā un tiesas viennozīmīgs slēdziens, ka te nav kriminālnozieguma sastāva, nepārprotami liecina, ka prokurori, pildot savus pienākumus, ir pieļāvuši nolaidību, neattaisnojamu profesionālo risku. – Apzinātu vai neapzinātu? – Tas tad arī būtu dienesta izmeklēšanas priekšmets. Veicot dienesta izmeklēšanu, vērtējot katra prokurora konkrēto rīcību šajā lietā, būtu jāvadās no sekām, kādas iestājušās, un, protams, jāizlemj, vai te nav pamats sākt kriminālprocesu par patvarību vai par personas saukšanu pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, vai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, vai valsts amatpersonas bezdarbību. Apsūdzēt cilvēku uz labu laimi, sava prieka vai citāda untuma dēļ prokuroriem neatļauj ne Satversme, ne Krimināllikums, ne Prokuratūras likums, ne Kriminālprocesa likums, ne ētikas kodeksi, ne tiesu prakse, ne starptautiskās tiesības. – Ar ko, jūsuprāt, tika motivēta prokurora pārliecība, lai viņš celtu apsūdzību Grinbergu lietā, – ar ekonomiskām vai politiskām svirām? – Nezinu. Motīvi, kāpēc prokurors šādi rīkojies, var būt arī personiski. Piemēram, tas var būt karjeras motīvs. Grinbergu lieta bija pietiekami skaļa, ar tās palīdzību jebkurš prokurors var tikt pamanīts. Daudzus prokurorus pazīstu, jo esmu ar viņiem kopā strādājis. Piemēram, Jānis Ilsters un Māris Leja – abi jauni puiši, zinoši juristi. Varbūt viņus vadīja vēlme gūt panākumus un atpazīstamību? Nezinu. Tomēr Grinbergu lietā viss nav tik vienkārši. Zemāk stāvošs prokurors nevar tā vienkārši pabīdīt malā virsprokuroru, sakot, ka tas viss ir nieks, un uz savu galvu sākt lietu. Virsprokurora Pēdas vēstule ministrijai apstiprina, ka sākotnēji Grinbergu lietā privātas vai cita veida ambīcijas nav bijušas. Par to, kāpēc viss tā attīstījās, dzirdētas dažādas baumas. – Kādas? – Politiķu netīrās spēles, centieni pārdalīt biznesus, augstāko valsts amatpersonu personiska nepatika, ārvalstu specdienestu darbība, dezinformācija, apmelojumi, neizglītotība. Uzdodiet šo jautājumu Maizītim, Kažociņam, Vairai Vīķei-Freibergai, Kariņam! Man ticamāka šķiet juristu vidū cirkulējošā bauma, ka tieši ģenerālprokurora vājuma dēļ prokurors Ilsters ierosināja šo kriminālprocesu, kuru pēc tam tālāk virzīja prokurors Leja. Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurora neprofesionalitāte, iespējams, bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks tika tiesāts pilnīgi ne par ko. Varbūt tā bija apzināta rīcība pret politiķi ar mērķi nevis notiesāt, bet gan nomelnot visas valsts un sabiedrības priekšā. Pat pēc Augstākās tiesas sprieduma pasludināšanas prokurors Leja atļāvās televīzijā apgalvot, ka Lembergs tomēr ir vainīgs, tādējādi uzturot Ģenerālprokuratūras viedokli un ieminot dubļos tiesas un tiesnešus. Pēc tik nepārprotami un pamatoti zaudētas lietas vēl atļauties tiešā veidā mest ēnu uz tiesu, mēģinot netieši paust viedokli, ka Lembergs tomēr ir izdarījis noziegumus, un liekot mums domāt, ka Lembergs varbūt nopircis visas trīs tiesu instances, kopumā septiņus pieredzējušus tiesnešus, vai domāt vēl nezin ko – nu, piedodiet, kur vēl tālāk varam aiziet! Šodienas situācija rāda, ka Ģenerālprokuratūrā valda pilnīgs morāls pagrimums. Prokuratūra ir izgāzusies, bet tā mēģina radīt viedokli, ka vainīga ir tiesa. Prokuratūra ir pieļāvusi smagas kļūdas, nodarījusi personai būtisku kaitējumu, bet atvainošanās neseko. Rodas sajūta, ka Ģenerālprokuratūrā, vismaz vadības līmenī, morāle un ētika vairs neeksistē, un, ja tas ir tā, tad te vairs nevar līdzēt ne Satversme, ne likumi, ne ētikas kodeksi, ne publikācijas presē. – Pašlaik Lembergs tiek tiesāts par citām ne mazāk dīvainām apsūdzībām kā Grinbergu lietā. Viņš no vairākiem Latvijas naudasmaisiem deviņdesmito gadu sākumā esot izspiedis kukuļus. Jums par šīm apsūdzībām ir savs viedoklis? – Nezinu lietas materiālus. Cik nojaušams no publikācijām presē, šis kriminālprocess, iespējams, tiek izmantots personīgu rēķinu kārtošanai starp uzņēmējiem. Sajūta tāda, ka notiek netīra spēle un ka šī spēle jau ir izgājusi ārpus likuma rāmjiem. – Pirmā civiltiesas instance jau atzinusi, ka Finanšu ministrijai būtu jāatmaksā Lembergam prokuratūras nodarītais kaitējums. Vai nebūtu loģiski, ja Finanšu ministrija regresa kārtībā vērstos pret vainīgajām amatpersonām un no tām piedzītu šo kompensāciju? – Konkrētajā gadījumā prokuroriem būtu jāatlīdzina valstij nodarītie zaudējumi, proti, jāatmaksā tā summa, kuru A. Lembergs piedzīs no prokuratūras. Šajā lietā ir iesaistīti vairāki prokurori, viņiem tā naudiņa ir jāsamet un jāatmaksā. Ceru, ka ģenerālprokurors šo jautājumu nokārtos, negaidot regresa prasības no Finanšu ministrijas puses. Kaitējums ir jāatlīdzina – šādu rīcību paģēr ne tikai likumi, bet arī morāle, ētikas kodeksi. Turklāt ir arī jāatvainojas. – Kurām personām prokuratūrai jāatvainojas – Krišjānim Kariņam par prokuroru nespēju panākt notiesājošu spriedumu Lembergam vai Lembergam par viņam nodarīto kaitējumu? – Prokuratūrai, kuras vārdā kaut ko tiesīgs teikt ir tikai ģenerālprokurors, ir jāatvainojas Lembergam un pie viena arī visām tām personām, un to nav mazums, kuras tiesa attaisnojusi noziegumu sastāvu neesamības dēļ. Arī Kariņam būtu jāatvainojas Lembergam par nodarīto kaitējumu. Tieši šī amatpersona radīja visu šo jucekli, tieši Kariņš vistrakāk brēca pēc Lemberga tiesāšanas. Atvainošanās būtu tikai un vienīgi apliecinājums, ka šajos cilvēkos vēl ir morāle un ētika. Ja atvainošanās neseko, tad mums nāktos atzīt, ka šajos cilvēkos morāle ir mirusi, bet prokuratūru skāris visaptverošs pagrimums. – Kurš no šā pagrimuma var izvest? – Ceru, ka būs cits ģenerālprokurors, kurš būtiski reorganizēs Ģenerālprokuratūras departamentus un sakārtos atbildības jautājumus, kurš spēs saliedēt visus prokurorus kopīgam atbildīgam darbam, un man, satiekot savus bijušos kolēģus prokurorus, vairs nebūs jādzird par nepanesamo iekšējo klimatu prokuratūrā, savstarpējām necilvēcīgajām attiecībām un darbu kā vilku bedrē. – Kā tas izpaužas? – Viens otru uzmana, izseko, neuzticas, apmelo, nomelno, pin intrigas. – Cits par citu stučī priekšniecībai? – Jā, viens par otru stučī, valda savstarpēja neuzticība un nepatika. Piemēram, prokuratūras ēdnīcā ir galdiņš, pie kura parasti sēž un ēd tikai prokuratūras vadība. Šis galdiņš tiek saukts par astoņkāji. Šī iesauka galdiņam liecina par zemākstāvošo prokuroru attieksmi pret augstākstāvošajiem virsprokuroriem un ģenerālprokuroru. Jācer, ka klimats iestādē mainīsies, kad darbu sāks cits ģenerālprokurors. Kolektīvā, kurā valda intrigas, ir pagrimums, nebrīve, meli un nodevība, no kopīga darba nav ne smakas. – Vai varat nosaukt kādu kandidātu? – Es varu nosaukt virkni personu, kas varētu būt ļoti labi ģenerālprokurora amata kandidāti, ģenerālprokurori. Nav šaubu, Latvijā ir daudz izcilu juristu ar augstiem ideāliem un nevainojamu reputāciju, juristi, kas nemeklētu kaut kādu abstraktu patiesību, kā to dara Maizītis, bet gan kalpotu likumam un tikai likumam. Diemžēl var izrādīties, ka ietekmīgi politiski spēki par katru cenu mēģinās panākt Maizīša kunga pārvēlēšanu amatā uz trešo periodu. Ja tā notiks, tad nav pat cerību, ka kaut kas varētu mainīties. – Konkrēti – kuri politiskie spēki? – Atļaujiet man tos nenosaukt. Nevienam, kurš seko līdzi politikai, nav noslēpums, ka ģenerālprokurors cita starpā šad un tad nodarbojas ar politiku. Piemēram, viņš publiski vairākkārt paziņojis, ka viņš nerunā ar Saeimas deputātiem; ja nu galīgi apstākļi spiež, tad tikai savā kabinetā. Šāds paziņojums ir politisks paziņojums. Šāds paziņojums grauj Satversmes būtību un Latvijas parlamentāro iekārtu. Tas ir Satversmes noliegums. Šāds paziņojums ir kā medusmaize virknei politiķu, tas nekavējoši tiek izmantots politiskajā cīņā, un tieši šā iemesla dēļ šāda ģenerālprokurora rīcība ir vistīrākā nodarbošanās ar politiku. Turklāt, ja jau ģenerālprokurors publiski paziņo, ka viņš nerunā ar Saeimas deputātiem, tad mums atliek domāt, ka deputāti ir teju noziedznieki. Bet tā nav! Es personīgi pazīstu 70% parlamenta locekļu. Katrā frakcijā strādā godprātīgi cilvēki, kas mēģina īstenot savu vēlētāju intereses – dažreiz veiksmīgi, dažreiz neveiksmīgi un kļūdaini. Bet ģenerālprokurors šādu politisku paziņojumu rezultātā gūst sev politiskas dividendes, un tas ir vairāk nekā nožēlojami. Piemēram, ģenerālprokurora nesenais uzbrukums Saeimas deputātam Mārtiņam Rozem. Ģenerālprokurora publiska vēršanās pret Saeimas deputātu arī ir politiska darbība. Jebkurš Saeimas deputāts var iesniegt savus priekšlikumus likumu grozījumiem. Ja ģenerālprokurors atļaujas kritizēt parlamenta locekli par viņam nevēlamu likuma grozījumu iesniegšanu, tad tā faktiski ir politiska darbība, kuru strikti aizliedz likums. Ģenerālprokurors nedrīkst nodarboties ar politiku, viņš nedrīkstēja publiski kritizēt deputātu Rozi, jaukties deputāta darbā, nomelnot viņu sabiedrības acīs. Ļaunums, kuru nes ģenerālprokurora politiskie paziņojumi, ir tik šausmīgs, ka to pat grūti novērtēt. Diemžēl Latvijā nav amatpersonas, kas drīkstētu ģenerālprokuroram ko aizrādīt. – Par uzdrīkstēšanos piedāvāt grozīt Prokuratūras likumu Rozi kritizēja ne tikai ģenerālprokurors. Rezultāts ilgi nebija jāgaida – Roze no saviem priekšlikumiem atteicās. Tomēr jautājums palicis neatrisināts. Vai prokuroriem nav jāuzņemas atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem? – Prokuratūras likumā noteikti būtu jāparedz, ka prokurors nes atbildību arī par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpat pareizs un loģisks bija Rozes kunga priekšlikums par ģenerālprokurora kandidātu loka paplašināšanu. Gan advokāti, gan notāri, gan citi ar tiesu varu saistīti juristi var profesionāli pildīt ģenerālprokurora pienākumus, ja viņi ir augstas klases juristi, kuri pārzina likumus. Ģenerālprokuroram ir jābūt labam juristam, ar to būtu jāsāk, jo ģenerālprokurors ir vienīgā amatpersona valstī, kas var novērst zemākstāvošo, nepieredzējušo prokuroru kļūdas, atcelt šo prokuroru nelikumīgos lēmumus, novērst cilvēktiesību pārkāpumus, kas var rasties no prokuroru darbības. – Jūs nesen minējāt, ka ģenerālprokurors drīkstētu būt amatā ne vairāk kā divus termiņus – līdzīgi kā Valsts prezidents. – Noteikti šis princips būtu jāiestrādā arī Prokuratūras likumā. Pieļauju, ka politiski motīvi atkal izraisīs milzīgu stīvēšanos ap ģenerālprokurora amata kandidātu. Ja būtu šāda norma, problēma atkristu. Kandidētu jauns cilvēks ar jaunu skatījumu un jaunām idejām. Cilvēkos rastos cerība, ka kaut kas mainīsies. Ģenerālprokurors, kurš desmit gadus nostrādājis šajā amatā, ir apaudzis ar stereotipiem, savām simpātijām, antipātijām. Viņš ir kā vecs koks, kas apaudzis ar piepēm, kuras vajadzētu, bet nevar nokratīt. – Ja jūs būtu parlamenta loceklis Rozes kunga vietā, kā jūs rīkotos šādā situācijā? – Ja ģenerālprokurors būtu atļāvies iejaukties manā deputāta darbā, es būtu nekavējoši sācis nepieciešamo deputātu parakstu savākšanas procedūru, lai ierosinātu ģenerālprokurora darbības izvērtēšanu Augstākajā tiesā. Visiem parlamenta locekļiem būtu jāsaprot, ka tikai viņi paši var nepieļaut nelikumīgu iejaukšanos parlamenta darbā. Es nepieļautu, ka pa manu galvu prettiesiskā veidā staigā ģenerālprokurors – amatpersona, kurai arī es esmu uzticējis gādāt par tiesiskumu un kārtību valstī. Domāju, ka pēc šādas manas reakcijas otrreiz ģenerālprokurors šādu soli vairs neatļautos. – Nebaidāties, ka pēc šīs intervijas publicēšanas prokuratūra pret jums vērsīs represijas? – Nē! Esmu godīgi atbildējis uz jūsu jautājumiem, paudis savus uzskatus, izmantojis Satversmē noteiktās un garantētās brīvības. Paldies Dievam, Satversmes 100. pants vēl mani sargā un katram cilvēkam šajā valstī ir tiesības brīvi teikt to, ko viņš domā!
KOMPROMAT.LV neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. KOMPROMAT.LV aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā KOMPROMAT.LV ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam KOMPROMAT.LV lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un KOMPROMAT.LV ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.